Kā bērni maina vīriešus?

Šo svētdien Latvijā atzīmē Tēva dienu. Tāpēc šis raksts ir par viņiem – par tēviem. Gatavojoties mazuļa piedzimšanai, mēs detalizēti pētām bērna vajadzības un attīstību, kā arī izmaiņas sievietes organismā pēc dzemdībām. Un kas notiek vīrieša organismā pēc tam, kad viņš kļūst par tēti? Interesanti, vai ne? Lūk, daži fakti par šo tēmu.

• Arī vīrieša ķermenis reaģē uz mantinieka piedzimšanu. Un šīs izmaiņas notiek gan hormonālā līmenī, gan smadzeņu struktūrā.

• Vīrieša organismā notiek izmaiņas tādu hormonu līmenī kā testosterons, vazopresīns, oksitocīns, kortizols.

• Tātad, ir zināms, ka kopumā vīriešiem, kuri ir iesaistīti bērna aprūpē no pirmajām dienām, testosterona līmenis samazinās. Un šis līmenis vairs nebūs tāds pats kā pirms pirmā bērna piedzimšanas!

• Tāpat ir novērota kopīgas gulēšanas ar zīdaini ietekme uz testosterona līmeni tēviem. Šī hormona līmenis arī samazinās.

• Šādas hormonālās pārmaiņu mērķis ir attīstīt tēvā spēju rūpēties par mazuli un būt atsaucīgākam uz jaunā ģimenes locekļa vajadzībām.

• Smadzenes pārstrukturējas, un dažas struktūras samazinās, bet citas palielinās. Tādējādi smadzenes var efektīvāk darboties jaunajos apstākļos, un tētim ir vieglāk pielāgoties mazuļa vajadzībām, izjust empātiju un izrādīt rūpes.

• Pētnieki pat ieviesa terminu, lai apzīmētu izmaiņas vīriešu smadzenēs, nosaucot tēvu smadzenes par „dad brain”.

• Izmaiņas, kas notiek vīrieša ķermenī, ir atkarīgas no tā, cik ļoti viņš iesaistās mijiedarbībā ar bērnu. Un šīs izmaiņas sākas pēc bērna piedzimšanas.

• Mijiedarbība ar bērnu, ādu pie ādas kontakts un rotaļāšanās ar bērnu palielina oksitocīna līmeni tēva organismā. Šis hormons ir atbildīgs par sociālo mijiedarbību un ir svarīgs piesaistes veidošanai.

• Ir zināms, ka ādu pie ādas kontakts ar mazuli gan ar mammu, gan ar tēti samazina stresa līmeni un paaugstina oksitocīna līmeni gan bērnam, gan vecākam.

• Interesanti, ka tētiem vairāk oksitocīna izdalās, kopīgi spēlējoties ar mazuli, atšķirībā no māmiņām, kurām oksitocīna līmenis paaugstinās aprūpes un mazuļa mierināšanas brīžos.

• Vīriešiem arī var novērot pēcdzemdību depresiju.

• Tēti un viņu atbalsts ir veiksmīgas krūts barošanas atslēga. Ir pētījumi, kas liecina, ka viens no atteikšanās no krūts barošanas vai agrīnas atšķiršanas no krūts iemesliem ir partnera un radinieku ietekme. Un šis iemesls ir pirmajā vietā.

Jā, tētis nevar barot savu mazuli pirmajos mēnešos. Bet ir tik daudz iespējamo mijiedarbību un veidu, kā izrādīt rūpes par mazuli un viņa mammu.

Tēvu un māšu loma ir atšķirīga. Bet viens ir skaidrs – bērna harmoniskai attīstībai ir nepieciešama abu vecāku iesaistīšanās. Tēva nozīme mazu meiteņu un zēnu dzīvē ir ne mazāka. Tā vienkārši ir citāda.

Vai Jūs atzīmējat Tēva dienu? Uzrakstiet par savām tradīcijām šo svētku svinēšanā!

Vienmēr esmu priecīga, kad konsultācijās par zīdīšanas, miega, papilduztura ieviešanas, bērna aprūpes jautājumiem piedalās arī tēti. Mammai ar tēti sadarbojoties kā komandai vieglāk sanāk risināt krūts barošanas, ar bērna miegu un svara pieaugumu saistītos izaicinājumus, kā arī maigi noslēgt zīdīšanu. Ja nepieciešama palīdzība, rakstiet!

Avoti:

Alvarez-Garcia, 2024. Postpartum depression in fathers: a systematic review.

Atzil, 2012. Synchrony and specificity in the maternal and the paternal brain: relations to oxytocin and vasopressin.

Bakermans-Kranenburg, 2019. Birth of a father: fathering in the first 1,000 days.

Feldman, 2010. Natural variations in maternal and paternal care are associated with systematic changes in oxytocin following parent-infant contact.

Feldman, 2011. Maternal and paternal plasma, salivary, and urinary oxytocin and parent-infant synchrony: considering stress and affiliation components of human bonding.

Fleming, 2002. Testosterone and prolactin are associated with emotional responses to infant cries in new fathers.

Gettler, 2011. Longitudinal evidence that fatherhood decreases testosterone in human males.

Gettler, 2012. Does cosleeping contribute to lower testosterone levels in fathers? Evidence from the Philippines.

Kim, 2014. Neural plasticity in fathers of human infants.

Kohlhuber, 2008. Breastfeeding rates and duration in Germany: a Bavarian cohort study.

Martinez-Garcia, 2023. First-time fathers show longitudinal gray matter cortical volume reductions: evidence from two international samples.

Van Anders, 2012. Baby cries and nurturance affect testosterone in men.

Varela, 2017. Cortisol and blood pressure levels decreased in fathers during the first hour of skin-to-skin contact with their premature babies.

Vittner, 2018. Increase in oxytocin from skin-to-skin contact enhances development of parent-infant relationship.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Vai barojošai māmiņai drīkst ēst arbūzu zīdīšanas periodā?

Šajā nedēļas nogalē saņēmu ziņu no barojošas māmiņas: "Vai varu ēst arbūzu, barojot bērnu ar krūti? Ļoti gribas..." Šo un līdzīgus jautājumus saņēmu bieži. Tēma par barojošu māmiņu uzturu ir pilna ar mītiem. Noskaidrosim, vai barojoša māmiņa drīkst ēst arbūzu!

Es neatradu zinātnisko informāciju par arbūza negatīvo ietekmi uz mammu vai mazuli. Arbūzs netiek iekļauts sarakstā ar produktiem, kas samazina laktāciju, kā arī uzskatīts par kaitīgu vai aizliegto.

Nolēmu iedziļināties jautājumā, tāpēc devos uz Google, lai uzzinātu, no kurienes barojošām māmiņām ir šāds jautājums. Uzreiz atklāju vairākus mītus un nepamatotu informāciju.

Mīts Nr. 1: arbūzā ir kaitīgas vielas no mēslošanas līdzekļiem, un tas ir kaitīgi mazulim. 

Visticamāk, ne vairāk kā citos augļos un dārzeņos. Mēs neēdam mizu, un, ja kaut kas tur bija, tad lielākā daļa atrodas mizā vai tuvāk ārpusei. Ja Jūs to mazgājat un mizu neēdat – mīts ir atspēkots.

Mīts Nr. 2: arbūzs var izraisīt paaugstinātu gāzu veidošanos bērnam. 

Tas ir temats atsevišķam rakstam. Īsumā varu teikt, ka tam nav nekāda sakara ar gāzu veidošanos mazulim. Gremošanas attīstība pirmajos dzīves mēnešos ir galvenais gāzu veidošanās iemesls mazuļiem.

Mīts Nr. 3: arbūzs var izraisīt alerģiju mazulim, tāpēc no tā vajadzētu atteikties zīdīšanas laikā. 

Ir zināms, ka neiesaka atteikties no alergēniem produktiem barojošas mātes uzturā. Ir zināms, ka grūtniecības laikā ar augļūdeņiem un zīdīšanas laikā ar mātes pienu mazulis tiek iepazīstināts ar garšām. Ir zināms, ka šāda uztura programmēšana labvēlīgi ietekmē mazuļa ēdienu preferences. Ja vēlaties, lai mazulis mīlētu augļus un dārzeņus, ēdiet tos paši (grūtniecības laikā, zīdīšanas periodā un vienkārši tāpat!).

Pusmīts: arbūzs palielina un uzlabo laktāciju. 

Tiešām, arbūzā ir daudz ūdens, un, ja sievietei ir dehidratācija, tas būs labs ūdens avots. Turklāt tajā ir elektrolīti – karstā laikā tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Tomēr nav zinātnisku pētījumu un pierādījumu, ka arbūzs būtu galaktogogs (palielinātu piena daudzumu). Vairāk par galaktogogiem var izlasīt šeit.

Ja Jūs uztraucaties par to, vai mazulim pietiek piena vai arī viņš slikti pieņemas svarā, pirmā lieta, ko vajadzētu darīt, ir vērsties pie zīdīšanas konsultanta. Kopā jūs varēsiet izprast īstos cēloņus, nevis "apspiest" problēmu, ēdot arbūzu vai kaut ko citu.

Kopsavilkumā: barojoša māmiņa var ēst arbūzus zīdīšanas periodā mērenos daudzumos. Šis noteikums attiecas arī uz citiem pārtikas produktiem. Arbūzs var būt lielisks ūdens un mikroelementu avots.

Vai Jūs arī dzirdējāt ieteikumus izvairīties no kāda pārtikas produkta zīdīšanas laikā? Uzrakstiet komentāros!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Mīti par zīdīšanu

Joprojām ir populāri vairāki mīti par zīdīšanu. Šodien aplūkosim piecus no tiem.

Mīts Nr. 1: “Krūts piens ir paredzēts tikai uzturam.” 

Mīts, ka, ja mazulis naktī bieži zīst, tas noteikti ir tāpēc, ka viņš ir izsalcis, turpina izplatīties.

