Stratēģijas visbiežāk sastopāmo zīdīšanas problēmu risināšanā pirmajās dienās pēc dzemdībām

Pārmērīgs svara zudums jaundzimušajam pirmajās dienās pēc piedzimšanas, sāpīga zīdīšana, krūtsgalu traumas un grūtības pielikt mazuli pie krūts ir vieni no izplatītākiem izaicinājumiem jaundzimušo mammam. Apskatīsim galvenās stratēģijas katra izaicinājuma risināšanai!

1. Pārmērīgs svara zudums. 

Svara zudums ap 7–10 % pēc dzemdībām ir normāls. Lielāks svara zudums prasa rūpīgi izvērtēt barošanu un atrast iemeslu.

Parasti pirmais solis ir pārliecināties, ka barošana ar krūti ir efektīva un ka mazulis ne tikai zīž, bet arī norij pienu.

Bērna miegainība, retas mazuļa ēdināšanas reizes, neefektīva pielikšana pie krūts var būt vieni no galvenajiem iemesliem. Taču ir daudz vairāk iemeslu pārmērīgam svara zudumam pirmajās dienās, piemēram, placentas fragmentu palikšana dzemdē pēc dzemdībām. Tāpēc ir svarīgi gan izvērtēt pielikšanu pie krūts un barošanas režīmu, gan izslēgt visus iespējamos iemeslus.

Ja nepieciešama līdzbarošana, tad papildus krūtsbarošanai mazuli papildus jābaro vai nu ar savu krūts pienu, vai donoru pienu, vai maisījumu. Prioritāte ir tieši šādā secībā. Bieži mamma var atslaukt savu pienu un līdzbarot mazuli ar alternatīvu barošanas metodi. Pirmajās nedēļās ir ieteicams neizmantot pudeli. Jaundzimušo visbiežāk ir ērtāk līdzbarot ar karoti vai šļirci.

Pārmērīga svara zuduma gadījumā nepieciešama koordinēta speciālistu komanda. Konsultācija ar zīdīšanas konsultantu ir ieteicama un bieži vien nepieciešama.

Manā pieredzē šādā gadījumā konsultācija (tiešsaistē vai klātienē Jūsu mājās) ar turpmāku 2 nedēļu atbalstu parasti dod labus rezultātus. Ja bija nepieciešama līdzbarošana ar maisījumu, bieži vien mēs izstrādājam plānu, kas palīdz pāriet uz ekskluzīvu zīdīšanu.

2. Sāpīga zīdīšana un krūtsgalu traumas. 

Katrai sievietei pēc dzemdībām ir atšķirīga krūšu galu jutība. Un neliels diskomforts pirmajās zīdīšanas sekundēs pirmajās pāris nedēļās pēc dzemdībām var būt normāls. Tomēr stipras sāpes, sāpes visā krūtsbarošanas laikā vai pēc tās, traumas un plīsumi uz krūtsgaliem prasa tūlītēju rīcību. Pirmkārt, jāpārbauda, vai bērns pareizi satver krūti un vai krūtsbarošana notiek pareizi. 

Vairumā gadījumu problēma ir tieši pielikšanā pie krūts un krūts satvērienā. Var būt arī noderīgi veikt mazuļa mutes dobuma diagnostiku. Dažas mutes dobuma uzbūves īpatnības var izraisīt sāpīgu barošanu ar krūti, piemēram, īsā zemmēles saitīte. Par to var izlasīt šajā rakstā.

Sāpīgu zīdīšanu nevajadzētu paciest. Gan apmācīts personāls dzemdību nodaļā, gan zīdīšanas konsultants var palīdzēt, izskaidrot un atbalstīt.

3. Grūtības pielikt bērnu pie krūts.

Tas var notikt jau no pirmās dienas vai parādīties “piena atnākšanas” periodā.

Atkarībā no iemesliem ir atrodams risinājums. "Atnākot pienam", dažreiz krūtis var kļūt cietas, stipri piebriedušas un var novērot to pietūkumu. Pretstatā spēcīgai masāžai un piena atslaukšanai no pārpildītām un pietūkušām krūtīm, mūsdienu pieeja ir maigāka. Tā ietver īpašas maigas krūšu un areolas (zonas ap krūtsgalu) masāžas, vēsas kompreses, aukstuma pielikšanu uz krūtīm pēc zīdīšanas uz laiku līdz 10–20 minūtēm.

Detalizētas rekomendācijas es vienmēr sniedzu tikai pēc situācijas izpētes. Parasti šādu situāciju var atrisināt 30 minūšu ilgā tiešsaistes konsultācijā. Pareiza stratēģija un ātra palīdzība no zīdīšanas konsultanta var ievērojami samazināt laktostāzes, mastīta risku un palīdzēt pārdzīvot šo pārejas periodu ērtāk un mierīgāk.

Ja jau no pirmās dienas rodas grūtības ar bērna pielikšanu pie krūts, jāvēršas pie speciālista, kurš palīdzēs pielikt mazuli un atradīs papildu iemeslu, ja tāds ir. Vienlaikus dažkārt var būt nepieciešams barot bērnu ar alternatīvām metodēm, kas aprakstītas iepriekšpirmajā punktā.

