Atradināšana no krūts
Nesen atkal redzēju video par čili mērci, ko mamma izmantoja, lai pabeigtu zīdīšanu. Tāpēc nevaru neuzrakstīt par iespējamo maigu un mierīgu alternatīvu. Maiga, pakāpeniska pārtraukšana, lai gan tas prasa māmiņai pūliņu, centību un pacietību, var būt patīkama, interesanta un radīt gandarījumu par paveikto „piena ceļu”. Esmu pārliecināta, ka tikai tā var noslēgt ceļu, kas pilns ar mīlestību, komfortu un tuvību.
Apmācību laikā par konsultanti tika aplūkota tēma par atšķiršanu no krūts un man jau tad radās šaubas, ka ar apspriestajiem paņēmieniem var panākt patiesi maigu zīdīšanas pārtraukšanu. Lieta ir tāda, ka es labi jūtu bērnus, un es uzreiz sapratu, ka tas nedarbosies ar visiem.
Praksē es pārliecinājos, ka patiesībā ne visiem bērniņiem pakāpeniskā atšķiršanā no krūts darbojas standarta ieteikumi. Es tiešām negribēju, lai mamma justos itkā "iesprostota starp divām ugunīm" — no vienas puses, ieteikumiem "darīt to un šādi", un, no otras puses, histērija bērnam, kurš nesaprot, kāpēc viņam jāgaida barošanas reize, vai kāpēc tā beidzās agrāk nekā ierasts. Šādā situācijā var iekrist izmisumā un domāt: "vai tad nav labāk pamēģināt sinepes vai aizbraukšanu uz dažām dienām?"
Ir pilnīgi skaidrs, ka bērni ir dažādi. Dažiem patiešām būs saprotams, ka „krūts naktī guļ”. Bet citi sāks biežāk mosties un jautāt, vai jau ir rīts.
Tāpēc es sāku dzīļāk pētīt krūts barošanas funkcijas un bērnu psiholoģiskos attīstības posmus, kā arī dažāda vecuma bērnu vajadzības, saistot tās ar uzvedību pie krūts. Man palīdzēja mana interese par psiholoģiju un zināšanas, kas iegūtas fakultatīvajā psiholoģijas pamatu kursā. Tā kā krūts noteikti nav tikai par uzturu, tad, saprotot tās funkcijas, kuras tā apmierina, var tās apmierināt citā veidā.
Krūts barošana bieži vien ir saistīta ar nomierināšanos. Un krūts ir ļoti dabiska vieta, kur mazulis var nomierināties. Atšķiršanas no krūts laikā mums ir jāsniedz atbalsts, palīdzot mazulim attīstīt emociju pašregulāciju un ieviešot citas stresa mazināšanas un nomierināšanās instrumentus. Un tas vienmēr ir par kopregulāciju. Mēs esam klāt, un mēs mācām. Runa neiet par ilgu izraudāšanos.
Es parasti piedāvāju dažādas aktivitātes un spēles. Šie jaunie veidi, kā pavadīt laiku ar mazuli, ne tikai dažādos Jūsu ikdienu, bet arī kalpos par lieliskiem attīstības elementiem.
Zīdīšana ir arī par sensoriku. Zīdīšanas procesā ir iesaistītas daudzas sensorās sistēmas, un sensorā pieeja palīdz tur, kur standarta instrumenti nav tik efektīvi. Šīs pieejas pamatā ir sensorā integrācija. Zinot, kādas aktivitātes ir piemērotas konkrētam mazulim, mēs varam samazināt krūts barošanas reižu skaitu.
Zīdīšanas noslēgšanu es uztveru kā tiltu, pāreju no viena mijiedarbības posma ar mazuli uz citu. Un, tāpat kā jebkurā pacelšanās jaunā līmenī, arī te vienmēr ir nepieciešama sagatavošanās.
Mēs sagatavojamies iespējamiem izaicinājumiem vēl pirms zīdīšanas noslēgšanas. Pirms atšķirt bērnu no krūts, mēs izvērtējam miegu, uzturu, raudāšanu. Lai gan bieži šķiet, ka, noslēdzot barošanu ar krūti, bērns sāks labāk ēst un gulēt, prakse rāda, ka bieži vien tas tā nav. Ko darīt ar ēdienos izvēlīgo mazuli, kuru vairs nebaro ar krūti? Labāk par to padomāt iepriekš.
Esmu pārliecināta un redzu praksē, ka pakāpeniska zīdīšanas pabeigšana ir nepieciešama ne tikai mazulim, samazinot stresu un palīdzot vieglāk pielāgoties dzīvei bez krūts, bet arī mammai. Krūtis nekļūst cietas, nav laktostāzes un mastīta. Mūsu mērķis ir, lai piena daudzums pakāpeniski, bieži vien māmiņai nemanot samazinātos un process neradītu diskomfortu. Emocionāli mammai arī ir vieglāk, ja atšķiršana notiek bez cīņas un stundām ilgām histērijām. Nav vainas vai nožēlas sajūtas, jo izvēlētā pieeja ir cieņpilna pret abiem procesa dalībniekiem.
Manuprāt, veiksmīgas atšķiršanas atslēga ir individuāla pieeja un bērna vajadzību ievērošana.
Tāpēc es uzskatu, ka konsultācijām par šo tēmu nepieciešama ļoti personalizēta pieeja. Pirms plāna izstrādes es uzdodu daudz jautājumu un uzmanīgi klausos.
Mūsu sadarbības rezultātā māmiņas arī atzīmē:
- Lielu emocionālu atbalstu.
- Labāku kontaktu un izpratni par mazuļa vajadzībām, šī vecuma īpatnībām, raudāšanas un histēriju iemesliem.
- Palīdzību izvēlīgā ēdāja barošanā un papilduztura ieviešanā.
- Atbilstoša gulētiešanas rituāla izvēli, kad daudzas citas pieejas ir izmēģinātas bez panākumiem.
- Miega normu izpratnes palielināšanu šajā vecumā.
- Interesantus un noderīgus padomus par laika pavadīšanu kopā ar mazuli un dienas aktivitātēm, kā arī ieteikumus par dienas režīmu.
Zīdīšanas noslēgšana noteikti nevajadzēti kopēt kaimiņienes vai paziņas stratēģijas. Tas ir sava ceļa meklējums. Man ir zināšanas un instrumenti, kurus apvienojot var paveikt šo ceļu vieglāk.
Atšķiršana no krūts, manuprāt, nav cīņa, tas drīzāk ir kvests, kura pamatā ir sadarbība ar mazuli.
Ja Tev ir tuvs mana pieeja, es būšu priecīga Tevi redzēt:
- Mini konsultācijā, ja vēlies ieviest rituālu pirms miega vai pārkārtot krūts barošanu, nepārtraucot pilnībā zīdīšanu.
- Pilnvērtīgā konsultācijā, ja esi pārliecināta par saviem spēkiem un Tev ir nepieciešams zīdīšanas noslēgšanas plāns.
- Konsultācijā ar turpmāku atbalstu, ja neesi pilnīgi pārliecināta, vai pati to varēsi paveikt, un Tev būs vieglāk, ja es būšu vienmēr Tev blakus tiešsaistē, atbalstīšu Tevi un vadīšu kā navigators.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Kā iemācīt bērnam izšņaukt degunu? Spēles
Sākusies rudens saaukstēšanās sezona. Tas nozīmē, ka mazā deguna attīrīšana no iesnām kļūst aktuāla. Kamēr bērni ir pavisam mazi, viņi vēl nemāk izšņaukt degunu. Bērnam ir nepieciešams laiks, lai nobriestu un pieaugtu, lai iemācītos kontrolēt savu ķermeni un apgūtu šo prasmi. Tomēr kā nepalaist garām laiku un kā iemācīt mazulim izšņaukt degunu? Šajā rakstā dalīšos ar vairākiem variantiem, kā spēles formā attīstīt šo prasmi.
Un atcerēsimies, ka katram mazulim laiks, kad viņš nobriedīs šīm, var nedaudz atšķirties. Tas ir pilnīgi normāli.
Sākot no 1,5–2 gadu vecuma. Laikā, kad mazulis ir vesels un labā omā.
Rotaļīgā veidā.
1. "Pukšķošais ezis."
Iedomājieties kopā ar mazuli, ka esat pārvērtušies par ežiem. Pirms tam varat atrast eža attēlu grāmatā vai to uzzīmēt. Šo izglītojošo spēli var papildināt ar eža figūriņu vai mīkstu rotaļlietu. Galvenais, lai šī dzīvnieka tēls būtu pazīstams mazulim.
Parādiet ar savu piemēru, kā pukst ezis, un ļaujiet mazulim atkārtot. Pastaigājiet pa istabu un izpētiet visu apkārtni ar savu “ziņkārīgo deguntiņu”. Stāsts par ežiem lieliski papildinās šo aktivitāti.
2. "Burvju putas."
Izmantojiet iespēju vannošanās laikā, lai vingrinātos. Pamēģiniet izpūst putas ar degunu no ūdens vai rokas. Rādiet piemēru, lai bērns atkārto. Variet pat pārvērst to par sacensību. Bērnus aizrauj sacensības. Tomēr atcerieties, ka viņiem var zust interese, ja mamma vai tētis vienmēr būs priekšā. Spēles mērķis ir pavisam cits. Vissvarīgākais ir tas, lai bērns justu, ka viņam izdodas.
Ja mazulim nesanāk pūst gaisu no deguna, vispirms pamēģiniet izpūst putas no ūdens caur muti. Kad bērns būs apguvis gaisa pūšanu caur muti, gaisa izpūšana caur degunu kļūs vieglāka.
3. "Jautrs tvaika vilciens."
Ja Jums ir rotaļu tvaika vilciens vai vilciens ar sliedēm, tas būs lielisks papildinājums spēlei. Ja nav, varat izmantot savu stāstnieka talantu un attēlus, piemēram, grāmatā.
Varat arī pievienot gaisa izpūšanu no katras nāsis pēc kārtas. Aizveriet vienu nāsi ar pirkstu, vienlaikus izpūšot otru. Un otrādi. Šis ir nākamais solis pareizai deguna izšņaukšanai. Atcerieties, ka nevajadzētu pūst stipri, ar aizvērtu muti vai pa abām nāsīm vienlaikus!
4. "Maģisks sniegputenis."
Izmantojot vati, var pūst mazas vates bumbiņas no rokām vai galda, imitējot sniegputeni. Vates plēšana, bumbiņu veidošana un to savākšanas no grīdas pēc spēles beigām arī būs labs treniņš smalkās motorikas attīstīšanai.
5. "Jautra sacensība."
Piedāvājiet mazulim sacensties, kurš ātrāk nopūtīs no galda visvairāk spalvu vai papīra gabaliņu (varat izmantot krāsainu papīru, lai ir jautrāk). Spēli var padarīt sarežģītāku, izgatavojot improvizētus futbola vārtus un nopūšot "bumbiņu" (salvetes vai vates gabaliņu) vai pūšot no vienas galda puses uz otru. Atcerieties, ka mums, vecākiem, ir jādarbojas lēnāk.
6. "Noslēpumainā migla."