Mātes krūts piena un barošanas ar krūti funkcijas un pozitīvā ietekme uz bērnu ir daudz plašākas:

• Enerģētiskā/uzturvērtība.
• Mazuļa aizsardzība pret vairākām slimībām (īs- un ilgtermiņā).
• Imūnā aizsardzība un imūnsistēmas nobriešana.
• Kuņģa-zarnu trakta nobriešana un attīstība.
• Smadzeņu attīstība.
• Psiholoģiskās piesaistes veidošanās.
• Atvieglojums zobu šķilšanās laikā.
• Palīdzība saaukstēšanās laikā,  ātrāka un vieglāka atveseļošanās pēc akūtām elpceļu vīrusu infekcijām, mazāka zāļu lietošana zīdaiņa vecumā.
• Spēja nomierināties histērijas laikā.
• Relaksācija aizmigšanai.
• Mutes dobuma muskuļu, kas ir svarīgi ēdiena sakošļāšanai un runai, treniņš.
• Sensorā stimulācija.
• Drošības un mammas tuvības sajūta.
• Termoregulācija, sirdsdarbības un elpošanas regulēšana.
• Ādu pie ādas kontakts.
• Iepazīšanās ar mātes uztura pārtikas produktu garšām, kas vēlāk būs svarīgi, ieviešot papilduzturu.
• Pretvēža, pretmikrobu aizsardzība.
• Pēkšņas zīdaiņu nāves sindroma riska samazināšana.

Krūts barošana ir instruments māmiņai, kas palīdz mātes lomā. Tā nav tikai barošana. Tas ir daudz vairāk.

Mīts Nr.2: “Zīdīšana nes labumu tikai bērnam.”

Patiesībā barošana ar krūti būtiski pozitīvi ietekmē sievietes veselību un kalpo arī par noderīgu instrumentu mātes lomā.

• Sabiedrībai, valstij un planētai barošana ar krūti ir arī svarīgs faktors attīstībai.
• Tas ietver cilvēku spēju strādāt ilgāk, pateicoties risku samazinājumam saslimt ar vairākām slimībām barojošai sievietei un bērniem (arī nākotnē).
• Tas ietver arī situācijas, kurās vecāki retāk ņem darbanespējas lapas bērnu slimību dēļ.
• Tā ir arī mazāk noslogota veselības aprūpes sistēma.
• Tas pozitīvi ietekmē arī planētas klimatu. Aizsargājot klimatu un domājot par vidi, var šķirot atkritumus, pārdomāti izmantot resursus vai barot bērnu ar krūti.
• Tas nozīmē, ka tiek ražots, transportēts un izmantots mazāk medikamentu.
• Šis ir īsākais iespējamais ceļš no ražotāja (mātes krūtīm) līdz patērētājam (zīdainim).

Zīdīšanas pozitīvā ietekme uz māmiņas organismu:

• samazina vairāku slimību risku barojošai sievietei turpmākajā dzīvē.
• samazina pēcdzemdību asiņošanu.
• veicina svara atgriešanos pie pirmsgrūtniecības svara.
• samazina pēcdzemdību depresijas risku.
• uzlabo pēcdzemdību kaulu mineralizāciju.

Vairāk par laktācijas ietekmi uz sievieties organismu vari izlasīt šeit.

Mīts Nr. 3: “Bērna raudāšana nozīme, ka nepietiek piena.”

Kļūstot par vecākiem, mēs saskaramies ar dilemmu, kā atšifrēt mazuļa raudāšanas iemēslus. Pamazām mēs iemācāmies atpazīt mazuļa pamatvajadzības. Tomēr pirmajās dienās un nedēļās jaundzimušā raudas ļoti bieži var tikt nepareizi interpretētas. Piemēram, ka, ja mazulis raud, tas nozīmē, ka nepietiek piena.

Bērna raudāšana ir saziņas valoda ar vecākiem diskomforta vai neapmierināto vajadzību gadījumā. Un ir tik daudz iemeslu, kāpēc mazuļi raud.

Protams, ja mazulis ir izsalcis un iepriekšējie izsalkuma signāli bija palaisti garām, tad viņš signalizēs par to raudot. Bet nemierīgs, raudošs mazulis uzreiz nenozīmē piena trūkumu.

Vienīgais pietiekama uztura rādītājs ir mazuļa svara pieaugums. Par pazīmēm, kas liecina par piena pietiekamību, vari izlasīt šeit.

Diemžēl pētījumi liecina, ka mātes bieži vien nepareizi interpretē jaundzimušā raudāšanu un nevajadzīgi pāriet uz mākslīgo barošanu, priekšlaicīgi pārtraucot piena ceļu.

Tāpēc pirmsdzemdību konsultācijās par sagatavošanos zīdīšanai un tiešsaites atbalsta laikā par zīdīšanas jautājumiem, mini konsultācijās par zīdīšanu, mākslīgo barošanu, aprūpi, kolikām un miegu mēs apspriežam veiksmīgas zīdīšanas pazīmes, raudāšanas iemeslus un nozīmi, kā arī izsalkuma signālus mazulim. Pirmajās nedēļās un mēnešos mēs iepazīstam mazuļus. Un ir pilnīgi normāli mācīties atpazīt viņu signālus un veidot kontaktu.

Ja vēlies iemācīties runāt mazuļa valodā un saņemt izsmeļošas atbildes uz zīdīšanas jautājumiem, raksti! Labprāt dalīšos ar uzkrātajām zināšanām un savu pieredzi!

Mīts Nr. 4: “Ja nepietiek piena, vajag pāriet uz barošanu ar mākslīgo piena maisījumu.”

Nē, Mamma, Tev ir varianti. Atceries, ka pat piliens mātes piena ir vērtība. 

Gadās, ka svara pieaugums liecina par to, ka mazulim ir nepieciešams vairāk uztura harmoniskai attīstībai.

• Tad pirmais solis ir stabilizēt laktāciju.
• Tas var būt izmaiņas pielikšanā pie krūts, barošanas pozās, barošanas režīmā, dažos gadījumos piebarojums.
• Piebarojums var būt ar mātes krūts pienu, donoru krūts pienu vai maisījumu.
• Bieži vien paralēli papildus piebarošanai var izmantot piena apjoma pavairošanas tehnikas.
• Maisījuma lietošana var būt nepieciešana uz īsu brīdi.
• Laktāciju var stabilizēt un atgriezties pie ekskluzīvās zīdīšanas.

Šim nolūkam jau vairākus gadu desmitus tiek apmācīti un strādā zīdīšanas konsultanti. Speciālists ne tikai palīdzēs un sniegs padomus, kā tikt galā, bet arī atbalstīs Tevi Tava piena ceļā.

Izmanto visas iespējas, pirms pāriet uz mākslīgo barošanu. Un atceries, ka kombinētā barošana arī ir opcija.

Vajadzīgs padoms, raksti! Esmu šeit, lai Tev izdotos!

Mīts Nr. 5: „Ja krūts barošana no paša sākuma neizdodas, tad zīdīšana neizdosies.”

Zīdīšana ir tāda pati prasme kā citas. Zīdīšanu apgūst gan māmiņa, gan bērns. Lai apgūtu zīdīšanu, sievietei un bērnam ir nepieciešams laiks. Dažiem tas prasa ilgāku laiku, citiem – īsāku. Arī dzemdību norise un pirmās dienas pēc dzemdībām var ietekmēt sākumu. Taču ar uzmanīgu un kompetentu palīdzību lielāko daļu problēmu ar zīdīšanu var atrisināt un panākt ērtu un mierīgu krūts barošanu.

Zīdīšana nav viss vai nekas. Ir ļoti daudz dažādu opciju, kā barot mazuli:

• Ekskluzīva krūts barošana.
• Krūts barošana un barošana ar atslauktu pienu.
• Barošana tikai ar atslauktu pienu.
• Krūts barošana un barošana ar donora pienu.
• Barošana tikai ar donora pienu.
• Barošana ar atslauktu pienu un maisījumu.
• Barošana ar donora pienu un maisījumu.
• Barošana ar donora pienu un atslauktu pienu.
• Krūts barošana un barošana ar maisījumu.
• Barošana tikai ar maisījumu.

Un arī dažādās proporcijās.

Un arī

• Relaktācija (laktācijas atjaunošana pēc pauzes).
• Laktācijas indukcija (ierosināšana) un nebioloģiska bērna un bioloģiska bērna no surogātmātes barošana ar krūti.

Un bērna barošana nav statiska laikā.

Sākot ar piebarojumu ar maisījumu un krūts barošanu, var pāriet uz ekskluzīvu zīdīšanu. Un piebarošana ar savu pienu nenozīmē, ka atgriešanās pie barošanas tikai ar krūti nav iespējama. Tas ir iespējams.

Katras mātes un bērna piena ceļš ir unikāls. Un unikāls ir ceļš uz mērķi. Strādājot komandā ar speciālistu, Tu varēsi sasniegt savus mērķus bērna/bērnu barošanā.

Ja domā, ko dāvināt savai paziņai, kura ir bērna gaidībās, vai sev, ieskaties šeit. Dāvanu karte individuālai konsultācijai ar iespēju izvēlēties tēmu būs noderīga katrai ģimenei neatkarīgi no bērna barošanas veida. Tikai pārbaudīta un zinātniski pamatota informācija – bez mītiem!

Avoti:

DaMota, 2012. Maternal request for in-hospital supplementation of healthy breastfed infants among low-income women.

Brown, 2014. Factors influencing the reasons why mothers stop breastfeeding.

Gatti, 2008. Maternal perceptions of insufficient milk supply in breastfeeding.

Horta & Victora, 2013. Long-term effects of breastfeeding: a systematic review. World Health Organization.

Li, 2008. Why mothers stop breastfeeding: mothers’ self-reported reasons for stopping during the first year.

Odom, 2013. Reasons for earlier than desired cessation of breastfeeding.

Palmer, 2015. Existential security is a necessary condition for continued breastfeeding despite severe initial difficulties: a lifeworld hermeneutical study.

Wagner, 2013. Breastfeeding concerns at 3 and 7 days postpartum and feeding status at 2 months.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Kā barot zīdaini mammas prombūtnes laikā?

Laiku pa laikam barojošai māmiņai ir jādodas prom, un rodas jautājums, kā barot bērnu viņas prombūtnes laikā.

Tā kā ar šo jautājumu ir saskārusies gandrīz katra ar krūti barojoša māmiņa, un tas ir bieži man uzdots jautājums, piedāvāju dažus padomus.

1. Sāc gatavoties jau iepriekš.

Aprēķini, cik daudz piena aptuveni nepieciešams, un sāc atslaukt.

Atkarībā no tā, cik ilga būs šķiršanās, tas var būt laiks sagatavošanai no dažām dienām līdz “lielājai” dienai īsas šķiršanās gadījumā un līdz vairākām nedēļām un pat mēnešiem, ja paredzama ilga šķiršanās (darba atsākšana, uz laiku medikamentozās ārstēšanas, mammas operācijas, komandējuma vai ceļojuma dēļ).

Ir vērts apsvērt, ka, ja barošanas metode tiks izmantota pirmo reizi, tad vajadzētu atslaukt vairāk un mēģināt pabarot bērnu. Tas pats attiecas uz atslaukšanu un atslaukšanas tehnikas apgūšanu.

2. Ar izvēlēto alternatīvo barošanas metodi vispirms izmēģini pati pabarot bērnu, un pēc tam ļauj to izmēģināt pieaugušajam, kas paliks kopā ar bērnu.

Visbiežāk, barojot ekskluzīvi ar krūti, ieteicams izmantot krūzīti vai šļirci.

3. Centies pabeigt piena bankas veidošanu 1–2 dienas pirms “lielās” dienas.

Lai Tev būtu laiks novērot sajūtas krūtīs. Gadījumā, ja pēc dienām ar papildus atslaukšanu jūtīsi pārpildītās krūtis, Tev būs mierīgāk un vieglāk uz to reaģiet mājās.

Arī neatliekot uz pēdējo dienu, samazinās stress un trauksme, kas var parādīties steigā.

4. Pieliec mazuli pie krūts tieši pirms došanās ārā.

5. Uzmani diskomfortu krūtīs.

Ja izlaidīsi barošanas reizi, krūtis var kļūt pārpildītas. Lai izvairītos no sastrēguma piena vados, ja jūti diskomfortu krūtīs, ieteicams atslaukt līdz pazūd diskomforta sajūta.

Nav nepieciešams savākt šo pienu.

Vari atslaukt ar rokām vai ar piena pumpi.

Ja Tev joprojām ir jautājumi un vēlies uzzināt vairāk:

• Ar ko un kā atslaukt?
• Cik daudz piena vajadzētu atslaukt?
• Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams?
• Kad ir labākais laiks atslaukt?
• Kā es varu sev palīdzēt atslaukt vairāk piena?
• Kā es varu samazināt laktostāzes, mastīta un piena sastrēguma risku šajā laikā?
• Ar ko un kā barot bērnu?
• Ko darīt, ja…

Pieraksties uz konsultāciju un

izmanto iespēju uzzināt no speciālista, kā saglabāt laktāciju šķiršanās laikā un padarīt gatavošanos tam pēc iespējas ērtāku visiem: māmiņai, pieaugušajam, kas paliks kopā ar bērnu, un mazulim.

Aleksandra Ņekrasova – Tavs atbalsts zīdīšanas periodā!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Smadzeņu attīstība bērniem pirmajos dzīves gados

Laikam, nevienā citā cilvēka dzīves posmā smadzenes neattīstās tik strauji kā pirmajās 1000 dzīves dienās.

Bērna smadzenes ir ļoti plastiskas un attīstās kosmiskā ātrumā - no 25 % no pieaugušā smadzeņu lieluma dzimšanas brīdī līdz 90 % līdz 5 gadu vecumam. Un visstraujāk tās attīstās pirmajos 2-3 dzīves gados.

Turklāt mazuļa smadzenēs notiek daudzi svarīgi procesi, piemēram,

• strauji veidojas savienojumi starp nervu šūnām. Un tas ir aptuveni miljons jaunu neironu savienojumu sekundē pirmajos dzīves gados.
• Ir arī svarīgs mielinizācijas process, t. i., nervu šūnu aizsargapvalka veidošanās pirmajos 2 dzīves gados.
• Tiek likti pamati daudzu smadzeņu zonu un sistēmu attīstībai, kā arī stresa noturības pamatiem.
• Pirmajos gados gūtā pieredze veido smadzeņu arhitektūru.

Smadzeņu attīstību ietekmē gan ģenētiskie, gan apkārtējās vides apstākļi. Piemēram, ir svarīgi:

• vecumam atbilstošs uzturs,
• toksiska stresa neesamība,
• iespēja aktīvi pētīt un rotaļāties drošā vidē (iespēja aktivizēt visas maņu sistēmas un izmantot tās pasaules izzināšanai);
• ciešas un uzticības pilnas attiecības ar gādīgiem pieaugušajiem;
• pirmajos divos dzīves gados laika pie ekrāniem neesamība;
• pieaugušo palīdzība emociju regulēšanā un jutīga mazuļa signālu nolasīšana, lai apmierinātu viņa pamatvajadzības;
• fizisks kontakts, pozitīvi stimulējoša mijiedarbība un vecāku komunikācija ar mazuli;
• pietiekamas fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā.

Un zīdīšana arī ir viens no šīs "puzles" elementiem.

Krūts pienā ir

• oligosaharīdi, kas veicina labvēlīgas zarnu mikrofloras veidošanos. Labvēlīgās baktērijas zarnās var pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību, aktivizējot imūnās šūnas un mijiedarbojoties caur “mikrobioms - zarnas - smadzenes” asi.
• garās ķēdes polinepiesātinātās taukskābes,
• mio-inozitols,
• augšanas faktori,
• B grupas vitamīni,
• jods,
• gangliozīdi,

kuri spēj pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību.

Ir jautājumi zīdīšanas un papilduztura ieviešanas jautājumos? Raksti! 

Laktkursi - Tavs eksperts ar vienu klikšķi! Vienkārši. Ātri. Efektīvi.

Avoti: 

Ali, 2017. Literature review on motor skill and physical activity in preschool children in New Zealand.

Alpert 1990. Aerobics enhances cardiovascular fitness and agility in preschoolers.

Docq, 2020. The protective and long-lasting effects of human milk oligosaccharides on cognition in mammals.

Fleming, 2020. Human and bovine milk oligosaccharides elicit improved recognition memory concurrent with alterations in regional brain volumes and hippocampal mRNA expression.

Fleming, 2020. Dietary oligofructose alone or in combination with 2'-fucosyllactose differentially improves recognition memory and hippocampal mRNA expression.

Fung, 2017. Interactions between the microbiota, immune and nervous systems in health and disease.

Gibbs & Forste, 2014. Breastfeeding, parenting, and early cognitive development.

Gibson, 1997. Effect of increasing breast milk docosahexaenoic acid on plasma and erythrocyte phospholipid fatty acids and neural indices of exclusively breast fed infants.

Horta & Victora, 2013. Long-term effects of breastfeeding: a systematic review. Geneva: WHO.

Huelke, 1998. An overview of anatomical considerations of infants and children in the adult world of automobile safety design.

Knickmeyer, 2008. A structural MRI study of human brain development from birth to 2 years.

Kramer, 2008. Breastfeeding and child cognitive development: new evidence from a large randomized trial.

Massaroni, 2023. The relationship between language and technology: how screen time affects language development in early life-a systematic review.

McJarrow, 2009. Influence of dietary gangliosides on neonatal brain development.

Palmano, 2015. The role of gangliosides in neurodevelopment.

Paquette, 2023. The human milk component myo-inositol promotes neuronal connectivity.

Purkiewicz, 2025. Breastfeeding: the multifaceted impact on child development and maternal well-being.

Reilly, 2006. Physical activity to prevent obesity in young children: cluster randomised controlled trial.

Steer, 2010. FADS2 polymorphisms modify the effect of breastfeeding on child IQ.

Stiglic & Viner, 2019. Effects of screentime on the health and well-being of children and adolescents: a systematic review of reviews.

Tierney & Nelson, 2009. Brain development and the role of experience in the early years.

Vaher, 2022. Microbiome-gut-brain axis in brain development, cognition and behavior during infancy and early childhood.

Vazquez, 2015. Effects of a human milk oligosaccharide, 2’-fucosyllactose, on hippocampal long-term potentiation and learning capabilities in rodents.

Wang, 2003. Brain ganglioside and glycoprotein sialic acid in breastfed compared with formula-fed infants.

Whitehouse, 2011. Duration of breast feeding and language ability in middle childhood.

WHO, 2019. Guidelines on physical activity sedentary behaviour and speel for children under 5 years of age.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Otrā bērna barošana ar krūti

Šodien aplūkosim, ko sagaidīt, zīdot otro bērnu.

Vispirms viens iedvesmojošs fakts:

• ar katru jaunu grūtniecību un laktāciju krūts struktūra attīstās arvien vairāk, tāpēc ar nākamo bērnu piena bieži vien ir vairāk. Tomēr, protams, ir vērts ņemt vērā arī citus faktorus, kas šīs izmaiņas var padarīt mazāk acīmredzamas.

Tāpēc, ja Jums ir bijušas barošanas grūtības un problēmas, kas saistītas ar piena daudzumu, ne vienmēr Jūs piedzīvosiet tās arī ar otro mazuli.

Tomēr iepriekšēja pieredze ar zīdīšanas grūtībām var atturēt mammu no lēmuma zīdīt savu otro bērnu. Šajā gadījumā vienmēr būs noderīga konsultācija ar zīdīšanas konsultantu pirms dzemdībām. Mēs varēsim izrunāt iepriekšējo pieredzi un izklīdināt bailes, sastādot plānu, kas varēs palielināt zīdīšanas panākumus.

Ja māmiņa ir pieredzējusi un zina, ka viņai ir plakani vai ievilkti krūtsgali, un tas bija šķērslis iepriekšējā reizē, pirms dzemdībām arī ir vērts apspriest šo jautājumu ar konsultantu. Daudzos gadījumos ir risinājumi jau grūtniecības laikā, kā arī konkrētas rekomendācijas uzsākot zīdīt pēc dzemdībām. To zināšana un ievērošana no pirmās dienas pēc dzemdībām var ievērojami uzlabot zīdīšanas pieredzi.