Nostājieties spoguļa priekšā. Lai radītu jautru noskaņu, sākumā varat izveidot grimases. Piedāvājiet mazulim izpūst no deguna uz spoguļa. Spogulis aizsvīdīs un kļūs par burvju audekli zīmēšanai ar pirkstiem. Migla izklīdīs, bet, uzpūšot uz spoguļa, bērns atkal atklās savu zīmējumu. Vai tā nav maģija!
Spēlējiet regulāri, un nākamreiz, kad bērnam tek iesnas, atgādiniet viņam, kā pūš ezis vai vilcieniņš. Izmantojiet savu iztēli un pielāgojiet spēles bērna spējām un interesēm!
Lai laba veselība šoruden!
Noderīgus rakstus lasi arī facebook lapā! Kā arī vari mani atbalstīt un sekot Instagram!
Par saaukstēšanos mammai krūts barošanas laikā var izlasīt šeit.
Raksts par saaukstēšanos mazulim krūts barošanas laikā ir pieejams te.
Ja Jums ir kādi jautājumi par bērna labsajūtu saaukstēšanas laikā, konsultējieties ar ārstu!
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Mīkstā rotaļlieta un bērna miegs
Bieži vien gan konsultācijās par zīdīšanas noslēgšanu, gan miega jautājumos, rodas jautājums, kā palīdzēt mazulim atslābināties un aizmigt, kādu rituālu ieviest, kā samazināt pamošanās reižu skaitu. Daudzās rekomendācijās par miega jautājumiem sastopams padoms ieviest pārejas objektu – mīkstu rotaļlietu.
Ideja ir tāda, ka bērnam pietiks ar to, ka viņš apskauj rotaļlietu un aizmieg, samazināsies satraukuma līmenis, mazulis atslābs un aizmiegs. Bet tas, ar ko es bieži sastopos, ir tas, ka tas nedarbojas. Bērns vai nu to ignorē, vai izmet no gultiņas, vai arī tas nekādi neietekmē miega kvalitāti un atšķiršanas no krūts tempu. Tajā pašā laikā, protams, ir arī pozitīvi piemēri.
Ko vajadzētu ņemt vērā, ieviešot rotaļlietu kā pārejas objektu, un kāpēc šīs jauninājums ne vienmēr dod efektu, uzzināsim šajā rakstā!
Vispirms noskaidrosim, kas ir pārejas objekts. Šo terminu ieviesa britu pediatrs un psihoanalītiķis Donalds Vuds Vinikots (Winnicott; viņš ieviesa arī jēdzienu „pietiekami laba mamma”). Ar šo jēdzienu tiek saprasts kāds priekšmets, kam ir liela nozīme un kas darbojas kā “tilts” šķiršanās gadījumā no mammas (primārās mīlestības un piesaistes figūras). Šis priekšmets rada komforta sajūtu, samazina stresu un nomierina šķiršanās laikā.
Pārejas objekti var labi darboties ar bērniem līdz 4–5 gadu vecumam un var būt efektīvi arī adaptācijas periodā bērnudārzā.
Tomēr, izvēloties mīkstu rotaļlietu kā pārejas objektu, ir jāņem vērā daži aspekti.
Pirmkārt, ir jāņem vērā:
- Mazuļiem līdz 1 gada vecumam (īpaši pirmajos 6 mēnešos) nav ieteicams gulēt bērnu gultiņā ar liekiem priekšmetiem, lai samazinātu ZPNS (zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma) risku.
- Ne visi bērni pieņem pārejas objektus. Pētījumu rezultāti liecina, ka aptuveni 50–60 % bērnu izvēlas pārejas objektu. Pētnieki arī pieņem, ka audzināšanas stils var ietekmēt pārejas priekšmetu nepieciešamību.
- Labāk ir iegādāties divus vienādus priekšmetus, kuru pazaudēšanas gadījumā var aizstāt. Bērniem mīļākās rotaļlietas pazaudēšana var radīt daudz pārdzīvojumu.
- Nevajadzētu aizrauties ar pārmērīgo pārejas objekta izmantošanu. Lietojiet to tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams. Pārmērīga tā izmantošana dažiem bērniem var izraisīt pārmērīgu atkarību no tā, trauksmi, ja tas nav blakus, un samazināt iespējamo, mazulim tik nepieciešamo kontaktu ar vecākiem.
Visbiežāk pieļautās kļūdas:
1. kļūda: vecāki izvēlas pārejas objektu. Bērnam PAŠAM jāizvēlas pārejas objekts. Bieži mēs pērkam skaistākās un citu ieteiktās rotaļlietas, bet bērns tās izmet no gultiņas vai nelieto. Jo tikai mazulis PATS var izlemt, kurš objekts var kļūt viņam par „tiltu” un sniegt nepieciešamo komfortu.
2. kļūda: daudzi vecāki apsver tikai mīkstās rotaļlietas. Patiesībā tas var būt arī cits priekšmets, kas bērnam sniedz komfortu, nomierina un atgādina par mammu. Piemēram, daži bērni izvēlas kādu mammas mantu vai apģērba gabalu (piemēram, halātu vai krekliņu).
- Vissvarīgākais, tam jābūt kaut kam ļoti svarīgam mazulim un saistītam ar mammu.
Rezultātu sekmēs, ja pārejas objekts ir ar raksturīgu smaržu, kas mazulim atgādina mammu. Smarža arī ir saprotamāka mazulim. Ja pirmsskolas vecuma bērnam var vairāk izskaidrot, piešķirt objektam nozīmi, tad mazulim mammas smarža ir vienkāršs un saprotams nomierinošs stimuls. Tāpēc mammas halāts, krekliņš vai iepriekš pie mammas krūtim valkāts bērna apģērbs, ko pēc tam uzvelk mazulim mammas prombūtnes laikā, var kalpot kā viens no atbalsta punktiem.
Mammas prombūtnes laikā toddleriem un pirmsskolas vecuma bērniem bērnudārzā papildus mīkstajai rotaļlietai kā pārejas objekts var noderēt neliela rotaļlieta vai kāda neliela mammas mantiņa, ko var ielikt kabatā, mammas dāvaniņa, ko viņa speciāli šim nolūkam vai iepriekš ir uzdāvinājusi, mammas foto, piekariņš un daudz kas cits. Pat acīm neredzami, bet mazulim jūtami un nozīmīgi iepriekš atstāti “skūpsti plaukstā” var pildīt šo lomu.
3. kļūda: gaidīt tūlītēju efektu. Daži, iespējams, sagaida, ka mazulis sāks gulēt visas nakts garumā jau pēc pirmā vakara rituāla ar jaunu rotaļlietu. Lai izveidotu „tiltu”, ir nepieciešams laiks. Nedēļas un dažreiz pat mēnesis.
4. kļūda: neņemt vērā bērna fizioloģiskās un psiholoģiskās iespējas. Nekas šajā pasaulē nevar aizstāt fizisko un emocionālo kontaktu ar vecākiem. Nekas šajā pasaulē nevar paātrināt vai pārlekt attīstības posmu, augšanas lēcienu, miega regresu, fizioloģisko vajadzību pēc nakts barošanas. Lai pārietu uz jaunu, neatkarīgāku posmu, bērnam ir nepieciešama gan fiziskais, gan emocionālais briedums. Jo vairāk mēs piepildām mūsu mazuļa „mīlestības kausu”, jo piepildītāks, pārliecinātāks un galu galā patstāvīgāks viņš kļūs.
Tieši tāpēc „pārejas objekts” ir tikai palīgs, pagaidu risinājums un palīdzība mazulim, kamēr mēs neesam blakus, bet viņš vēl nav gatavs tik ilgai mūsu prombūtnei. Miegs taču arī ir šķiršanās.
- Raksts par krūts barošanas noslēgšanu pirms gulētiešanas vakarā ir pieejams šeit.
- Par “3 minūšu noteikumu”, tiekoties ar bērnu pēc šķiršanās, var izlasīt šeit.
Ja Tev ir nepieciešama palīdzība miega, zīdīšanas, papilduztura jautājumos, es vienmēr esmu blakus! WA: +37128149072
Ja nezini kā ieviest rituālu pirms miega, nāc uz mini konsultāciju! Izvēlēsimies to, kas būs piemērots tieši Tavam mazulim!
Avoti:
Caldwell, 2022. A discussion of three versions of Donald Winnicott's “transitional objects and transitional phenomena”, 1951‐1971.
Free & Goodrich, 1985. Transitional object attachment in normal and in chronically disturbed adolescents.
Green, 2004. Parenting practices that limit transitional object use: an illustration.
Lehman, 1992. Soft object and pacifier attachments in young children: the role of security of attachment to the mother.
Steier & Lehman, 2000. An observational measure of children's attachments to soft objects.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Kā saprast, ka krūts barošana norit veiksmīgi?
Piedzimstot bērniņam, pirmajās nedēļās un pat mēnešos daudzas barojošas māmiņas mocās ar jautājumu: “Vai man ir pietiekami daudz piena? Vai laktācija noris veiksmīgi?”
Un tiešām, pirmajās dienās, kad notiek tik daudz pārmaiņu un adaptācija jaunajai dzīvei ar mazuli, ir grūti atcērēties informāciju no pirmsdzemdību kursiem un saprast, vai ar zīdīšanu ir viss kārtībā. Jo taču ir tik daudz stāstu par neveiksmēm ar krūts barošanu un pastāv bažas, ka “arī ar mani var notikt tas pats”.
Šeit ir galvenie punkti, kas jāņem vērā, domājot par zīdīšanu pirmajās nedēļās pēc dzemdībām:
- Svara pieaugums bērnam.
- Autiņbiksīšu saturs.
- Komforts krūts barošanas laikā.
Vairāk par to, kā saprast, vai piena pietiek, lasi šeit.
Tā kā pirmajās dienās tiek ielikti pamati veiksmīgai laktācijai un māmiņu trauksme bieži ir augsta, es izstrādāju un piedāvāju papildrīku barojošām māmiņām, lai novērstu kādu risku iespējamību un palielinātu sievietes pārliecību savos spēkos.
Šīs ir bezmaksas tests, ko var izpildīt dažu minūšu laikā. Vēlams 5.-7. dienā pēc dzemdībām. Pēc tam Jūs saņēmsiet situācijas analīzi uz norādīto e-pastu.
Ja Tev ir paziņas, kurām šīs raksts un tests varētu būt nodērīgs, dalies ar šo informāciju!
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Vainas izjūta mātes lomā
Vainas izjūta. Iespējams, viens no visbiežāk sastopamajiem emocionālajiem stāvokļiem, kas pavada sievieti mātes lomā. Un tā burtiski var "saindēt" maternitātes ceļu. Noteiktos gadījumos un pareizi uztverot, tā var būt pozitīva, rādot mums ceļu, virzot uz izaugsmi, vedot pie pieredzes un secinājumiem, pašrefleksijas un rezultātā pie pozitīvām pārmaiņām. Tas noteikti nav tas, ko vajadzētu bloķēt sevī. Šī sajūta ir jāpārstrādā, nevis jāiesprūst tajā.
Taču bieži vien vainas izjūta traucē un nomāc vecākus, izsitot no līdzsvara un traucējot vecākiem būt saskarsmē ar bērniem. Un pats svarīgākais, ko es novēroju, ir tas, ka ļoti bieži vainas izjūta tiek uzspiesta no ārpuses un ir nepamatota.