Ir vērts arī atcerēties, ka katrs bērns ir unikāls. Un zīdīšanas pieredze ar katru būs unikāla. Katra bērna temperaments var būt atšķirīgs, un vajadzības pēc barošanas biežuma, ilguma, piena apjoma arī.

Ir gadījumi, kad krūts barošana ar iepriekšējiem bērniem noritēja gludi, bet ar 2., 3., 4. bērnu māmiņa saskārās ar grūtībām, piemēram, īsu zemmēles saitīti. Neraugoties uz lielāku pieredzi, nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību. Kļūstot par māmiņu otro reizi, sieviete bieži vien ir mierīgāka un daudz zina par attīstību un audzināšanu. Taču ir pilnīgi normāli lūgt padomu.

Ja starpība starp grūtniecībām ir neliela un vecākais bērns joprojām zīst krūti, ir iespējams turpināt zīdīšanu grūtniecības laikā un saglabāt tandēmu barošanu pēc jaunākā bērna piedzimšanas.

Jāievēro trīs noteikumi:

• Jaunākais bērns vienmēr ir prioritātē.
• Ir nepieciešama konsultācija ar ārstu, lai pārliecinātos, ka nepastāv priekšlaicīgu dzemdību un citi riski.
• Ja vecākajam bērnam vēl nav gada, jāņem vērā, ka grūtniecības otrajā pusē piena daudzums var samazināties un jākontrolē vecākā bērna svara pieaugums.

Ar otro bērna ienākšanu ģimenē daudz kas noteikti būs citādi. Un, lai gan ir lielāka pieredze un pašpārliecība, uzmanību prasīs abi bērni. Tāpēc, iepriekš atrodot palīgus un sadalot lomas, pēcdzemdību periods paies mierīgāk.

Vai šis raksts bija Jums noderīgs? Seko arī Facebook un Instagram.

Un, ja Jums ir jautājums, uz kuru vēlaties saņemt atbildi, ir iespēja saņemt mini konsultāciju. 

Uz tikšanos konsultācijā!

Jūsu zīdīšanas konsultante,

Aleksandra Ņekrasova

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Pirmās dienas pēc dzemdībām

Vecāki ar nepacietību gaida sava bērniņa piedzimšanu, gatavojoties dzemdībām. Bet vai esam gatavi periodam pēc dzemdībām? Padalīšos ar dažiem faktiem, kas palīdzēs justies mierīgāk pirmajās dienās pēc dzemdībām.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām, barojot bērnu ar krūti, var sāpēt vēders

Tas ir pilnīgi normāli. To sauc arī par atsāpēm. Krūts barošana palīdz samazināt asiņošanu un atjaunot dzemdes izmēru pirmajās dienās. Zīdīšanas laikā izdalās hormons oksitocīns, kas arī ir atbildīgs par dzemdes saraušanos. Tādējādi zīdīšana palīdz sievietei ātrāk atgūties pēc dzemdībām.

Pirmajās dienās pēc dzimšanas novērojama mazuļa svara zudums

Tā ir normāla parādība, kas novērojama lielākajai daļai mazuļu. Ja svara zudums pārsniedz 10%, jāpievērš uzmanība barošanas efektivitātei un ieteicams konsultēties ar speciālistu - ārstu un, ja nepieciešams, ar zīdīšanas konsultantu. Parasti paredzams, ka svars atgriezīsies līdz dzimšanas svara vērtībai līdz 14. dienai. Dažiem jaundzimušajiem nepieciešams vairāk laika. Tomēr, ja līdz 14. dienai svars netiek atgūts, labāk konsultēties ar zīdīšanas konsultantu un pārrunāt šo jautājumu ar savu ārstu.

Lai apgūtu barošanu ar krūti ir nepieciesama prakse - māmiņa mācās un bērns mācās

Lai iemācītos barot bērnu ar krūti, ir vajadzīgi prakse un laiks. Tāpēc mēģiniet, lieciet mazuli pie krūts un dodiet sev un mazulim laiku, lai iemācītos. Ja Jums rodas jautājumi un jūtaties nedroša, nevilcinieties lūgt palīdzību, atrodoties dzemdību nodaļā. Ir arī iespēja sazināties ar zīdīšanas konsultantu. Tikai viena konsultācijas sesija var palīdzēt Jums iegūt pārliecību un ielikt pamatus veiksmīgai zīdīšanai.

Bērna raudāšana nav līdzvērtīga piena trūkumam

Pētījums liecina, ka 95% māmiņu var barot bērnu tikai un pilnībā ar krūti. Protams, ir vērts ņemt vērā, ka šis pētījums tika veikts 1985. gadā, tomēr ir svarīgi saprast, ka ļoti nelielā procentuālā daļā, kad barošana ar krūti patiešām nav iespējama jau no paša sākuma, citos gadījumos ir iespējama ekskluzīvā zīdīšana vai zīdīšana ar papildus piebarošanu. 

Pētījumu rezultāti arī liecina, ka piena trūkuma sajūta ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes atsakās no barošanas ar krūti vai ieviesa piena maisījumu. Galvenais piena trūkuma sajūtas iemesls ir neizpratne par mazuļa normālo uzvedību. Un 2008. gada pētījumā 35% sieviešu, kuras pārtrauca zīdīt bērnu pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, kā iemeslu norādīja piena trūkuma sajūtu.

Zīdaiņu raudāšana bieži tiek uztverta kā signāls par piena trūkumu, lai gan galvenais rādītājs, ka bērns saņem pietiekami daudz piena, ir svara pieaugums. Par to jau rakstīju šeit. Raudāšanai ir daudz iemeslu. Un vecākiem ir nepieciešams laiks, lai izprastu mazuļa signālus un raudāšanas iemeslus.

Gadījumā, ja Jums šķiet, ka piena ir par maz, vispirms jākonsultējas ar ārstu. Arī zīdīšanas konsultants var palīdzēt izprast iespējamos raudāšanas iemeslus, izveidot augšanas līkni, novērtēt svara pieaugumu un sniegt padomu, kā uzlabot laktāciju vai palielināt piena daudzumu, ja nepieciešams. Vai rodas šaubas? Rakstiet!

Otrās nakts sindroms jaundzimušajam

Otrās nakts krīze jeb otrās nakts sindroms bieži vien rada vecākiem trauksmi. Par to lasiet manā rakstā šeit.

Un, ja Jums ir kādi jautājumi vai vēlaties iepriekš sagatavoties pēcdzemdību periodam, mazuļa barošanai un kopšanai, kā arī barojošas māmiņas dzīvei, nāciet uz pirmsdzemdību konsultāciju!

Ja rodas jautājumi, kas saistīti ar Jūsu un Jūsu mazuļa veselību un labsajūtu, konsultējieties ar savu ārstu!

Avoti:

Brown, 2014. Factors influencing the reasons why mothers stop breastfeeding.

DaMota, 2012. Maternal request for in-hospital supplementation of healthy breastfed infants among low-income women.

Gatti, 2008. Maternal perceptions of insufficient milk supply in breastfeeding.

Holdcroft, 2019. Effect of early initiation of breastfeeding on the uterine consistency and the amount of vaginal blood loss during early postpartum period citation.

Hoyt-Austin, 2022. Academy of Breastfeeding Medicine Clinical Protocol #2: Guidelines for Birth Hospitalization Discharge of Breastfeeding Dyads, Revised 2022.

Li, 2008. Why mothers stop breastfeeding: mothers’ self-reported reasons for stopping during the first year.

Neifert, 1985. Lactation failure due to insufficient glandular development of the breast.

Odom, 2013. Reasons for earlier than desired cessation of breastfeeding.

Palmer, 2015. Existential security is a necessary condition for continued breastfeeding despite severe initial difficulties: a lifeworld hermeneutical study.

Wagner, 2013. Breastfeeding concerns at 3 and 7 days postpartum and feeding status at 2 months.

Matu izkrišana pēc dzemdībām

Matu izkrišana vai plānāki mati pēc dzemdībām piemeklē daudzas sievietes. Līdz šim par šo tēmu ir veikti tikai daži pētījumi.

Avoti:

American Academy of Dermatology. Hair loss in new moms. Available on aad.org (last view 03.06.2025).

Ekmekci, 2014. The changes in the hair cycle during gestation and the post-partum period.

Lynfield, 1960. Effect of pregnancy on the human hair cycle.

Malkud, 2015. Telogen effluvium: a review.

Mirallas & Grimalt, 2016. The postpartum telogen effluvium fallacy.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Sulas bērnu uzturā

Rūpēs par bērnu, domājot, ka tā būs labāk un veselīgāk, daudzi vecāki saviem mazuļiem piedāvā sulas. Un bieži vien jau ļoti agrā vecumā. Sulu lietošanas ieguvumi ir pretrunīgi. Aplūkosim rekomendācijas.

Amerikas Pediatru asociācija iesaka:

Izvairīties no sulu lietošanas bērniem līdz 12 mēnešu vecumam.

ESPGHAN* ir līdzīgas rekomendācijas.

• Augļu sulai nav uzturvērtības zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam.
• Salīdzinājumā ar veseliem augļiem augļu sulai zīdaiņiem un bērniem nav uzturvērtības, un tai nav būtiskas lomas veselīgā sabalansētā uzturā.
• Neviena sula, pat svaigi spiesta, nav salīdzināma ar augļiem. Izspiežot sulu, tajā zūd šķiedrvielas. Jūs varat vienā reizē izdzert vairāk sulas nekā apēst augļus. Tādējādi iegūstot vairāk kaloriju.
• Ražotas sulas bieži satur konservantus, pievienoto cukuru. Un, kā mēs atceramies, līdz 2 gadu vecumam nav ieteicams lietot pievienoto cukuru bērnu uzturā.
• Pārmērīgs sulu patēriņš bērniem palielina caurejas, meteorisma un zobu kariesa risku, kā arī nepietiekama uztura vai pārēšanās un līdz ar to liekā svara risku. Sulas var ietekmēt arī bērnu garšas preferences.

Ja bērnam piedāvājat sulas, ievērojiet šīs vadlīnijas:

• Izvairieties no nepasterizētām sulām. Tās var saturēt patogēnus.
• Izvēlieties 100% sulas, nevis sulu dzērienus.
• Izdzeriet sulu vienā reizē, nedaliet to vairākās reizēs.
• Nedodiet tās pirms gulētiešanas vai naktī.
• Dodiet priekšroku parastām krūzītēm un glazītēm, nevis pudelītēm un krūzītēm ar snīpi (sippy cup).
• No 1 līdz 3 gadu vecumam ieteicamais sulas daudzums dienā ir ne vairāk kā 120 ml.
• No 4 līdz 6 gadu vecumam - ne vairāk kā 120-180 ml dienā.
• Bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam ieteicams izdzert ne vairāk kā 1 glāzi jeb 280 ml sulas dienā.

Sabalansēts un daudzveidīgs uzturs spēj nodrošināt bērniem, kas vecāki par 1 gadu, visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Tomēr, ja ir aizdomas par to trūkumu, vispirms jākonsultējas ar ārstu.

Piedāvāt augļus sulu vietā vienmēr ir laba ideja!

Ja vēlies uzzināt, kā ielikt veselīgo ēšanas paradumu pamatus bērnam, nāc uz konsultāciju par piebarojuma ieviešanas jautājumiem!

* ESPGHAN: Eiropas bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrība (European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition).

Avoti:

Fewtrell, 2017. Complementary feeding: a position paper by the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition (ESPGHAN) Committee on Nutrition.

Fidler Mis, 2017. Sugar in infants, children and adolescents: a position paper of the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition Committee on Nutrition.

Heyman & Abrams, 2017. Fruit juice in infants, children, and adolescents: current recommendations.

King, 2017. The ESPGHAN complementary feeding position paper 2017.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Cik daudz pieskārienu nepieciešams mazulim?

Pirmais fiziskais kontakts, kontakts āda pie ādas notiek uzreiz pēc piedzimšanas, kad jaundzimušais tiek novietots uz mammas punča. Tas ir vissvarīgākais āda pie ādas kontakts bērnam. Par “zelta stundu” un pirmā āda pie ādas kontakta nozīmi pastāstīšu sīkāk citreiz.

• Kad bērni piedzimst, viņu smadzenes ir maz strukturētas. Pieredze, sensorā stimulācija un motoro prasmju attīstība veicina smadzeņu strukturēšanos. Neironi, nervu šūnas savienojas ceļos, “taciņās”. Tas nozīmē, ka ar katru pieskārienu, smaidu, mijiedarbību smadzenes attīstās.

• Palīdz mazulim labāk pielāgoties dzīvei apkārtējā pasaulē.

• Tas labvēlīgi ietekmē zīdīšanas procesu gan no mātes, gan no bērna puses.

• Veicina instinktīvu mazuļa un mammas mijiedarbību.

• Ļauj mazuļa ādu apdzīvot ar "draudzīgām" baktērijām no māmiņas ādas.

• Samazina infekciju risku.

• Izdalās vairāki hormoni, kas labvēlīgi ietekmē mammas un mazuļa labsajūtu.

• Tas ir lielisks veids, kā veidot piesaisti.

• Tas palīdz vecākiem būt atsaucīgākiem pret bērna vajadzībām.

• Zīdaiņi, kas daudz tiek nēsāti uz rokām, raud mazāk.

• Labāks svara pieaugums.

• Ilgtermiņā labvēlīga ietekme uz stresa regulāciju, emocionālo, motoro un kognitīvo attīstību.

• Mazina mammas un mazuļa sāpes.

• Palīdz mazuļa organisma pašregulācijā (elpošana, sirdsdarbība, temperatūras regulēšana, pastiprināta asins plūsma mazuļa ādā).

Vēl vairāk zinātniski pamatotas informācijas par veiksmīgas zīdīšanas un pirmām nedēļām ar mazuli var uzzināt topošajiem vecākiem domātās 1,5 h ilgās onlinekonsultācijas laikā.

Avoti:

Brimdyr. 2023. Skin-to-skin contact after birth: developing a research and practice guideline.

Föhe, 2000. Skin-to-skin contact improves gas exchange in premature infants.

Gray, 2000. Skin-to-skin contact is analgesic in healthy newborns.

Handlin, 2009. Effects of sucking and skin-to-skin contact on maternal ACTH and cortisol levels during the second day postpartum-influence of epidural analgesia and oxytocin in the perinatal period.

Karimi, 2019. The effect of mother-infant skin to skin contact on success and duration of first breastfeeding: A systematic review and meta-analysis.

Ludington-Hoe, 2015. Skin-to-Skin Contact: A Comforting Place With Comfort Food.

Moore, 2012. Early skin-to-skin contact for mothers and their healthy newborn infants.

Moore, 2016. Early skin-to-skin contact for mothers and their healthy newborn infants.

Safari, 2018. The effect of mother and newborn early skin-to-skin contact on initiation of breastfeeding, newborn temperature and duration of third stage of labor.

Uvnäs-Moberg & Prime, 2013. Oxytocin effects in mothers and infants during breastfeeding.

Uvnäs-Moberg, 2015. Self-soothing behaviors with particular reference to oxytocin release induced by non-noxious sensory stimulation.

Vittner, 2018. Increase in oxytocin from skin-to-skin contact enhances development of parent-infant relationship.

Widström, 2019. Skin‐to‐skin contact the first hour after birth, underlying implications and clinical practice.

World Health Organization, United Nations Children’s Fund, 2009. Baby-Friendly Hospital Initiative: Revised, updated, and expanded for integrated care.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Zīdīšanas paradokss priekšlaikus dzimušiem bērniem

Šobrīd notiek konference par zīdīšanas tēmu, kuru cenšos nepalaist garām. Pirmā prezentācija konferencē bija par priekšlaikus dzimušiem bērniem un to, cik svarīgi ir atbalstīt laktāciju jau no pirmās dienas. Tā iedvesmoja mani uzrakstīt šo rakstu.

Avoti:

Bauer & Gerss, 2011. Longitudinal analysis of macronutrients and minerals in human milk produced by mothers of preterm infants.

Castellote, 2011. Premature delivery influences the immunological composition of colostrum and transitional and mature human milk.

Gianni, 2023.  The "Breastfeeding Paradox" as a Guide for the Assessment of Premature Infants Growth: It Is More Than Just Weigh-Ins.

Roze, 2012.  The apparent breastfeeding paradox in very preterm infants: relationship between breast feeding, early weight gain and neurodevelopment based on results from two cohorts, EPIPAGE and LIFT.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Zīdīšanas noslēgšana

Daudzām mammām rodas jautājums, kā noslēgt zīdīšanas procesu. Bieži vien ir maz informācijas par maigu, pakāpenisku zīdīšanas pārtraukšanas procesu. Tāpēc bieži nāk prātā tikai padomi, kas ir stresa pilni un nesaudzīgi gan sievietei, gan bērnam.

Zīdīšana ir ne tikai par uzturu, bet arī par attiecībām, par vēl nenobriedinošās nervu sistēmas nomierināšanu, par sāpju remdēšanu zobu šķēlšanas laikā un par atbalstu attīstības lēciena, jaunas prasmes apgūšanas, saaukstēšanās vai jauna notikuma dzīvē laikā (adaptācija bērnudārzā, jaunāka bērna parādīšanās ģimenē, pārcelšanās, mammas došanās uz darbu).

Ja paskatāmies uz zīdīšanu no šī skata punkta, sapratīsim, ka bieži vien mierīgākai un harmoniskākai zīdīšanas pabeigšanai var būt lietderīgi ņemt vērā bērna attīstības vecuma posmu, viņa vajadzības un iespējas šajā vecumā, kā arī sagatavot pamatu ar pilnvērtīga uztura un citu gulētiešanas un bērna nomierināšanas veidu ieviešanu. Ir svarīgi, lai mēs varētu aizstāt zīdīšanu ar citu, neatņemot mazulim to, kas ir svarīgs un nepieciešams. Zīdaiņiem arī pēc zīdīšanas beigām joprojām ir nepieciešama mūsu uzmanība, rūpes un mierinājums, jo tieši tas viņus piepildīs, lai nedaudz vēlāk kļūtu par pieaugušām, neatkarīgām personībām.

Parasti pirms konsultācijas uzsākšanas mēs izskatām konkrētās situācijas īpatnības un izstrādājam individuālu plānu. Konsultācijas par laktācijas noslēgšanu parasti prasa visvairāk individuālo pieeju. Katram tas būs savs ceļš un savs stāsts.

Konsultācijās mēs ņemam vērā:

• bērna vecumu un attīstības vajadzības, kā arī zīdaiņa individuālo temperamentu un jutīgumu.
• ģimenes iespējas un faktorus, kas var ietekmēt zīdīšanas noslēgšanas procesu (stress, jaunu posmu sākums bērna dzīvē, jaunas prasmes, uzturs (papilduzturs vai pamatēdiens)).

Aplūkojam:

• vingrinājumus un spēles, kas var attīstīt emociju pašregulāciju un nodrošināt sensoro stimulāciju, kas var palīdzēt samazināt vēlmi zīst.
• emociju pašregulācijas attīstīšanu bērnam.
• uzturu, īpaši gadījumos, kad bērnam ir samazināta interese par pamatēdienu.
• aptuveno iespējamo laktācijas noslēgšanas procesa laiku.

Es varu palīdzēt gan ārkārtas zīdīšanas pārtraukšanas gadījumā, gan pakāpeniskākā noslēgšanas procesā. Parasti maigā, pakāpeniskā noslēgšana var ilgt 2-3 mēnešus. Dažiem bērniem tas notiek ātrāk, dažiem nedaudz ilgāk. Tas ir atkarīgs no bērna jutīguma, krūtsbarošanas reižu skaita un citiem faktoriem.

• sievietes komfortu un laktostāzes riska samazināšanu krūtīs.

Konsultācijas laikā ir svarīgi ņemt vērā mammas emocionālo un fizisko stāvokli, viņas vajadzības un iespējas.