Cik reižu esmu palīdzējusi māmiņām tikt skaidrībā, ka tas, kas bieži tiek attēlots kā slikta bērna uzvedība, kā viņu kā vecāku „izgāšanās”, jo viņi „nav iemācījuši mazulim aizmigt patstāvīgi”, „radījuši kaitīgu asociāciju ar aizmigšanu pie krūts vai rokās” vai „pārāk pieķēruši bērnu pie sevis”, ir normāla un dabiska bērna uzvedība. Viss, kas mazuļiem nepieciešams, nav īpašas apmācības, treniņi vai neatkarības attīstīšana, bet gan vecāki, tuvība ar viņiem, emocionāla un fiziska, viņu siltums un klātbūtne.
Nevis apmācīt, bet gan apsildīt ar apskāvieniem, uzmanību, pie krūts. Un tad no neaizsargātības radīsies veselīga patstavība, ne tagad, arī ne pēc mēneša, bet gan pēc gadiem.
Un iemigšana pie krūts vai rokās, bieža pamošanās, vēlme būt kopā ar mammu un trauksme viņas prombūtnes laikā ir attīstības posmi, kas pāries, mazulim augot.
Ir iespējas maigi uzlabot miegu, savā tempā ieviest jaunu rituālu pirms miega vai sākt pakāpeniski un saudzīgi atradināt mazuli no krūts. Darot to atbilstoši mazuļa attīstības stadijai, vecumam un spējām.
Ideālas mammas tēls un nereālas gaidas par mātes lomu, kas radītas sociālajos tīklos, daudzām atņem vissvarīgāko – pārliecību savos spēkos, resursu un iespēju izbaudīt šo momentu. Uztraucoties par to, ka „es kā mamma neesmu iemācījusi, nepaspēju, neesmu attīstījusi bērnā”, var palaist garām šo mirkli. Taču tas ir tik nozīmīgs un neatkārtosies.
Vai esi kādreiz jutusi vainas izjūtu, kas Tev tika uzspiesta kā vecākam?
Ja Tev ir jautājumi par mazuļa miegu, nāc uz konsultāciju!
Ja nepieciešama palīdzība ar atšķiršanu no krūts, gaidu Tevi uz konsultāciju!
Maigi un cieņpilni pret mammu un mazuli.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Kā bērni maina vīriešus?
Šo svētdien Latvijā atzīmē Tēva dienu. Tāpēc šis raksts ir par viņiem – par tēviem. Gatavojoties mazuļa piedzimšanai, mēs detalizēti pētām bērna vajadzības un attīstību, kā arī izmaiņas sievietes organismā pēc dzemdībām. Un kas notiek vīrieša organismā pēc tam, kad viņš kļūst par tēti? Interesanti, vai ne? Lūk, daži fakti par šo tēmu.
- Arī vīrieša ķermenis reaģē uz mantinieka piedzimšanu. Un šīs izmaiņas notiek gan hormonālā līmenī, gan smadzeņu struktūrā.
- Vīrieša organismā notiek izmaiņas tādu hormonu līmenī kā testosterons, vazopresīns, oksitocīns, kortizols.
- Tātad, ir zināms, ka kopumā vīriešiem, kuri ir iesaistīti bērna aprūpē no pirmajām dienām, testosterona līmenis samazinās. Un šis līmenis vairs nebūs tāds pats kā pirms pirmā bērna piedzimšanas!
- Tāpat ir novērota kopīgas gulēšanas ar zīdaini ietekme uz testosterona līmeni tēviem. Šī hormona līmenis arī samazinās.
- Šādas hormonālās pārmaiņu mērķis ir attīstīt tēvā spēju rūpēties par mazuli un būt atsaucīgākam uz jaunā ģimenes locekļa vajadzībām.
- Smadzenes pārstrukturējas, un dažas struktūras samazinās, bet citas palielinās. Tādējādi smadzenes var efektīvāk darboties jaunajos apstākļos, un tētim ir vieglāk pielāgoties mazuļa vajadzībām, izjust empātiju un izrādīt rūpes.
- Pētnieki pat ieviesa terminu, lai apzīmētu izmaiņas vīriešu smadzenēs, nosaucot tēvu smadzenes par „dad brain”.
- Izmaiņas, kas notiek vīrieša ķermenī, ir atkarīgas no tā, cik ļoti viņš iesaistās mijiedarbībā ar bērnu. Un šīs izmaiņas sākas pēc bērna piedzimšanas.
- Mijiedarbība ar bērnu, ādu pie ādas kontakts un rotaļāšanās ar bērnu palielina oksitocīna līmeni tēva organismā. Šis hormons ir atbildīgs par sociālo mijiedarbību un ir svarīgs piesaistes veidošanai.
- Ir zināms, ka ādu pie ādas kontakts ar mazuli gan ar mammu, gan ar tēti samazina stresa līmeni un paaugstina oksitocīna līmeni gan bērnam, gan vecākam.
- Interesanti, ka tētiem vairāk oksitocīna izdalās, kopīgi spēlējoties ar mazuli, atšķirībā no māmiņām, kurām oksitocīna līmenis paaugstinās aprūpes un mazuļa mierināšanas brīžos.
- Vīriešiem arī var novērot pēcdzemdību depresiju.
- Tēti un viņu atbalsts ir veiksmīgas krūts barošanas atslēga. Ir pētījumi, kas liecina, ka viens no atteikšanās no krūts barošanas vai agrīnas atšķiršanas no krūts iemesliem ir partnera un radinieku ietekme. Un šis iemesls ir pirmajā vietā.
Jā, tētis nevar barot savu mazuli pirmajos mēnešos. Bet ir tik daudz iespējamo mijiedarbību un veidu, kā izrādīt rūpes par mazuli un viņa mammu.
Tēvu un māšu loma ir atšķirīga. Bet viens ir skaidrs – bērna harmoniskai attīstībai ir nepieciešama abu vecāku iesaistīšanās. Tēva nozīme mazu meiteņu un zēnu dzīvē ir ne mazāka. Tā vienkārši ir citāda.
Vai Jūs atzīmējat Tēva dienu? Uzrakstiet par savām tradīcijām šo svētku svinēšanā!
Vienmēr esmu priecīga, kad konsultācijās par zīdīšanas, miega, papilduztura ieviešanas, bērna aprūpes jautājumiem piedalās arī tēti. Mammai ar tēti sadarbojoties kā komandai vieglāk sanāk risināt krūts barošanas, ar bērna miegu un svara pieaugumu saistītos izaicinājumus, kā arī maigi noslēgt zīdīšanu. Ja nepieciešama palīdzība, rakstiet!
Avoti:
Alvarez-Garcia, 2024. Postpartum depression in fathers: a systematic review.
Atzil, 2012. Synchrony and specificity in the maternal and the paternal brain: relations to oxytocin and vasopressin.
Bakermans-Kranenburg, 2019. Birth of a father: fathering in the first 1,000 days.
Feldman, 2010. Natural variations in maternal and paternal care are associated with systematic changes in oxytocin following parent-infant contact.
Feldman, 2011. Maternal and paternal plasma, salivary, and urinary oxytocin and parent-infant synchrony: considering stress and affiliation components of human bonding.
Fleming, 2002. Testosterone and prolactin are associated with emotional responses to infant cries in new fathers.
Gettler, 2011. Longitudinal evidence that fatherhood decreases testosterone in human males.
Gettler, 2012. Does cosleeping contribute to lower testosterone levels in fathers? Evidence from the Philippines.
Kim, 2014. Neural plasticity in fathers of human infants.
Kohlhuber, 2008. Breastfeeding rates and duration in Germany: a Bavarian cohort study.
Martinez-Garcia, 2023. First-time fathers show longitudinal gray matter cortical volume reductions: evidence from two international samples.
Van Anders, 2012. Baby cries and nurturance affect testosterone in men.
Varela, 2017. Cortisol and blood pressure levels decreased in fathers during the first hour of skin-to-skin contact with their premature babies.
Vittner, 2018. Increase in oxytocin from skin-to-skin contact enhances development of parent-infant relationship.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Vai barojošai māmiņai drīkst ēst arbūzu zīdīšanas periodā?
Šajā nedēļas nogalē saņēmu ziņu no barojošas māmiņas: "Vai varu ēst arbūzu, barojot bērnu ar krūti? Ļoti gribas..." Šo un līdzīgus jautājumus saņēmu bieži. Tēma par barojošu māmiņu uzturu ir pilna ar mītiem. Noskaidrosim, vai barojoša māmiņa drīkst ēst arbūzu!
Es neatradu zinātnisko informāciju par arbūza negatīvo ietekmi uz mammu vai mazuli. Arbūzs netiek iekļauts sarakstā ar produktiem, kas samazina laktāciju, kā arī uzskatīts par kaitīgu vai aizliegto.
Nolēmu iedziļināties jautājumā, tāpēc devos uz Google, lai uzzinātu, no kurienes barojošām māmiņām ir šāds jautājums. Uzreiz atklāju vairākus mītus un nepamatotu informāciju.
Mīts Nr. 1: arbūzā ir kaitīgas vielas no mēslošanas līdzekļiem, un tas ir kaitīgi mazulim.
Visticamāk, ne vairāk kā citos augļos un dārzeņos. Mēs neēdam mizu, un, ja kaut kas tur bija, tad lielākā daļa atrodas mizā vai tuvāk ārpusei. Ja Jūs to mazgājat un mizu neēdat – mīts ir atspēkots.
Mīts Nr. 2: arbūzs var izraisīt paaugstinātu gāzu veidošanos bērnam.
Tas ir temats atsevišķam rakstam. Īsumā varu teikt, ka tam nav nekāda sakara ar gāzu veidošanos mazulim. Gremošanas attīstība pirmajos dzīves mēnešos ir galvenais gāzu veidošanās iemesls mazuļiem.
Mīts Nr. 3: arbūzs var izraisīt alerģiju mazulim, tāpēc no tā vajadzētu atteikties zīdīšanas laikā.
Ir zināms, ka neiesaka atteikties no alergēniem produktiem barojošas mātes uzturā. Ir zināms, ka grūtniecības laikā ar augļūdeņiem un zīdīšanas laikā ar mātes pienu mazulis tiek iepazīstināts ar garšām. Ir zināms, ka šāda uztura programmēšana labvēlīgi ietekmē mazuļa ēdienu preferences. Ja vēlaties, lai mazulis mīlētu augļus un dārzeņus, ēdiet tos paši (grūtniecības laikā, zīdīšanas periodā un vienkārši tāpat!).
Pusmīts: arbūzs palielina un uzlabo laktāciju.
Tiešām, arbūzā ir daudz ūdens, un, ja sievietei ir dehidratācija, tas būs labs ūdens avots. Turklāt tajā ir elektrolīti – karstā laikā tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Tomēr nav zinātnisku pētījumu un pierādījumu, ka arbūzs būtu galaktogogs (palielinātu piena daudzumu). Vairāk par galaktogogiem var izlasīt šeit.
Ja Jūs uztraucaties par to, vai mazulim pietiek piena vai arī viņš slikti pieņemas svarā, pirmā lieta, ko vajadzētu darīt, ir vērsties pie zīdīšanas konsultanta. Kopā jūs varēsiet izprast īstos cēloņus, nevis "apspiest" problēmu, ēdot arbūzu vai kaut ko citu.