Tāpat Jūs saņemsiet ieteikumus:

• krūtsbarošanas reorganizācijai.
• rituālu ieviešanai pirms gulētiešanas.
• kā atrast citus veidus bērna nomierināšanai.

• Sagatavosīmies dzīvei bez zīdīšanas: uzturs, bērna vajadzību apmierināšana citos veidos, miegs, gulētiešana, sievietes garastāvokļa un emocionālā stāvokļa izmaiņas pirmajās dienās pēc zīdīšanas beigām, izmaiņas krūtīs, kas rodas, beidzoties laktācijai.

Zīdīšana nav par visu vai neko. Es palīdzu arī ar 1 krūtsbarošanas reizes pārtraukšanu vai barošanas skaita samazināšanu, pilnībā nepārtraucot zīdīšanu.

Zīdīšanas noslēgšana ir pāreja uz jaunu posmu mammas un mazuļa attiecībās. Gan māmiņai, gan mazulim ir tam jāsagatavojas. Kad būsiet sagatavojušies, pielāgošanās dzīvei bez zīdīšanas un noslēgšanas process būs vieglāks.

Ja nezināt, ar ko sākt un ko darīt, vai ja jūtat, ka Jums ir nepieciešams atbalsts zīdīšanas pārtraukšanā, rakstiet!

Jūs varat izvēlēties:

• Mini-konsultāciju līdz 20 minūtēm, kurā mēs varam aplūkot vienas krūtsbarošanas pārtraukšanu vai nakts barošanas reižu samazināšanu, vai rituāla ieviešanu pirms gulētiešanas.

• Konsultāciju, kas ilgst līdz 1,5 stundām, kurā mēs detalizēti izskatīsim Jūsu situāciju un izveidosim individuālu plānu. Dažreiz es šo konsultāciju sadalu vairākās daļās, biežāk divās. Un, kad esat sasniegusi noteiktu posmu, mēs tiekamies vēlreiz un apspriežam nākamos soļus, lai pabeigtu zīdīšanu vai sasniegtu Jūsu mērķi.

• Konsultācijas ar atbalstu līdz pilnīgai zīdīšanas procesa pabeigšanai. Mēs ne tikai sastādām individuālu plānu, bet papildus konsultācijām es esmu Jums pieejama, un mēs vajadzības gadījumā koriģējam plānu, Jūs saņemat atbalstu un atbildes uz saviem jautājumiem.

Nepalaidiet iespēju izmantot speciālista pieredzi un zināšanas mierīgākai zīdīšanas noslēgšanai!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Sievietes mentālā veselība un zīdīšana

Kad mēs runājam par veiksmīgu zīdīšanu, visbiežāk daudzi cilvēki vispirms domā par piena daudzumu. Un, ja tas ir pietiekams, tad tiesa, ka ceļš uz veiksmīgu laktāciju ir ielikts. Taču es nepiekrītu, ka tas ir vienīgais faktors, kas garantē, ka ceļš būs gluds un mierīgs. To faktoru, kas ietekmē laktāciju ir daudz. Un ir daudz tas, ko mēs varam darīt, lai veiksmīgi liktu pamatus veiksmīgam zīdīšanas sākumam. 

• Vai tas ir izmisums par to, ka citiem bērns tik ātri un agri atteicies no krūts, bet māmiņai tā nesanāk.
• Vai arī emocijas par negaidīti priekšlaicīgām dzemdībām.
• Vai varbūt zīdīšanas izaicinājumi, kas rodas otrajam bērnam, trigerē sievietē viņas pieredzi ar vecāku bērnu.
• Vai arī satraukums par bērna attīstību un veselību ir tik spēcīgs, ka tas pāriet uz laktāciju tēmu.
• Vai varbūt mammas stāvokli ietekmē vitamīnu deficīti, sarežģīta atgūšanās pēc dzemdībām vai milzīga ikdienas slodze.

• psihoterapeitu,
• ģimenes ārstu
• vai PEP mammu.

Avoti:

Eagen-Torkko, 2017. Prevalence and predictors of breastfeeding after childhood abuse.

Fernandez-Vaz & Gonzalez-Sanz, 2022. Cortisol, Maternal Stress, and Breastfeeding Rate at Hospital Discharge: A Systematic Review.

Henderson, 2003. Impact of postnatal depression on breastfeeding duration.

Ystrom, 2012. Breastfeeding cessation and symptoms of anxiety and depression: a longitudinal cohort study.

Nagel, 2022. Maternal psychological distress and lactation and breastfeeding outcomes: a narrative review.

Pezley, 2022. Efficacy of behavioral interventions to improve maternal mental health and breastfeeding outcomes: a systematic review.

Tucker & O’Malley, 2022. Mental Health Benefits of Breastfeeding: A Literature Review.

Vieira, 2018. Breastfeeding self-efficacy and postpartum depression: a cohort study.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Grūtniecības toksikoze: iemesli un ieteikumi

Ar grūtniecības toksikozi sastopas daudzas sievietes. Sliktu dūšu izjūt līdz 70-90% grūtnieču, un vemšana ir sastopama līdz pat 50% grūtniecēm 1. trimestrī. Visvairāk šie simptomi raksturīgi no 6. līdz 12. grūtniecības nedēļu periodā, bet daudzas sievietes tos turpina izjust līdz pat 20. nedēļai, un aptuveni 20% sieviešu tie saglabājas vēl ilgāk.

Grūtniecības toksikoze iemesli

Pašlaik nav vienota skaidrojuma toksikozes cēloņiem. Tomēr ir zināms, ka toksikozes simptomus var ietekmēt:

• Hormonālās izmaiņas (hormoni hCG, estrogēns, GDF15).
• Imūnās sistēmas reakcija uz grūtniecību.
• Izmaiņas vielmaiņā.

Toksikozes risku palielina: 

• kuņģa-zarnu trakta, aknu, vairogdziedzera saslimšanas, 
• daudzaugļu grūtniecība, 
• ģenētika, 
• toksikoze iepriekšējās grūtniecības laikā, 
• migrēna un jūras slimība anamnēzē, 
• sieviešu dzimums auglim.

Pastāv vairākas hipotēzes (psiholoģiskā, imūnās aktivizācijas, mātes un embrija aizsardzības hipotēze). Visticamāk, toksikozes simptomus veicina vairāki faktori un izmaiņas vairākās organisma sistēmās.

Interesanta ir mātes un embrija aizsardzības hipotēze. Šīs hipotēzes pamatā ir pieņēmums, ka paaugstināta jutība, slikta dūša, vemšana un atteikšanās no pārtikas kalpo grūtnieces un tās embrija aizsardzībai no pārtikas produktiem, kas var saturēt toksīnus un patogēnus. Ne visi pētnieki ir vienisprātis par sliktas dūšas, vemšanas un izvairīšanās no dažiem pārtikas produktiem aizsargfunkcijām grūtniecei un embrijam. Piemēram, antropoloģijas asociētā profesore Emīlija H. Emmota (Emily H. Emmott) uzskata, ka smaga grūtniecības toksikoze vairāk raksturīga postindustriālajām sabiedrībām.

Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka hormonam GDF15 var ietekmēt tādus toksikozes simptomus kā slikta dūša un vemšana grūtniecības laikā. GDF15 grūtniecības laikā izdalās no placentas. Tas ir sievietes organismā arī pirms grūtniecības. Tiek uzskatīts, ka tam ir nozīme iekaisuma regulēšanā. Līdz šim ir atrasta saistība starp zemāku šī hormona līmeni sievietes organismā pirms grūtniecības un smagākiem toksikozes simptomiem grūtniecības laikā. Ir konstatēta arī reta ar šo hormonu saistīta gēna variācija, kuras gadījumā sievietei rodas smagāki toksikozes simptomi.

Un, kamēr zinātnieki turpina atšķetināt grūtnieču toksikozes noslēpumu un salikt kopā visu iespējamo cēloņu puzli, padomāsim, kā Jūs varat atvieglot savu pašsajūtu šajā periodā.

Ir vairāki ieteikumi, kā palīdzēt un mazināt toksikozes simptomus. Ir arī toksikozes medikamentoza ārstēšana, ko var ieteikt ārsts.

Ieteikumi toksikozes riska un simptomu mazināšanai grūtniecības laikā

• Ēdiet lēni un nelielas porcijas.
• Izvēlieties ēdienus ar zemu tauku saturu.
• Izvairieties no tādiem ēdieniem kā trekni un asi ēdieni, tomāti, skābi citrusaugļi, gāzēti dzērieni un kofeīnu saturoši dzērieni.
• Ieteicams ēst bieži (ik pēc 1-2 stundām) un nelielās porcijās, lai izvairītos no pārpildīta vēdera.
• Ēdiet, pirms esat izsalkusi, lai izvairītos no tukša vēdera (kas pasliktina sliktu dūšu).
• Var būt noderīga viegla uzkoda (piemēram, krekers vai sausmaizīte) pirms celšanās no gultas no rīta.
• Tāpat centieties neapgulties uzreiz pēc ēšanas un variet mēgināt izvēlieties guļus stāvokli uz kreisā sāna.
• Lai papildinātu enerģiju, ieteicams ēst vairāk netreknu vai sausu ēdienu, piemēram, riekstus, krekerus, graudaugu pārslas, sausus grauzdiņus u. c., kā arī uzkodas ar augstu olbaltumvielu saturu.
• Izvairieties no badošanas.
• Dzeriet šķidrumu, galvenokārt, starp ēdienreizēm.
• Nelietojiet pārmērīgi daudz garšvielu.
• Neatgulieties 1-2 stundas pēc ēšanas vai dzeršanas, īpaši pirms gulētiešanas.
• Valkājiet brīvu apģērbu.
• Lai izvairītos no skābes refluksa, guliet ar nedaudz paceltu galvu.
• Izvairieties no sensoriem stimuliem, kas var izraisīt sliktu dūšu: smakas, nevēdinātas un karstas telpas, augsts gaisa mitrums, troksnis, vizuālas kustības (piemēram, mirgojošas gaismas), fiziskas kustības (piemēram, braukšana ar automašīnu).
• Ingvera lietošana tukšā dūšā vai pēc ēšanas. Var palīdzēt arī ingvera tēja. Grūtniecības laikā ingveru ieteicams lietot līdz 1 g dienā.
• Vēsākas temperatūras ēdieni var izraisīt mazāku kairinājumu zr savu smaku nekā karsti ēdieni.
• Dažas grūtnieces novēro, ka slikta dūša pastiprinās, kad viņas ir nogurušas. Tāpēc vairāk atpūtieties un izgulieties.
• Dzelzs uztura bagātinātāji var pastiprināt toksikozes simptomus.
• Tāpat prenatālo (pirmsdzemdību) vitamīnu lietošana 3 mēnešus pirms bērna ieņemšanas var samazināt grūtniecības toksikozes iespējamību un tās smagumu. Taču atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Lietojot uztura bagātinātājus, konsultējieties ar savu ārstu un/vai farmaceitu!
• Par B6 vitamīna lietošanas nepieciešamību konsultējieties ar savu ārstu un/vai farmaceitu. Ir pētījumi, kas rāda pozitīvo B6 vitamīna ietekmi uz toksikozes simptomu mazināšanu.
• Ir arī vairāki ar grūtniecību saderīgi medikamenti, kas var palīdzēt toksikozes gadījumā. Par uztura bagātinātāju un medikamentu lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu un/vai farmaceitu!

Ir svarīgi konsultēties ar ārstu, ja novērojat:

• toksikozes simptomu parādīšanos pēc 9. nedēļas (ja iepriekš nav novēroti),
• kā arī pastāvīgu vemšanu, svara zudumu vairāk nekā 5% no svara pirms grūtniecības, dehidratācijas pazīmes un nespēju uzņemt pārtiku.

Jums arī jākonsultējas ar savu ārstu par visiem simptomiem un jautājumiem par iespējamo ārstēšanu un veselības stāvokli grūtniecības laikā!

Šai informācijai ir vispārīgs, informatīvs raksturs, un tā nevar aizstāt konsultāciju ar ārstu!

Un, ja Jums ir jautājumi par bērna zīdīšanu, barošanu un kopšanu jau grūtniecības laikā, tad ar prieku sniegšu konsultāciju, kurā iegūtās zināšanas palīdzēs veiksmīgāk ielikt laktācijas pamatus un atvieglos pirmās dienas pēc dzemdībām!

Avoti:

ACOG (The American College of Obstetricians and Gynecologists), 2015. Practice Bulletin No. 153: Nausea and vomiting of pregnancy.

Buckwalter & Simpson, 2002. Psychological factors in the etiology and treatment of severe nausea and vomiting in pregnancy.

Buckwalter & Simpson, 2002. Psychological factors in the etiology and treatment of severe nausea and vomiting in pregnancy.

Cunningham, 2014. Williams Obstetrics.

Czeizel, 1992. The effect of periconceptional multivitamin-mineral supplementation on vertigo, nausea and vomiting in the first trimester of pregnancy.

Dekkers, 2020. Hormonal and psychological factors in nausea and vomiting during pregnancy.

Emelianova, 1999. Prevalence and severity of nausea and vomiting of pregnancy and effect of vitamin supplementation.

Emmott, 2024. Re-examining the adaptive function of nausea and vomiting in pregnancy.

Fejzo, 2023. GDF15 linked to maternal risk of nausea and vomiting during pregnancy.

Flaxman & Sherman, 2008. Morning sickness: adaptive cause or nonadaptive consequence of embryo viability?

Goodwin, 2002. Understanding and treating nausea and vomiting of pregnancy.

Goodwin, 2008. Hyperemesis gravidarum.

Heitmann, 2015. Treatment of nausea in pregnancy: a cross-sectional multinational web-based study of pregnant women and new mothers.

Matthews, 2015. Interventions for nausea and vomiting in early pregnancy.

McCarthy, 2014. Hyperemesis gravidarum: current perspectives.

Miller, 2002. Nausea and vomiting in pregnancy: the problem of perception--is it really a disease?

NHS Foundation Trust, 2015. Nausea and vomiting in pregnancy (Based on the "NICE Guidelines- Nausea/Vomiting in Pregnancy”).

O’Connor & Ciesla, 2021. Maternal immune activation hypotheses for human neurodevelopment: some outstanding questions.

Sherman & Flaxman, 2002. Understanding and treating nausea and vomiting of pregnancy.

SOGC (The Society of Obstetricians and Gynaecologists of Canada), 2016. Nausea and vomiting during pregnancy.

Viljoen, 2014. A systematic review and meta-analysis of the effect and safety of ginger in the treatment of pregnancy-associated nausea and vomiting.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Zīdīšana un kariess

Šodien aplūkosim vienu no mītiem par zīdīšanu. Jūs, iespējams, esat dzirdējuši, ka nakts zīdīšana izraisa zobu bojāšanos. Nē, tas tā nav. 

Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka nakts barošana ar krūti un zīdīšana neietekmē zobu bojāšanos.

Šeit ir vēl daži apgalvojumi par bērnu zobu veselību:

• Krūts pienā ir antimikrobiālas sastāvdaļas.
• Laktoze, galvenais krūts piena ogļhidrāts, sašķeļas galaktozē un glikozē zarnu traktā (nevis mutes dobumā).
• Ir vērts apsvērt, kādā veidā bērns tiek barots (zīdīšana, mākslīgā barošana, jauktā barošana, no pudeles vai ar krūti).

Bērna zobu veselību var ietekmēt arī:

• ģenētika;
• mammas uzturs grūtniecības laikā;
• agrīnais bērna uzturs (piebarojums, saldumu klātbūtne uzturā, vairāku vitamīnu un makro un mikroelementu deficīts);
• bērna zobu higiēnas ievērošana.

Un atcerieties, ka arī bērniem, kas tiek baroti ar krūti, var būt kariess. Tādēļ ir vērts izvērtēt uzturu un neaizmirst par zobu tīrīšanu!

Avoti:

Abbasoglu, 2014. Early childhood caries is associated with genetic variants in enamel formation and immune response genes.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Saaukstēšanās mazulim un zīdīšana

Ik pa laikam ar saaukstēšanos slimo ne tikai barojošās mātes, bet arī zīdaiņi. Ko darīt un kā tas var ietekmēt zīdīšanu, šajā rakstā.

Pirmkārt, vēlos atzīmēt, ka ir signāli, kas dažkārt, pat neredzot simptomus, liek aizdomāties, vai bērns nav saslimis. Un tas var attiekties uz visiem bērniem neatkarīgi no barošanas metodes:

• Bērns pēkšņi agri aizmiga bez redzama iemesla.
• Barošana ar krūti ir kļuvusi biežāka.
• Mazulis ir miegaināks un mazāk aktīvs.
• Mazulis ir nemierīgāks.

Protams, viss ir ļoti individuāli, un katras akūtas elpceļu vīrusu infekcijas izpausmes var būt dažādas. Bet mums, vecākiem, vienmēr ir noderīgi ieklausīties, kā bērns jūtas un viņam uzticēties. Dažreiz mēs neredzam patieso ainu. Un kurš gan labāk zina, kā jūtas bērns, ja ne pats bērns.

Kā akūtas elpceļu infekcijas var ietekmēt barošanu ar krūti:

• Bērns var ilgāk un biežāk zīst krūti.
• Zīdainis var retāk un mazāk zīst (klepus, iesnu un kakla diskomforta dēļ).
• Mazulis var atteikties no krūts.

Šajā rudens/ziemas sezonā esmu saskārusies ar situācijām, kad saaukstēšanās ir ietekmējusi svara pieaugumu, kā arī noveda pie laicīgas atteikšanas no krūts.

Lai organismam cīnītos ar saaukstēšanos, ir vajadzīgi lielāki resursi, ka arī īslaicīga atteikšanas no krūts vai mazāk efektīva zīšana var ietekmēt svara pieaugumu. Svara pieaugums var apstāties vai svars var sākt samazināties.

Ko var darīt:

• Konsultējieties ar ārstu par slimības gaitu un nepieciešamo ārstēšanu.
• Ja nepieciešams, lietojiet ārsta vai farmaceita ieteiktus vecumam atbilstošus pretdrudža līdzekļus. Tie parasti ir pieejami supozitoriju veidā ļoti maziem bērniem un sīrupu veidā vecākiem bērniem.
• Ja nepieciešams, skalojiet degunu, ja iesnas traucē miegu un barošanu. Visbiežāk šim nolūkam izmanto jūras ūdeni vai fizioloģisko šķīdumu.
• Ja samazinās krūtsbarošanas skaits un ilgums, uzturiet laktāciju ar papildu piena atslaukšanu.
• Gadījumā, ja mazulis atsakās no krūts, slauciet pienu un piedāvājiet to bērnam citos alternatīvos veidos.
• Gadījumā, ja mazulis atsakās no krūts,  vērojiet, vai nenotiek dehidratācija, un piedāvājiet atslaukto pienu.
• Izvairieties no krūtsbarošanas biežuma ierobežošanas. Neierobežojiet arī barošanas ilgumu.
• Ja atrodaties zīdīšanas noslēguma vai podiņmācību posmā, uztaisiet pauzi, kad bērns ir slims.
• Būtu arī lietderīgi rūpīgāk uzraudzīt mazuļa svaru.

Visbiežāk, pēc atveseļošanās svara pieaugums atjaunojas un normalizējas.

Jūs vienmēr varat konsultēties ar zīdīšanas konsultantu, ja pēc saaukstēšanās vai tās laikā Jums ir nepieciešama palīdzība:

• svara pieauguma atjaunošanā;
• atgriešanās pie zīdīšanas pēc attiekšanās no krūts;
• alternatīvas barošanas metodes atrašanā, lai saglabātu zīdīšanu šajā periodā;
• ar piena atslaukšanu.

Zīdaiņa slīmības un veseļošanās periods vecākiem var būt grūts laiks. Ir svarīgi atcerēties, ka sadarbība ar ārstu, tuvinieku palīdzība un pieejamā informācija var sniegt spēcīgu atbalstu, lai pārvarētu šo periodu.