Kopsavilkumā: barojoša māmiņa var ēst arbūzus zīdīšanas periodā mērenos daudzumos. Šis noteikums attiecas arī uz citiem pārtikas produktiem. Arbūzs var būt lielisks ūdens un mikroelementu avots.
Vai Jūs arī dzirdējāt ieteikumus izvairīties no kāda pārtikas produkta zīdīšanas laikā? Uzrakstiet komentāros!
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Mīti par zīdīšanu
Joprojām ir populāri vairāki mīti par zīdīšanu. Šodien aplūkosim piecus no tiem.
Mīts Nr. 1: “Krūts piens ir paredzēts tikai uzturam.”
Mīts, ka, ja mazulis naktī bieži zīst, tas noteikti ir tāpēc, ka viņš ir izsalcis, turpina izplatīties.
Mātes krūts piena un barošanas ar krūti funkcijas un pozitīvā ietekme uz bērnu ir daudz plašākas:
- Enerģētiskā/uzturvērtība.
- Mazuļa aizsardzība pret vairākām slimībām (īs- un ilgtermiņā).
- Imūnā aizsardzība un imūnsistēmas nobriešana.
- Kuņģa-zarnu trakta nobriešana un attīstība.
- Smadzeņu attīstība.
- Psiholoģiskās piesaistes veidošanās.
- Atvieglojums zobu šķilšanās laikā.
- Palīdzība saaukstēšanās laikā, ātrāka un vieglāka atveseļošanās pēc akūtām elpceļu vīrusu infekcijām, mazāka zāļu lietošana zīdaiņa vecumā.
- Spēja nomierināties histērijas laikā.
- Relaksācija aizmigšanai.
- Mutes dobuma muskuļu, kas ir svarīgi ēdiena sakošļāšanai un runai, treniņš.
- Sensorā stimulācija.
- Drošības un mammas tuvības sajūta.
- Termoregulācija, sirdsdarbības un elpošanas regulēšana.
- Ādu pie ādas kontakts.
- Iepazīšanās ar mātes uztura pārtikas produktu garšām, kas vēlāk būs svarīgi, ieviešot papilduzturu.
- Pretvēža, pretmikrobu aizsardzība.
- Pēkšņas zīdaiņu nāves sindroma riska samazināšana.
Krūts barošana ir instruments māmiņai, kas palīdz mātes lomā. Tā nav tikai barošana. Tas ir daudz vairāk.
Mīts Nr.2: “Zīdīšana nes labumu tikai bērnam.”
Patiesībā barošana ar krūti būtiski pozitīvi ietekmē sievietes veselību un kalpo arī par noderīgu instrumentu mātes lomā.
- Sabiedrībai, valstij un planētai barošana ar krūti ir arī svarīgs faktors attīstībai.
- Tas ietver cilvēku spēju strādāt ilgāk, pateicoties risku samazinājumam saslimt ar vairākām slimībām barojošai sievietei un bērniem (arī nākotnē).
- Tas ietver arī situācijas, kurās vecāki retāk ņem darbanespējas lapas bērnu slimību dēļ.
- Tā ir arī mazāk noslogota veselības aprūpes sistēma.
- Tas pozitīvi ietekmē arī planētas klimatu. Aizsargājot klimatu un domājot par vidi, var šķirot atkritumus, pārdomāti izmantot resursus vai barot bērnu ar krūti.
- Tas nozīmē, ka tiek ražots, transportēts un izmantots mazāk medikamentu.
- Šis ir īsākais iespējamais ceļš no ražotāja (mātes krūtīm) līdz patērētājam (zīdainim).
Zīdīšanas pozitīvā ietekme uz māmiņas organismu:
- samazina vairāku slimību risku barojošai sievietei turpmākajā dzīvē.
- samazina pēcdzemdību asiņošanu.
- veicina svara atgriešanos pie pirmsgrūtniecības svara.
- samazina pēcdzemdību depresijas risku.
- uzlabo pēcdzemdību kaulu mineralizāciju.
Vairāk par laktācijas ietekmi uz sievieties organismu vari izlasīt šeit.
Mīts Nr. 3: “Bērna raudāšana nozīme, ka nepietiek piena.”
Kļūstot par vecākiem, mēs saskaramies ar dilemmu, kā atšifrēt mazuļa raudāšanas iemēslus. Pamazām mēs iemācāmies atpazīt mazuļa pamatvajadzības. Tomēr pirmajās dienās un nedēļās jaundzimušā raudas ļoti bieži var tikt nepareizi interpretētas. Piemēram, ka, ja mazulis raud, tas nozīmē, ka nepietiek piena.
Bērna raudāšana ir saziņas valoda ar vecākiem diskomforta vai neapmierināto vajadzību gadījumā. Un ir tik daudz iemeslu, kāpēc mazuļi raud.
Protams, ja mazulis ir izsalcis un iepriekšējie izsalkuma signāli bija palaisti garām, tad viņš signalizēs par to raudot. Bet nemierīgs, raudošs mazulis uzreiz nenozīmē piena trūkumu.
Vienīgais pietiekama uztura rādītājs ir mazuļa svara pieaugums. Par pazīmēm, kas liecina par piena pietiekamību, vari izlasīt šeit.
Diemžēl pētījumi liecina, ka mātes bieži vien nepareizi interpretē jaundzimušā raudāšanu un nevajadzīgi pāriet uz mākslīgo barošanu, priekšlaicīgi pārtraucot piena ceļu.
Tāpēc pirmsdzemdību konsultācijās par sagatavošanos zīdīšanai un tiešsaites atbalsta laikā par zīdīšanas jautājumiem, mini konsultācijās par zīdīšanu, mākslīgo barošanu, aprūpi, kolikām un miegu mēs apspriežam veiksmīgas zīdīšanas pazīmes, raudāšanas iemeslus un nozīmi, kā arī izsalkuma signālus mazulim. Pirmajās nedēļās un mēnešos mēs iepazīstam mazuļus. Un ir pilnīgi normāli mācīties atpazīt viņu signālus un veidot kontaktu.
Ja vēlies iemācīties runāt mazuļa valodā un saņemt izsmeļošas atbildes uz zīdīšanas jautājumiem, raksti! Labprāt dalīšos ar uzkrātajām zināšanām un savu pieredzi!
Mīts Nr. 4: “Ja nepietiek piena, vajag pāriet uz barošanu ar mākslīgo piena maisījumu.”
Nē, Mamma, Tev ir varianti. Atceries, ka pat piliens mātes piena ir vērtība.
Gadās, ka svara pieaugums liecina par to, ka mazulim ir nepieciešams vairāk uztura harmoniskai attīstībai.
- Tad pirmais solis ir stabilizēt laktāciju.
- Tas var būt izmaiņas pielikšanā pie krūts, barošanas pozās, barošanas režīmā, dažos gadījumos piebarojums.
- Piebarojums var būt ar mātes krūts pienu, donoru krūts pienu vai maisījumu.
- Bieži vien paralēli papildus piebarošanai var izmantot piena apjoma pavairošanas tehnikas.
- Maisījuma lietošana var būt nepieciešana uz īsu brīdi.
- Laktāciju var stabilizēt un atgriezties pie ekskluzīvās zīdīšanas.
Šim nolūkam jau vairākus gadu desmitus tiek apmācīti un strādā zīdīšanas konsultanti. Speciālists ne tikai palīdzēs un sniegs padomus, kā tikt galā, bet arī atbalstīs Tevi Tava piena ceļā.
Izmanto visas iespējas, pirms pāriet uz mākslīgo barošanu. Un atceries, ka kombinētā barošana arī ir opcija.
Vajadzīgs padoms, raksti! Esmu šeit, lai Tev izdotos!
Mīts Nr. 5: „Ja krūts barošana no paša sākuma neizdodas, tad zīdīšana neizdosies.”
Zīdīšana ir tāda pati prasme kā citas. Zīdīšanu apgūst gan māmiņa, gan bērns. Lai apgūtu zīdīšanu, sievietei un bērnam ir nepieciešams laiks. Dažiem tas prasa ilgāku laiku, citiem – īsāku. Arī dzemdību norise un pirmās dienas pēc dzemdībām var ietekmēt sākumu. Taču ar uzmanīgu un kompetentu palīdzību lielāko daļu problēmu ar zīdīšanu var atrisināt un panākt ērtu un mierīgu krūts barošanu.
Zīdīšana nav viss vai nekas. Ir ļoti daudz dažādu opciju, kā barot mazuli:
- Ekskluzīva krūts barošana.
- Krūts barošana un barošana ar atslauktu pienu.
- Barošana tikai ar atslauktu pienu.
- Krūts barošana un barošana ar donora pienu.
- Barošana tikai ar donora pienu.
- Barošana ar atslauktu pienu un maisījumu.
- Barošana ar donora pienu un maisījumu.
- Barošana ar donora pienu un atslauktu pienu.
- Krūts barošana un barošana ar maisījumu.
- Barošana tikai ar maisījumu.
Un arī dažādās proporcijās.
Un arī
- Relaktācija (laktācijas atjaunošana pēc pauzes).
- Laktācijas indukcija (ierosināšana) un nebioloģiska bērna un bioloģiska bērna no surogātmātes barošana ar krūti.
Un bērna barošana nav statiska laikā.
Sākot ar piebarojumu ar maisījumu un krūts barošanu, var pāriet uz ekskluzīvu zīdīšanu. Un piebarošana ar savu pienu nenozīmē, ka atgriešanās pie barošanas tikai ar krūti nav iespējama. Tas ir iespējams.
Katras mātes un bērna piena ceļš ir unikāls. Un unikāls ir ceļš uz mērķi. Strādājot komandā ar speciālistu, Tu varēsi sasniegt savus mērķus bērna/bērnu barošanā.
Ja domā, ko dāvināt savai paziņai, kura ir bērna gaidībās, vai sev, ieskaties šeit. Dāvanu karte individuālai konsultācijai ar iespēju izvēlēties tēmu būs noderīga katrai ģimenei neatkarīgi no bērna barošanas veida. Tikai pārbaudīta un zinātniski pamatota informācija – bez mītiem!
Avoti:
DaMota, 2012. Maternal request for in-hospital supplementation of healthy breastfed infants among low-income women.
Brown, 2014. Factors influencing the reasons why mothers stop breastfeeding.
Gatti, 2008. Maternal perceptions of insufficient milk supply in breastfeeding.
Horta & Victora, 2013. Long-term effects of breastfeeding: a systematic review. World Health Organization.
Li, 2008. Why mothers stop breastfeeding: mothers’ self-reported reasons for stopping during the first year.
Odom, 2013. Reasons for earlier than desired cessation of breastfeeding.
Palmer, 2015. Existential security is a necessary condition for continued breastfeeding despite severe initial difficulties: a lifeworld hermeneutical study.
Wagner, 2013. Breastfeeding concerns at 3 and 7 days postpartum and feeding status at 2 months.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Kā barot zīdaini mammas prombūtnes laikā?
Laiku pa laikam barojošai māmiņai ir jādodas prom, un rodas jautājums, kā barot bērnu viņas prombūtnes laikā.
Tā kā ar šo jautājumu ir saskārusies gandrīz katra ar krūti barojoša māmiņa, un tas ir bieži man uzdots jautājums, piedāvāju dažus padomus.