Ja Jums nepieciešama palīdzība vai rodas jautājumi, droši rakstiet!

Par zāļu lietošanu konsultējieties ar ārstu un/vai farmaceitu! Par bērna ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Pirmo bērnu apavu izvēle

Bieži jau līdz ar mazuļa pirmajiem soļiem katram vecākam jāizvēlas pirmie apavi mazajām pēdiņām.

Apskatīsim, kam pievērst uzmanību:

• Dabiski materiāli.
• Viegli apavi.
• Elastīga zole.
• Stingra un slēgta apavu aizmugure (fiksē pēdu un novērš kājas izmežģījumu).
• Mazs papēdis, apmēram 5 mm augsts.
• Pietiekoši plats purngals.
• Izvēloties apavu izmēru, pievērsiet uzmanību zolītes garumam.
• Apavu izmēri var atšķirties atkarībā no ražotāja.
• Iekšzoles izmērs jāizvēlas par 0,5-1 cm lielāks nekā pēdas garums.
• Izmēriet abu kāju garumus.
• Apavi, kas ir vai nu pārāk lieli, vai pārāk cieši, nav ieteicami.
• Ņemiet vērā mazuļa pēdu platumu.
• Pirmajos apavos parasti nav nepieciešams supinators.
• Ieteicami apavi ar līplentes, auklu vai rāvējslēdzēju aizdari.
• Joprojām ieteicams turpināt staigāt basām kājām iekštelpās un mājās.

Bija noderīgs? Seko Instagram @aleksandra.laktkursi un facebook @Laktkursi un uzzini vairāk par dzīvi ar mazuli un zīdīšanu!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Mazuļa vēdera izejas krāsa: kad jāvēršas pie ārsta

Nesen konsultācijā par zīdīšanas jautājumiem tika novērota mazuļa vēdera izejas maiņa, kad bija nepieciešama ārsta konsultācija. Šoreiz pastastīšu par trīm krāsām, par kurām jāatceras visiem mazuļu vecākiem.

Rekomendēts vērsties pie ārsta, ja Jūs pamanījāt, ka bērna vēdera izejas krāsa kļūva:

• Melna (izņēmot pirmās dienas pēc piedzimšanas, kad melns mekonijs ir norma).
• Balta (vai pelēka).
• Sarkana (pilnībā vai ar dzīslām un piejaukumu).

Cēloņi var būt dažādi, bet vienmēr vajadzētu vērsties pēc ārsta padoma šādos gadījumos.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Krūts barošanas noslēgšana pirms gulētiešanas vakarā

Nesen es saņēmu šādu jautājumu: "Vai ir iespējams izslēgt vienu krūts barošanas reizi pirms gulētiešanas, nepārtraucot zīdīšanu?" Ģimene vēlējās, lai tētis iesaistītos gulētiēšanas rituālā un iemidzinātu bērnu. Tajā pašā laikā kādam jau ir izdevies pārliecināt māmiņu, ka tas nav iespējams, pilnībā nepārtraucot zīdīšanu. Otrs padoms bija atstāt mazuli ar tēti un doties pastaigā. Abi šie varianti māmiņai negāja pie sirds. Aplūkosim, vai ir iespējams izslēgt vienu krūtsbarošanas reizi, par piemēru ņemot aprakstīto situāciju.

Pirmkārt, es vēlos Jums apliecināt, ka maiga zīdīšanas noslēgšana arī notiek, pakāpeniski izslēdzot vienu barošanas reizi aiz otras.

Bieži vien sieviete saņem otro elpu, kad vismaz viena barošanas reizi ir beigusies. 

Zīdīšana pirms gulētiešanas nomierina mazuli, liek viņam justies droši un nomierina mazuļa nervu sistēmu, kas palīdz viņam aizmigt. Tāpēc ir pilnīgi dabiski aizmigt pie krūts. Tomēr pienāk laiks, kad ģimene, mamma vēlas pāriet uz jaunu posmu – iemidzināt mazuli citā veidā, bez zīdīšanas.

Ja mēs vēlamies atteikties no krūtsbarošanās vakarā, mums ir jāsagatavojas. Ja ir plānots, ka tētis liks bērnu gulēt, vispirms jāievieš vakara rituāls kopā ar tēti, sākumā neizslēdzot krūts barošanu. Bērnam ir jāpierod pie jaunā.

Ir lieliski, ja tētis ir pēc iespējas vairāk iesaistīts bērna aprūpē un arī nolikšanā gulēt jau no dzimšanas.

Jā, pirmajā gadā ir vēlams, lai visas šīs darbības, galvenokārt, veiktu viens galvenais gādīgais pieaugušais, biežāk mamma. Taču tas neliedz tētim un, piemēram, vecmāmiņai piedalīties un parādīt mazulim citu pieeju. Būs noteikts periods, kad bērns vairāk vēlēsies visu darīt tikai kopā ar mammu. Bet tad atkal būs iespēja tētim vairāk iesaistīties aprūpes procesā.

Šīs pārejas ilgums un atteikšanās no vakara krūtsbarošanas būs atkarīgs no bērna vecuma, temperamenta, individuālajām bērna īpašībām un situācijas.

Viens ir skaidrs - ir iespējams vienmērīgi pāriet no vakara zīdīšanas uz Jums piemērotu alternatīvu.

Iespējams, Jūs vēlaties zīdaini iemidzināt pati, bet bez krūts, vai arī vēlaties pārcelt vakara zīdīšanas reizi uz agrāku laiku un ieviest jaunu gulētiešanas rituālu.

Šos jautājumus varat apspriest ar zīdīšanas konsultantu. Piedāvāju mini konsultācijas, pilnvērtīgo konsultāciju vai konsultāciju ar atbalstu, ja esat gatava pakāpeniskai zīdīšanas noslēgšanai. Es ar prieku un saudzīgi palīdzēšu Jums šajā posmā.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Kafija zīdīšanas laikā

Gandrīz katrā konsultācijā par zīdīšanas tēmu saņemu jautājumu: "Vai zīdīšanas laikā varu dzert kafiju?". Daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka kafija un zīdīšana nav savienojamas. Šajā rakstā mēs noskaidrosim, vai barojoša māte var dzert kafiju un cik daudz.

Kafijā mūs galvenokārt interesē kofeīns.

• Ir ieteikumi par drošām devām barojošai sievietei 200-400 mg kofeīna dienā. Tomēr nav ieteicams vienlaikus lietot vairāk par 200 mg kofeīna.

Ieteikumi māmiņai, kas baro bērnu ar krūti, ir tuvi vispārējiem ieteikumiem pieaugušajiem - 400 mg kofeīna dienā. Vienkārši kafija un kofeīns ikvienam prasa mērenību.

Tas ir aptuveni 2-4 kafijas tasītes. Ir svarīgi atcerēties, ka kofeīna saturs kafijā ir atkarīgs no kafijas veida, pagatavošanas metodes un malšanas pakāpes. Tāpēc kafijas tasīšu skaits būs atkarīgs no kafijas veida un no tā, kādus citus kofeīnu saturošus pārtikas produktus Jūs lietojat.

Ir veikts pētījums, kas liecina, ka 5 tasītes kafijas dienā, ko izdzera barojošas māmiņas, neveicināja stimulējošu iedarbību uz zīdaiņiem (3 nedēļu veciem un vecākiem zīdaiņiem).

Tomēr citā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 450 ml kafijas dienā var samazināt dzelzs saturu mātes pienā, kas savukārt dažiem bērniem var izraisīt mērenu dzelzs deficīta anēmiju.

Tāpēc mērenības principa ievērošana barojošās sievietes uzturā ir lietderīga arī attiecībā uz kofeīnu. Vidēji 300 mg kofeīna dienā jeb līdz 2-3 kafijas tasēm dienā ir optimāli, un to atbalsta daudzi eksperti un rekomendācijas.

Vai kofeīns var ietekmēt zīdaini?

Visbiežāk simptomi var rasties, lietojot ļoti lielas kofeīna devas, kā arī priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, un zīdaiņiem ar noteiktām slimībām, kas palēnina vielmaiņu un ietekmē kofeīna izvadīšanu no organisma.

Ja novērojat bērnam:

• nemieru;
• nervozitāti;
• sliktu miegu,

un saistāt to ar kafijas lietošanu, mēģiniet samazināt kofeīna patēriņu un izvairieties no kofeīnu saturošiem produktiem pāris stundas pirms barošanas, kura notiek pirms bērna gulētiešanas. Tas ir tāpēc, ka kofeīna līmenis mātes pienā sasniedz maksimumu 1-2 stundas pēc kofeīnu saturoša produkta lietošanas.

Atcerieties, ka Jūsu mazuļa nemiera cēlonis var būt kas cits. Tāpēc novērojiet un izdariet secinājumus!

Turklāt kafija nav vienīgais kofeīna avots.

Citi kofeīna avoti (bez kafijas):

• tēja,
• kola,
• enerģijas dzērieni,
• mate,
• guarana,
• kakao,
• šokolāde,
• daži medikamenti.

Tējā parasti ir aptuveni 2 reizes mazāk kofeīna nekā kafijā, bet šokolādē - vēl mazāk.

Avoti:

Berlin, 1984. Disposition of dietary caffeine in milk, saliva, and plasma of lactating women.

CDC, 2022. Maternal diet.

Findlay, 1981. Analgesic drugs in breast milk and plasma.

Hale, 2021. Medications & Mothers’ Milk.

James & Lawrence, 2011. Can consuming caffeine while breastfeeding harm your baby?

Muñoz, 1988. Coffee consumption as a factor in iron deficiency anemia among pregnant women and their infants in Costa Rica.

Reyes & Cornelis, 2018. Caffeine in the diet: country-level consumption and guidelines.

Ryu, 1985. Effect of maternal caffeine consumption on heart rate and sleep time of breast-fed infants.

Stavchansky, 1988. Pharmacokinetics of caffeine in breast milk and plasma after single oral administration of caffeine to lactating mothers.

The European Food Safety Authority, 2015. EFSA Panel on Dietetic Products Nutrition and Allergies (NDA). Scientific opinion on the safety of caffeine.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.