1. Sāc gatavoties jau iepriekš.
2. Ar izvēlēto alternatīvo barošanas metodi vispirms izmēģini pati pabarot bērnu, un pēc tam ļauj to izmēģināt pieaugušajam, kas paliks kopā ar bērnu.
3. Centies pabeigt piena bankas veidošanu 1–2 dienas pirms “lielās” dienas.
4. Pieliec mazuli pie krūts tieši pirms došanās ārā.
5. Uzmani diskomfortu krūtīs.
Ja Tev joprojām ir jautājumi un vēlies uzzināt vairāk:
- Ar ko un kā atslaukt?
- Cik daudz piena vajadzētu atslaukt?
- Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams?
- Kad ir labākais laiks atslaukt?
- Kā es varu sev palīdzēt atslaukt vairāk piena?
- Kā es varu samazināt laktostāzes, mastīta un piena sastrēguma risku šajā laikā?
- Ar ko un kā barot bērnu?
- Ko darīt, ja…
Pieraksties uz konsultāciju un
izmanto iespēju uzzināt no speciālista, kā saglabāt laktāciju šķiršanās
laikā un padarīt gatavošanos tam pēc iespējas ērtāku visiem: māmiņai,
pieaugušajam, kas paliks kopā ar bērnu, un mazulim.
Aleksandra Ņekrasova – Tavs atbalsts zīdīšanas periodā!
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Smadzeņu attīstība bērniem pirmajos dzīves gados
Laikam, nevienā citā cilvēka dzīves posmā smadzenes neattīstās tik strauji kā pirmajās 1000 dzīves dienās.
Bērna smadzenes ir ļoti plastiskas un
attīstās kosmiskā ātrumā
Turklāt mazuļa smadzenēs notiek daudzi svarīgi procesi, piemēram,
- strauji veidojas savienojumi starp nervu šūnām. Un tas ir aptuveni miljons jaunu neironu savienojumu sekundē pirmajos dzīves gados.
- Ir arī svarīgs mielinizācijas process, t. i., nervu šūnu aizsargapvalka veidošanās pirmajos 2 dzīves gados.
- Tiek likti pamati daudzu smadzeņu zonu un sistēmu attīstībai, kā arī stresa noturības pamatiem.
- Pirmajos gados gūtā pieredze veido smadzeņu arhitektūru.
Smadzeņu attīstību ietekmē gan ģenētiskie, gan apkārtējās vides apstākļi. Piemēram, ir svarīgi:
- vecumam atbilstošs uzturs,
- toksiska stresa neesamība,
- iespēja aktīvi pētīt un rotaļāties drošā vidē (iespēja aktivizēt visas maņu sistēmas un izmantot tās pasaules izzināšanai);
- ciešas un uzticības pilnas attiecības ar gādīgiem pieaugušajiem;
- pirmajos divos dzīves gados laika pie ekrāniem neesamība;
- pieaugušo palīdzība emociju regulēšanā un jutīga mazuļa signālu nolasīšana, lai apmierinātu viņa pamatvajadzības;
- fizisks kontakts, pozitīvi stimulējoša mijiedarbība un vecāku komunikācija ar mazuli;
- pietiekamas fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā.
Un zīdīšana arī ir viens no šīs "puzles" elementiem.
Krūts pienā ir
- oligosaharīdi, kas veicina labvēlīgas zarnu mikrofloras veidošanos. Labvēlīgās baktērijas zarnās var pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību, aktivizējot imūnās šūnas un mijiedarbojoties caur “mikrobioms - zarnas - smadzenes” asi.
- garās ķēdes polinepiesātinātās taukskābes,
- mio-inozitols,
- augšanas faktori,
- B grupas vitamīni,
- jods,
- gangliozīdi,
kuri spēj pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību.
Ir jautājumi zīdīšanas un papilduztura ieviešanas jautājumos? Raksti!
Laktkursi - Tavs eksperts ar vienu klikšķi! Vienkārši. Ātri. Efektīvi.
Avoti:
Ali, 2017. Literature review on motor skill and physical activity in preschool children in New Zealand.
Alpert 1990. Aerobics enhances cardiovascular fitness and agility in preschoolers.
Docq, 2020. The protective and long-lasting effects of human milk oligosaccharides on cognition in mammals.
Fleming, 2020. Human and bovine milk oligosaccharides elicit improved recognition memory concurrent with alterations in regional brain volumes and hippocampal mRNA expression.
Fleming, 2020. Dietary oligofructose alone or in combination with 2'-fucosyllactose differentially improves recognition memory and hippocampal mRNA expression.
Fung, 2017. Interactions between the microbiota, immune and nervous systems in health and disease.
Gibbs & Forste, 2014. Breastfeeding, parenting, and early cognitive development.
Gibson, 1997. Effect of increasing breast milk docosahexaenoic acid on plasma and erythrocyte phospholipid fatty acids and neural indices of exclusively breast fed infants.
Horta & Victora, 2013. Long-term effects of breastfeeding: a systematic review. Geneva: WHO.
Huelke, 1998. An overview of anatomical considerations of infants and children in the adult world of automobile safety design.
Knickmeyer, 2008. A structural MRI study of human brain development from birth to 2 years.
Kramer, 2008. Breastfeeding and child cognitive development: new evidence from a large randomized trial.
Massaroni, 2023. The relationship between language and technology: how screen time affects language development in early life-a systematic review.
McJarrow, 2009. Influence of dietary gangliosides on neonatal brain development.
Palmano, 2015. The role of gangliosides in neurodevelopment.
Paquette, 2023. The human milk component myo-inositol promotes neuronal connectivity.
Purkiewicz, 2025. Breastfeeding: the multifaceted impact on child development and maternal well-being.
Reilly, 2006. Physical activity to prevent obesity in young children: cluster randomised controlled trial.
Steer, 2010. FADS2 polymorphisms modify the effect of breastfeeding on child IQ.
Stiglic & Viner, 2019. Effects of screentime on the health and well-being of children and adolescents: a systematic review of reviews.
Tierney & Nelson, 2009. Brain development and the role of experience in the early years.
Vaher, 2022. Microbiome-gut-brain axis in brain development, cognition and behavior during infancy and early childhood.
Vazquez, 2015. Effects of a human milk oligosaccharide, 2’-fucosyllactose, on hippocampal long-term potentiation and learning capabilities in rodents.
Wang, 2003. Brain ganglioside and glycoprotein sialic acid in breastfed compared with formula-fed infants.
Whitehouse, 2011. Duration of breast feeding and language ability in middle childhood.
WHO, 2019. Guidelines on physical activity sedentary behaviour and speel for children under 5 years of age.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Otrā bērna barošana ar krūti
Šodien aplūkosim, ko sagaidīt, zīdot otro bērnu.
Vispirms viens iedvesmojošs fakts:
- ar katru jaunu grūtniecību un laktāciju krūts struktūra attīstās arvien vairāk, tāpēc ar nākamo bērnu piena bieži vien ir vairāk. Tomēr, protams, ir vērts ņemt vērā arī citus faktorus, kas šīs izmaiņas var padarīt mazāk acīmredzamas.
Tāpēc, ja Jums ir bijušas barošanas grūtības un problēmas, kas saistītas ar piena daudzumu, ne vienmēr Jūs piedzīvosiet tās arī ar otro mazuli.
Tomēr iepriekšēja pieredze ar zīdīšanas grūtībām var atturēt mammu no lēmuma zīdīt savu otro bērnu. Šajā gadījumā vienmēr būs noderīga konsultācija ar zīdīšanas konsultantu pirms dzemdībām. Mēs varēsim izrunāt iepriekšējo pieredzi un izklīdināt bailes, sastādot plānu, kas varēs palielināt zīdīšanas panākumus.
Ja māmiņa ir pieredzējusi un zina, ka viņai ir plakani vai ievilkti krūtsgali, un tas bija šķērslis iepriekšējā reizē, pirms dzemdībām arī ir vērts apspriest šo jautājumu ar konsultantu. Daudzos gadījumos ir risinājumi jau grūtniecības laikā, kā arī konkrētas rekomendācijas uzsākot zīdīt pēc dzemdībām. To zināšana un ievērošana no pirmās dienas pēc dzemdībām var ievērojami uzlabot zīdīšanas pieredzi.
Ir vērts arī atcerēties, ka katrs bērns ir unikāls. Un zīdīšanas pieredze ar katru būs unikāla. Katra bērna temperaments var būt atšķirīgs, un vajadzības pēc barošanas biežuma, ilguma, piena apjoma arī.
Ir gadījumi, kad krūts barošana ar iepriekšējiem bērniem noritēja gludi, bet ar 2., 3., 4. bērnu māmiņa saskārās ar grūtībām, piemēram, īsu zemmēles saitīti. Neraugoties uz lielāku pieredzi, nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību. Kļūstot par māmiņu otro reizi, sieviete bieži vien ir mierīgāka un daudz zina par attīstību un audzināšanu. Taču ir pilnīgi normāli lūgt padomu.
Ja starpība starp grūtniecībām ir neliela un vecākais bērns joprojām zīst krūti, ir iespējams turpināt zīdīšanu grūtniecības laikā un saglabāt tandēmu barošanu pēc jaunākā bērna piedzimšanas.
Jāievēro trīs noteikumi:
- Jaunākais bērns vienmēr ir prioritātē.
- Ir nepieciešama konsultācija ar ārstu, lai pārliecinātos, ka nepastāv priekšlaicīgu dzemdību un citi riski.
- Ja vecākajam bērnam vēl nav gada, jāņem vērā, ka grūtniecības otrajā pusē piena daudzums var samazināties un jākontrolē vecākā bērna svara pieaugums.
Ar otro bērna ienākšanu ģimenē daudz kas noteikti būs citādi. Un, lai gan ir lielāka pieredze un pašpārliecība, uzmanību prasīs abi bērni. Tāpēc, iepriekš atrodot palīgus un sadalot lomas, pēcdzemdību periods paies mierīgāk.
Vai šis raksts bija Jums noderīgs? Seko arī Facebook un Instagram.
Un, ja Jums ir jautājums, uz kuru vēlaties saņemt atbildi, ir iespēja saņemt mini konsultāciju.
Uz tikšanos konsultācijā!
Jūsu zīdīšanas konsultante,
Aleksandra Ņekrasova
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Pirmās dienas pēc dzemdībām
Vecāki ar nepacietību gaida sava bērniņa piedzimšanu, gatavojoties dzemdībām. Bet vai esam gatavi periodam pēc dzemdībām? Padalīšos ar dažiem faktiem, kas palīdzēs justies mierīgāk pirmajās dienās pēc dzemdībām.
Pirmajās dienās pēc dzemdībām, barojot bērnu ar krūti, var sāpēt vēders
Tas ir pilnīgi normāli. To sauc arī par atsāpēm. Krūts barošana palīdz samazināt asiņošanu un atjaunot dzemdes izmēru pirmajās dienās. Zīdīšanas laikā izdalās hormons oksitocīns, kas arī ir atbildīgs par dzemdes saraušanos. Tādējādi zīdīšana palīdz sievietei ātrāk atgūties pēc dzemdībām.
Pirmajās dienās pēc dzimšanas novērojama mazuļa svara zudums
Tā ir normāla parādība, kas novērojama lielākajai daļai mazuļu. Ja svara zudums pārsniedz 10%, jāpievērš uzmanība barošanas efektivitātei un ieteicams konsultēties ar speciālistu - ārstu un, ja nepieciešams, ar zīdīšanas konsultantu. Parasti paredzams, ka svars atgriezīsies līdz dzimšanas svara vērtībai līdz 14. dienai. Dažiem jaundzimušajiem nepieciešams vairāk laika. Tomēr, ja līdz 14. dienai svars netiek atgūts, labāk konsultēties ar zīdīšanas konsultantu un pārrunāt šo jautājumu ar savu ārstu.
Lai apgūtu barošanu ar krūti ir nepieciesama prakse - māmiņa mācās un bērns mācās
Lai iemācītos barot bērnu ar krūti, ir vajadzīgi prakse un laiks. Tāpēc mēģiniet, lieciet mazuli pie krūts un dodiet sev un mazulim laiku, lai iemācītos. Ja Jums rodas jautājumi un jūtaties nedroša, nevilcinieties lūgt palīdzību, atrodoties dzemdību nodaļā. Ir arī iespēja sazināties ar zīdīšanas konsultantu. Tikai viena konsultācijas sesija var palīdzēt Jums iegūt pārliecību un ielikt pamatus veiksmīgai zīdīšanai.
Bērna raudāšana nav līdzvērtīga piena trūkumam
Pētījums liecina, ka 95% māmiņu var barot bērnu tikai un pilnībā ar krūti. Protams, ir vērts ņemt vērā, ka šis pētījums tika veikts 1985. gadā, tomēr ir svarīgi saprast, ka ļoti nelielā procentuālā daļā, kad barošana ar krūti patiešām nav iespējama jau no paša sākuma, citos gadījumos ir iespējama ekskluzīvā zīdīšana vai zīdīšana ar papildus piebarošanu.
Pētījumu rezultāti arī liecina, ka piena trūkuma sajūta ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes atsakās no barošanas ar krūti vai ieviesa piena maisījumu. Galvenais piena trūkuma sajūtas iemesls ir neizpratne par mazuļa normālo uzvedību. Un 2008. gada pētījumā 35% sieviešu, kuras pārtrauca zīdīt bērnu pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, kā iemeslu norādīja piena trūkuma sajūtu.
Zīdaiņu raudāšana bieži tiek uztverta kā signāls par piena trūkumu, lai gan galvenais rādītājs, ka bērns saņem pietiekami daudz piena, ir svara pieaugums. Par to jau rakstīju šeit. Raudāšanai ir daudz iemeslu. Un vecākiem ir nepieciešams laiks, lai izprastu mazuļa signālus un raudāšanas iemeslus.
Gadījumā, ja Jums šķiet, ka piena ir par maz, vispirms jākonsultējas ar ārstu. Arī zīdīšanas konsultants var palīdzēt izprast iespējamos raudāšanas iemeslus, izveidot augšanas līkni, novērtēt svara pieaugumu un sniegt padomu, kā uzlabot laktāciju vai palielināt piena daudzumu, ja nepieciešams. Vai rodas šaubas? Rakstiet!
Otrās nakts sindroms jaundzimušajam
Otrās nakts krīze jeb otrās nakts sindroms bieži vien rada vecākiem trauksmi. Par to lasiet manā rakstā šeit.
Un, ja Jums ir kādi jautājumi vai vēlaties iepriekš sagatavoties pēcdzemdību periodam, mazuļa barošanai un kopšanai, kā arī barojošas māmiņas dzīvei, nāciet uz pirmsdzemdību konsultāciju!
Ja rodas jautājumi, kas saistīti ar Jūsu un Jūsu mazuļa veselību un labsajūtu, konsultējieties ar savu ārstu!
Avoti:
Brown, 2014. Factors influencing the reasons why mothers stop breastfeeding.
DaMota, 2012. Maternal request for in-hospital supplementation of healthy breastfed infants among low-income women.
Gatti, 2008. Maternal perceptions of insufficient milk supply in breastfeeding.
Holdcroft, 2019. Effect of early initiation of breastfeeding on the uterine consistency and the amount of vaginal blood loss during early postpartum period citation.
Hoyt-Austin, 2022. Academy of Breastfeeding Medicine Clinical Protocol #2: Guidelines for Birth Hospitalization Discharge of Breastfeeding Dyads, Revised 2022.
Li, 2008. Why mothers stop breastfeeding: mothers’ self-reported reasons for stopping during the first year.
Neifert, 1985. Lactation failure due to insufficient glandular development of the breast.
Odom, 2013. Reasons for earlier than desired cessation of breastfeeding.
Palmer, 2015. Existential security is a necessary condition for continued breastfeeding despite severe initial difficulties: a lifeworld hermeneutical study.
Wagner, 2013. Breastfeeding concerns at 3 and 7 days postpartum and feeding status at 2 months.
Matu izkrišana pēc dzemdībām
Matu izkrišana vai plānāki mati pēc dzemdībām piemeklē daudzas sievietes. Līdz šim par šo tēmu ir veikti tikai daži pētījumi.
Avoti:
American Academy of Dermatology. Hair loss in new moms. Available on aad.org (last view 03.06.2025).
Ekmekci, 2014. The changes in the hair cycle during gestation and the post-partum period.
Lynfield, 1960. Effect of pregnancy on the human hair cycle.
Malkud, 2015. Telogen effluvium: a review.
Mirallas & Grimalt, 2016. The postpartum telogen effluvium fallacy.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Sulas bērnu uzturā
Rūpēs par bērnu, domājot, ka tā būs labāk un veselīgāk, daudzi vecāki saviem mazuļiem piedāvā sulas. Un bieži vien jau ļoti agrā vecumā. Sulu lietošanas ieguvumi ir pretrunīgi. Aplūkosim rekomendācijas.
Amerikas Pediatru asociācija iesaka:
ESPGHAN* ir līdzīgas rekomendācijas.
- Augļu sulai nav uzturvērtības zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam.
- Salīdzinājumā ar veseliem augļiem augļu sulai zīdaiņiem un bērniem nav uzturvērtības, un tai nav būtiskas lomas veselīgā sabalansētā uzturā.
- Neviena sula, pat svaigi spiesta, nav salīdzināma ar augļiem. Izspiežot sulu, tajā zūd šķiedrvielas. Jūs varat vienā reizē izdzert vairāk sulas nekā apēst augļus. Tādējādi iegūstot vairāk kaloriju.
- Ražotas sulas bieži satur konservantus, pievienoto cukuru. Un, kā mēs atceramies, līdz 2 gadu vecumam nav ieteicams lietot pievienoto cukuru bērnu uzturā.
- Pārmērīgs sulu patēriņš bērniem palielina caurejas, meteorisma un zobu kariesa risku, kā arī nepietiekama uztura vai pārēšanās un līdz ar to liekā svara risku. Sulas var ietekmēt arī bērnu garšas preferences.
Ja bērnam piedāvājat sulas, ievērojiet šīs vadlīnijas:
- Izvairieties no nepasterizētām sulām. Tās var saturēt patogēnus.
- Izvēlieties 100% sulas, nevis sulu dzērienus.
- Izdzeriet sulu vienā reizē, nedaliet to vairākās reizēs.
- Nedodiet tās pirms gulētiešanas vai naktī.
- Dodiet priekšroku parastām krūzītēm un glazītēm, nevis pudelītēm un krūzītēm ar snīpi (sippy cup).
- No 1 līdz 3 gadu vecumam ieteicamais sulas daudzums dienā ir ne vairāk kā 120 ml.
- No 4 līdz 6 gadu vecumam - ne vairāk kā 120-180 ml dienā.
- Bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam ieteicams izdzert ne vairāk kā 1 glāzi jeb 280 ml sulas dienā.
Sabalansēts un daudzveidīgs uzturs spēj nodrošināt bērniem, kas vecāki par 1 gadu, visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Tomēr, ja ir aizdomas par to trūkumu, vispirms jākonsultējas ar ārstu.
Piedāvāt augļus sulu vietā vienmēr ir laba ideja!
Ja vēlies uzzināt, kā ielikt veselīgo ēšanas paradumu pamatus bērnam, nāc uz konsultāciju par piebarojuma ieviešanas jautājumiem!
* ESPGHAN: Eiropas bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrība (European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition).
Avoti:
Fewtrell, 2017. Complementary feeding: a position paper by the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition (ESPGHAN) Committee on Nutrition.
Fidler Mis, 2017. Sugar in infants, children and adolescents: a position paper of the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition Committee on Nutrition.
Heyman & Abrams, 2017. Fruit juice in infants, children, and adolescents: current recommendations.
King, 2017. The ESPGHAN complementary feeding position paper 2017.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Cik daudz pieskārienu nepieciešams mazulim?
Pirmais fiziskais kontakts, kontakts āda pie ādas notiek uzreiz pēc piedzimšanas, kad jaundzimušais tiek novietots uz mammas punča. Tas ir vissvarīgākais āda pie ādas kontakts bērnam. Par “zelta stundu” un pirmā āda pie ādas kontakta nozīmi pastāstīšu sīkāk citreiz.
- Kad bērni piedzimst, viņu smadzenes ir maz strukturētas. Pieredze, sensorā stimulācija un motoro prasmju attīstība veicina smadzeņu strukturēšanos. Neironi, nervu šūnas savienojas ceļos, “taciņās”. Tas nozīmē, ka ar katru pieskārienu, smaidu, mijiedarbību smadzenes attīstās.
- Palīdz mazulim labāk pielāgoties dzīvei apkārtējā pasaulē.
- Tas labvēlīgi ietekmē zīdīšanas procesu gan no mātes, gan no bērna puses.
- Veicina instinktīvu mazuļa un mammas mijiedarbību.
- Ļauj mazuļa ādu apdzīvot ar "draudzīgām" baktērijām no māmiņas ādas.
- Samazina infekciju risku.
- Izdalās vairāki hormoni, kas labvēlīgi ietekmē mammas un mazuļa labsajūtu.
- Tas ir lielisks veids, kā veidot piesaisti.
- Tas palīdz vecākiem būt atsaucīgākiem pret bērna vajadzībām.
- Zīdaiņi, kas daudz tiek nēsāti uz rokām, raud mazāk.
- Labāks svara pieaugums.
- Ilgtermiņā labvēlīga ietekme uz stresa regulāciju, emocionālo, motoro un kognitīvo attīstību.
- Mazina mammas un mazuļa sāpes.
- Palīdz mazuļa organisma pašregulācijā (elpošana, sirdsdarbība, temperatūras regulēšana, pastiprināta asins plūsma mazuļa ādā).
Vēl vairāk zinātniski pamatotas informācijas par veiksmīgas zīdīšanas un pirmām nedēļām ar mazuli var uzzināt topošajiem vecākiem domātās 1,5 h ilgās onlinekonsultācijas laikā.
Avoti:
Brimdyr. 2023. Skin-to-skin contact after birth: developing a research and practice guideline.
Föhe, 2000. Skin-to-skin contact improves gas exchange in premature infants.
Gray, 2000. Skin-to-skin contact is analgesic in healthy newborns.
Handlin, 2009. Effects of sucking and skin-to-skin contact on maternal ACTH and cortisol levels during the second day postpartum-influence of epidural analgesia and oxytocin in the perinatal period.
Karimi, 2019. The effect of mother-infant skin to skin contact on success and duration of first breastfeeding: A systematic review and meta-analysis.
Ludington-Hoe, 2015. Skin-to-Skin Contact: A Comforting Place With Comfort Food.
Moore, 2012. Early skin-to-skin contact for mothers and their healthy newborn infants.
Moore, 2016. Early skin-to-skin contact for mothers and their healthy newborn infants.
Safari, 2018. The effect of mother and newborn early skin-to-skin contact on initiation of breastfeeding, newborn temperature and duration of third stage of labor.
Uvnäs-Moberg & Prime, 2013. Oxytocin effects in mothers and infants during breastfeeding.
Uvnäs-Moberg, 2015. Self-soothing behaviors with particular reference to oxytocin release induced by non-noxious sensory stimulation.
Vittner, 2018. Increase in oxytocin from skin-to-skin contact enhances development of parent-infant relationship.
Widström, 2019. Skin‐to‐skin contact the first hour after birth, underlying implications and clinical practice.
World Health Organization, United Nations Children’s Fund, 2009. Baby-Friendly Hospital Initiative: Revised, updated, and expanded for integrated care.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Zīdīšanas paradokss priekšlaikus dzimušiem bērniem
Šobrīd notiek konference par zīdīšanas tēmu, kuru cenšos nepalaist garām. Pirmā prezentācija konferencē bija par priekšlaikus dzimušiem bērniem un to, cik svarīgi ir atbalstīt laktāciju jau no pirmās dienas. Tā iedvesmoja mani uzrakstīt šo rakstu.
- Mātes krūts piens veicina neirokognitīvo attīstību priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, lai gan sākotnēji svara pieaugums var būt lēnāks.
- Krūts piens veicina arī muskuļu masas pieaugumu. Un nozīme ir ne tikai pašam svara pieaugumam, bet arī svara pieauguma kvalitātei.
- Arī priekšlaikus dzimušu sieviešu krūts pienā ir lielāks daudzu sastāvdaļu saturs.
Avoti:
Bauer & Gerss, 2011. Longitudinal analysis of macronutrients and minerals in human milk produced by mothers of preterm infants.
Castellote, 2011. Premature delivery influences the immunological composition of colostrum and transitional and mature human milk.
Gianni, 2023. The "Breastfeeding Paradox" as a Guide for the Assessment of Premature Infants Growth: It Is More Than Just Weigh-Ins.
Roze, 2012. The apparent breastfeeding paradox in very preterm infants: relationship between breast feeding, early weight gain and neurodevelopment based on results from two cohorts, EPIPAGE and LIFT.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Zīdīšanas noslēgšana
Daudzām mammām rodas jautājums, kā noslēgt zīdīšanas procesu. Bieži vien ir maz informācijas par maigu, pakāpenisku zīdīšanas pārtraukšanas procesu. Tāpēc bieži nāk prātā tikai padomi, kas ir stresa pilni un nesaudzīgi gan sievietei, gan bērnam.
Zīdīšana ir ne tikai par uzturu, bet arī par attiecībām, par vēl nenobriedinošās nervu sistēmas nomierināšanu, par sāpju remdēšanu zobu šķēlšanas laikā un par atbalstu attīstības lēciena, jaunas prasmes apgūšanas, saaukstēšanās vai jauna notikuma dzīvē laikā (adaptācija bērnudārzā, jaunāka bērna parādīšanās ģimenē, pārcelšanās, mammas došanās uz darbu).
Ja paskatāmies uz zīdīšanu no šī skata punkta, sapratīsim, ka bieži vien
mierīgākai un harmoniskākai zīdīšanas pabeigšanai var būt lietderīgi ņemt vērā
bērna attīstības vecuma posmu, viņa vajadzības un iespējas šajā vecumā, kā arī
sagatavot pamatu ar pilnvērtīga uztura un citu gulētiešanas un bērna
nomierināšanas veidu ieviešanu. Ir svarīgi, lai mēs varētu aizstāt zīdīšanu ar
citu, neatņemot mazulim to, kas ir svarīgs un nepieciešams. Zīdaiņiem arī pēc
zīdīšanas beigām joprojām ir nepieciešama mūsu uzmanība, rūpes un mierinājums,
jo tieši tas viņus piepildīs, lai nedaudz vēlāk kļūtu par pieaugušām,
neatkarīgām personībām.
Parasti pirms konsultācijas uzsākšanas mēs izskatām konkrētās situācijas
īpatnības un izstrādājam individuālu plānu. Konsultācijas par laktācijas
noslēgšanu parasti prasa visvairāk individuālo pieeju. Katram tas būs savs ceļš
un savs stāsts.
Konsultācijās mēs ņemam vērā:
- bērna vecumu un attīstības vajadzības, kā arī zīdaiņa individuālo temperamentu un jutīgumu.
- ģimenes iespējas un faktorus, kas var ietekmēt zīdīšanas noslēgšanas procesu (stress, jaunu posmu sākums bērna dzīvē, jaunas prasmes, uzturs (papilduzturs vai pamatēdiens)).
Aplūkojam:
- vingrinājumus un spēles, kas var attīstīt emociju pašregulāciju un nodrošināt sensoro stimulāciju, kas var palīdzēt samazināt vēlmi zīst.
- emociju pašregulācijas attīstīšanu bērnam.
- uzturu, īpaši gadījumos, kad bērnam ir samazināta interese par pamatēdienu.
- aptuveno iespējamo laktācijas noslēgšanas procesa laiku.
Es varu palīdzēt gan ārkārtas zīdīšanas pārtraukšanas gadījumā, gan pakāpeniskākā noslēgšanas procesā. Parasti maigā, pakāpeniskā noslēgšana var ilgt 2-3 mēnešus. Dažiem bērniem tas notiek ātrāk, dažiem nedaudz ilgāk. Tas ir atkarīgs no bērna jutīguma, krūtsbarošanas reižu skaita un citiem faktoriem.
- sievietes komfortu un laktostāzes riska samazināšanu krūtīs.
Konsultācijas laikā ir svarīgi ņemt vērā mammas emocionālo un fizisko stāvokli, viņas vajadzības un iespējas.
Tāpat Jūs saņemsiet ieteikumus:
- krūtsbarošanas reorganizācijai.
- rituālu ieviešanai pirms gulētiešanas.
- kā atrast citus veidus bērna nomierināšanai.
- Sagatavosīmies dzīvei bez zīdīšanas: uzturs, bērna vajadzību apmierināšana citos veidos, miegs, gulētiešana, sievietes garastāvokļa un emocionālā stāvokļa izmaiņas pirmajās dienās pēc zīdīšanas beigām, izmaiņas krūtīs, kas rodas, beidzoties laktācijai.
Zīdīšanas noslēgšana ir pāreja uz jaunu posmu mammas un mazuļa
attiecībās. Gan māmiņai, gan mazulim ir tam jāsagatavojas. Kad būsiet
sagatavojušies, pielāgošanās dzīvei bez zīdīšanas un noslēgšanas process būs
vieglāks.
Ja nezināt, ar ko sākt un ko darīt, vai ja jūtat, ka Jums ir
nepieciešams atbalsts zīdīšanas pārtraukšanā, rakstiet!
Jūs varat izvēlēties:
- Mini-konsultāciju līdz 20 minūtēm, kurā mēs varam aplūkot vienas krūtsbarošanas pārtraukšanu vai nakts barošanas reižu samazināšanu, vai rituāla ieviešanu pirms gulētiešanas.
- Konsultāciju, kas ilgst līdz 1,5 stundām, kurā mēs detalizēti izskatīsim Jūsu situāciju un izveidosim individuālu plānu. Dažreiz es šo konsultāciju sadalu vairākās daļās, biežāk divās. Un, kad esat sasniegusi noteiktu posmu, mēs tiekamies vēlreiz un apspriežam nākamos soļus, lai pabeigtu zīdīšanu vai sasniegtu Jūsu mērķi.
- Konsultācijas ar atbalstu līdz pilnīgai zīdīšanas procesa pabeigšanai. Mēs ne tikai sastādām individuālu plānu, bet papildus konsultācijām es esmu Jums pieejama, un mēs vajadzības gadījumā koriģējam plānu, Jūs saņemat atbalstu un atbildes uz saviem jautājumiem.
Nepalaidiet iespēju izmantot speciālista pieredzi un zināšanas
mierīgākai zīdīšanas noslēgšanai!
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Sievietes mentālā veselība un zīdīšana
Kad mēs runājam par veiksmīgu zīdīšanu, visbiežāk daudzi cilvēki vispirms domā par piena daudzumu. Un, ja tas ir pietiekams, tad tiesa, ka ceļš uz veiksmīgu laktāciju ir ielikts. Taču es nepiekrītu, ka tas ir vienīgais faktors, kas garantē, ka ceļš būs gluds un mierīgs. To faktoru, kas ietekmē laktāciju ir daudz. Un ir daudz tas, ko mēs varam darīt, lai veiksmīgi liktu pamatus veiksmīgam zīdīšanas sākumam.
- Vai tas ir izmisums par to, ka citiem bērns tik ātri un agri atteicies no krūts, bet māmiņai tā nesanāk.
- Vai arī emocijas par negaidīti priekšlaicīgām dzemdībām.
- Vai varbūt zīdīšanas izaicinājumi, kas rodas otrajam bērnam, trigerē sievietē viņas pieredzi ar vecāku bērnu.
- Vai arī satraukums par bērna attīstību un veselību ir tik spēcīgs, ka tas pāriet uz laktāciju tēmu.
- Vai varbūt mammas stāvokli ietekmē vitamīnu deficīti, sarežģīta atgūšanās pēc dzemdībām vai milzīga ikdienas slodze.
- psihoterapeitu,
- ģimenes ārstu
- vai PEP mammu.
Avoti:
Eagen-Torkko, 2017. Prevalence and predictors of breastfeeding after childhood abuse.
Fernandez-Vaz & Gonzalez-Sanz, 2022. Cortisol, Maternal Stress, and Breastfeeding Rate at Hospital Discharge: A Systematic Review.
Henderson, 2003. Impact of postnatal depression on breastfeeding duration.
Ystrom, 2012. Breastfeeding cessation and symptoms of anxiety and depression: a longitudinal cohort study.
Nagel, 2022. Maternal psychological distress and lactation and breastfeeding outcomes: a narrative review.
Pezley, 2022. Efficacy of behavioral interventions to improve maternal mental health and breastfeeding outcomes: a systematic review.
Tucker & O’Malley, 2022. Mental Health Benefits of Breastfeeding: A Literature Review.
Vieira, 2018. Breastfeeding self-efficacy and postpartum depression: a cohort study.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Grūtniecības toksikoze: iemesli un ieteikumi
Ar grūtniecības toksikozi sastopas daudzas sievietes. Sliktu dūšu izjūt līdz 70-90% grūtnieču, un vemšana ir sastopama līdz pat 50% grūtniecēm 1. trimestrī. Visvairāk šie simptomi raksturīgi no 6. līdz 12. grūtniecības nedēļu periodā, bet daudzas sievietes tos turpina izjust līdz pat 20. nedēļai, un aptuveni 20% sieviešu tie saglabājas vēl ilgāk.
Grūtniecības toksikoze iemesli
Pašlaik nav vienota skaidrojuma toksikozes cēloņiem. Tomēr ir zināms, ka toksikozes simptomus var ietekmēt:
- Hormonālās izmaiņas (hormoni hCG, estrogēns, GDF15).
- Imūnās sistēmas reakcija uz grūtniecību.
- Izmaiņas vielmaiņā.
Toksikozes risku palielina:
- kuņģa-zarnu trakta, aknu, vairogdziedzera saslimšanas,
- daudzaugļu grūtniecība,
- ģenētika,
- toksikoze iepriekšējās grūtniecības laikā,
- migrēna un jūras slimība anamnēzē,
- sieviešu dzimums auglim.
Pastāv vairākas hipotēzes (psiholoģiskā, imūnās aktivizācijas, mātes un embrija aizsardzības hipotēze). Visticamāk, toksikozes simptomus veicina vairāki faktori un izmaiņas vairākās organisma sistēmās.
Interesanta ir mātes un embrija aizsardzības hipotēze. Šīs hipotēzes pamatā ir pieņēmums, ka paaugstināta jutība, slikta dūša, vemšana un atteikšanās no pārtikas kalpo grūtnieces un tās embrija aizsardzībai no pārtikas produktiem, kas var saturēt toksīnus un patogēnus. Ne visi pētnieki ir vienisprātis par sliktas dūšas, vemšanas un izvairīšanās no dažiem pārtikas produktiem aizsargfunkcijām grūtniecei un embrijam. Piemēram, antropoloģijas asociētā profesore Emīlija H. Emmota (Emily H. Emmott) uzskata, ka smaga grūtniecības toksikoze vairāk raksturīga postindustriālajām sabiedrībām.
Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka hormonam GDF15 var ietekmēt tādus toksikozes simptomus kā slikta dūša un vemšana grūtniecības laikā. GDF15 grūtniecības laikā izdalās no placentas. Tas ir sievietes organismā arī pirms grūtniecības. Tiek uzskatīts, ka tam ir nozīme iekaisuma regulēšanā. Līdz šim ir atrasta saistība starp zemāku šī hormona līmeni sievietes organismā pirms grūtniecības un smagākiem toksikozes simptomiem grūtniecības laikā. Ir konstatēta arī reta ar šo hormonu saistīta gēna variācija, kuras gadījumā sievietei rodas smagāki toksikozes simptomi.
Un, kamēr zinātnieki turpina atšķetināt grūtnieču toksikozes noslēpumu un salikt kopā visu iespējamo cēloņu puzli, padomāsim, kā Jūs varat atvieglot savu pašsajūtu šajā periodā.
Ir vairāki ieteikumi, kā palīdzēt un mazināt toksikozes simptomus. Ir arī toksikozes medikamentoza ārstēšana, ko var ieteikt ārsts.
Ieteikumi toksikozes riska un simptomu mazināšanai grūtniecības laikā
- Ēdiet lēni un nelielas porcijas.
- Izvēlieties ēdienus ar zemu tauku saturu.
- Izvairieties no tādiem ēdieniem kā trekni un asi ēdieni, tomāti, skābi citrusaugļi, gāzēti dzērieni un kofeīnu saturoši dzērieni.
- Ieteicams ēst bieži (ik pēc 1-2 stundām) un nelielās porcijās, lai izvairītos no pārpildīta vēdera.
- Ēdiet, pirms esat izsalkusi, lai izvairītos no tukša vēdera (kas pasliktina sliktu dūšu).
- Var būt noderīga viegla uzkoda (piemēram, krekers vai sausmaizīte) pirms celšanās no gultas no rīta.
- Tāpat centieties neapgulties uzreiz pēc ēšanas un variet mēgināt izvēlieties guļus stāvokli uz kreisā sāna.
- Lai papildinātu enerģiju, ieteicams ēst vairāk netreknu vai sausu ēdienu, piemēram, riekstus, krekerus, graudaugu pārslas, sausus grauzdiņus u. c., kā arī uzkodas ar augstu olbaltumvielu saturu.
- Izvairieties no badošanas.
- Dzeriet šķidrumu, galvenokārt, starp ēdienreizēm.
- Nelietojiet pārmērīgi daudz garšvielu.
- Neatgulieties 1-2 stundas pēc ēšanas vai dzeršanas, īpaši pirms gulētiešanas.
- Valkājiet brīvu apģērbu.
- Lai izvairītos no skābes refluksa, guliet ar nedaudz paceltu galvu.
- Izvairieties no sensoriem stimuliem, kas var izraisīt sliktu dūšu: smakas, nevēdinātas un karstas telpas, augsts gaisa mitrums, troksnis, vizuālas kustības (piemēram, mirgojošas gaismas), fiziskas kustības (piemēram, braukšana ar automašīnu).
- Ingvera lietošana tukšā dūšā vai pēc ēšanas. Var palīdzēt arī ingvera tēja. Grūtniecības laikā ingveru ieteicams lietot līdz 1 g dienā.
- Vēsākas temperatūras ēdieni var izraisīt mazāku kairinājumu zr savu smaku nekā karsti ēdieni.
- Dažas grūtnieces novēro, ka slikta dūša pastiprinās, kad viņas ir nogurušas. Tāpēc vairāk atpūtieties un izgulieties.
- Dzelzs uztura bagātinātāji var pastiprināt toksikozes simptomus.
- Tāpat prenatālo (pirmsdzemdību) vitamīnu lietošana 3 mēnešus pirms bērna ieņemšanas var samazināt grūtniecības toksikozes iespējamību un tās smagumu. Taču atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! Lietojot uztura bagātinātājus, konsultējieties ar savu ārstu un/vai farmaceitu!
- Par B6 vitamīna lietošanas nepieciešamību konsultējieties ar savu ārstu un/vai farmaceitu. Ir pētījumi, kas rāda pozitīvo B6 vitamīna ietekmi uz toksikozes simptomu mazināšanu.
- Ir arī vairāki ar grūtniecību saderīgi medikamenti, kas var palīdzēt toksikozes gadījumā. Par uztura bagātinātāju un medikamentu lietošanu jākonsultējas ar savu ārstu un/vai farmaceitu!
Ir svarīgi konsultēties ar ārstu, ja novērojat:
- toksikozes simptomu parādīšanos pēc 9. nedēļas (ja iepriekš nav novēroti),
- kā arī pastāvīgu vemšanu, svara zudumu vairāk nekā 5% no svara pirms grūtniecības, dehidratācijas pazīmes un nespēju uzņemt pārtiku.
Jums arī jākonsultējas ar savu ārstu par visiem simptomiem un jautājumiem par iespējamo ārstēšanu un veselības stāvokli grūtniecības laikā!
Šai informācijai ir vispārīgs, informatīvs raksturs, un tā nevar aizstāt konsultāciju ar ārstu!
Un, ja Jums ir jautājumi par bērna zīdīšanu, barošanu un kopšanu jau grūtniecības laikā, tad ar prieku sniegšu konsultāciju, kurā iegūtās zināšanas palīdzēs veiksmīgāk ielikt laktācijas pamatus un atvieglos pirmās dienas pēc dzemdībām!
Avoti:
ACOG (The American College of Obstetricians and Gynecologists), 2015. Practice Bulletin No. 153: Nausea and vomiting of pregnancy.
Buckwalter & Simpson, 2002. Psychological factors in the etiology and treatment of severe nausea and vomiting in pregnancy.
Buckwalter & Simpson, 2002. Psychological factors in the etiology and treatment of severe nausea and vomiting in pregnancy.
Cunningham, 2014. Williams Obstetrics.
Czeizel, 1992. The effect of periconceptional multivitamin-mineral supplementation on vertigo, nausea and vomiting in the first trimester of pregnancy.
Dekkers, 2020. Hormonal and psychological factors in nausea and vomiting during pregnancy.
Emelianova, 1999. Prevalence and severity of nausea and vomiting of pregnancy and effect of vitamin supplementation.
Emmott, 2024. Re-examining the adaptive function of nausea and vomiting in pregnancy.
Fejzo, 2023. GDF15 linked to maternal risk of nausea and vomiting during pregnancy.
Flaxman & Sherman, 2008. Morning sickness: adaptive cause or nonadaptive consequence of embryo viability?
Goodwin, 2002. Understanding and treating nausea and vomiting of pregnancy.
Goodwin, 2008. Hyperemesis gravidarum.
Heitmann, 2015. Treatment of nausea in pregnancy: a cross-sectional multinational web-based study of pregnant women and new mothers.
Matthews, 2015. Interventions for nausea and vomiting in early pregnancy.
McCarthy, 2014. Hyperemesis gravidarum: current perspectives.
Miller, 2002. Nausea and vomiting in pregnancy: the problem of perception--is it really a disease?
NHS Foundation Trust, 2015. Nausea and vomiting in pregnancy (Based on the "NICE Guidelines- Nausea/Vomiting in Pregnancy”).
O’Connor & Ciesla, 2021. Maternal immune activation hypotheses for human neurodevelopment: some outstanding questions.
Sherman & Flaxman, 2002. Understanding and treating nausea and vomiting of pregnancy.
SOGC (The Society of Obstetricians and Gynaecologists of Canada), 2016. Nausea and vomiting during pregnancy.
Viljoen, 2014. A systematic review and meta-analysis of the effect and safety of ginger in the treatment of pregnancy-associated nausea and vomiting.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.
Zīdīšana un kariess
Šodien aplūkosim vienu no mītiem par zīdīšanu. Jūs, iespējams, esat dzirdējuši, ka nakts zīdīšana izraisa zobu bojāšanos. Nē, tas tā nav.
Šeit ir vēl daži apgalvojumi par bērnu zobu veselību:
- Krūts pienā ir antimikrobiālas sastāvdaļas.
- Laktoze, galvenais krūts piena ogļhidrāts, sašķeļas galaktozē un glikozē zarnu traktā (nevis mutes dobumā).
- Ir vērts apsvērt, kādā veidā bērns tiek barots (zīdīšana, mākslīgā barošana, jauktā barošana, no pudeles vai ar krūti).
Bērna zobu veselību var ietekmēt arī:
- ģenētika;
- mammas uzturs grūtniecības laikā;
- agrīnais bērna uzturs (piebarojums, saldumu klātbūtne uzturā, vairāku vitamīnu un makro un mikroelementu deficīts);
- bērna zobu higiēnas ievērošana.
Un atcerieties, ka arī bērniem, kas tiek baroti ar krūti, var būt kariess. Tādēļ ir vērts izvērtēt uzturu un neaizmirst par zobu tīrīšanu!
Avoti:
Abbasoglu, 2014. Early childhood caries is associated with genetic variants in enamel formation and immune response genes.
Alaluusua, 1990. Prevalence of caries and salivary levels of mutans streptococci in 5-year-old children in relation to duration of breast feeding.
Arishi, 2023. Impact of breastfeeding and other early-life factors on the development of the oral microbiome.
Ballard & Morrow, 2013. Human milk composition: nutrients and bioactive factors.
Erickson & Mazhari. Investigation of the role of human breast milk in caries development.
Evans, 2013. Dietary intake and severe early childhood caries in low-income, young children.
Lavigne, 2013. Breastfeeding and dental caries looking at the evidence.
Shkembi & Huppertz, 2023. Impact of dairy products and plant-based alternatives on dental health: food matrix effects.
Vitiello, 2024. Non-cariogenic effect of milk and dairy products on oral health in children and adolescents: a scoping review.
Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova
© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.