Lai kāds arī būtu sākums, mēs bieži vien varam ietekmēt tālāko ceļu. Un krūtsbarošanas izaicinājumi pirmajās dienās nenozīmē, ka mums nekavējoties jāpāriet uz mākslīgo ēdināšanu ar maisījumu. Mēs varam daudz ko izdarīt, lai pārvarētu šos izaicinājumus!

Ja Jums ir nepieciešama palīdzība, es esmu blakus!

WA: +37128149072

Šajā rakstā aprakstītās stratēģijas zīdīšanas problēmu risināšanā neņem vērā katras situācijas individuālās īpatnības, un šai informācijai ir vispārīgs, informatīvs rakturs!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2026 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

TOP 3 zīdīšanas izaicinājumi pirmajās dienās

Bieži sastapos ar to, ka barojošas mammas saskaras ar zīdīšanas izaicinājumiem jau dzemdību nodaļā vai pirmajās dienās pēc dzemdībām un nezina, ko darīt. Situāciju pasliktina fakts, ka bieži tiek piedāvāti pretrunīgi padomi un izvēlētas stratēģijas, kas neatbalsta barošanu ar krūti.

Tāpēc šodien pārrunāsim TOP 3 zīdīšanas izaicinājumus pirmajās dienās pēc dzemdībām.

1. Pārmērīgs svara zudums. Svara zudums ap 7–10 % pēc dzemdībām ir normāls. Lielāks svara zudums prasa rūpīgi izvērtēt barošanu un atrast iemeslu.
2. Sāpīga krūtsbarošana un krūtsgalu traumas. Īpaši, kad sāp ne tikai pirmajās sekundēs, bet visas barošanas laikā.
3. Grūtības pielikt bērnu pie krūts. Bieži novērojams laikā, kad "atnāk piens".

Ko bieži dara: Uzreiz piedāvā pāriet uz barošanu no pudeles, ar maisījumu vai ar silikona krūšu galu uzgaļiem. Bieži ir labākie risinājumi!

Ja svara zudums ir ievērojams un nav iespējas līdzbarot ar mammas krūts pienu vai donora pienu, var būt nepieciešama līdzbarošana ar maisījumu. Tas bieži vien ir īslaicīgi, taču šādi gadījumi ir reti. Vairumā gadījumu ekskluzīvu barošanu ar krūti var turpināt, lai gan īslaicīgi papildinot to ar papildus līdzbarošanu ar atslaukto pienu.

Pudeles izmantošana mulsina lielu daļu mazuļu pirmajās dienās pēc piedzimšanas. Laikā, kad jaundzimušo uzdevums ir apgūt zīdīšanu, pudeles var traucēt šīs iemāņas attīstību. Ir reti izņēmuma gadījumi, taču vairumā gadījumu alternatīvas metodes ir labākais risinājums līdzbarošanai.

Silikona krūšu uzgaļi nepalīdzēs novērst sāpju cēloni krūtsbarošanas laikā un nepalīdzēs noņemt pietūkumu, kad krūtis ir cietas, stipri piebriedušas laikā, kad “atnāk” piens. Jā, tos var izmantot dažās situācijās, bet tas drīzāk ir pēdējais solis, pirms kura ir izmēģināti citi paņēmieni.

Aprakstītās stratēģijas ir plaši pazīstamas, bet tās bieži vien nepalīdz saudzīgi ielikt pamatus laktācijas procesam. Tās "slēpj" sākotnējos iemeslus, kurus varētu atrast un efektīvi atrisināt, nepieradinot mazuli pie silikona uzgaļiem, pudelēm un bez liekās maisījuma ieviešanas bez indikācijām.

Ko darīt, ja saskaraties ar šiem 3 izaicinājumiem, lasiet nākamajā rakstā!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2026 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Faktors, kas ietekmē bērnu miegu, par kuru gandrīz nerunā

Es zinu, cik aktuāla vecākiem ir miega tēma. No visām pusēm skan, ka, ja zīdainis bieži pamostas, nevar pats aizmigt, kā arī tikai ar Tavu palīdzību, slikti aizmieg, diendusas ir īsas, tad tā ir problēma. Un Tev kā mammai ar to kaut kā jātiek galā.

Un Tu strādā, lai radītu piemērotu vidi mazuļa miegam, pēti viņa nomodā pavadīto laiku, lejupielādē aplikācijas, lai sekotu bērna miegam, aplūko vairākas miega tabulas (un nez kāpēc tās pat atšķiras!), domā: “vai tas nav saistīts ar bērna ēdināšanu?” un vēl pievienojas aizdomas “vai iemesls varētu būt medicīnisks?” un Tu apmeklē ārstu, lai pārbaudītu mazuli “no galvas līdz kājām”. Atbilde – mazulis ir vesels. Tad kāpēc mazulis slikti guļ?

Pirmkārt, vissvarīgākais šķērslis ir nepareizas gaidas. Pieņēmums, ka “gulēt kā zīdainis” nozīmē labi gulēt, ir maldīgs un izskan kā kāds izsmiekls par jaunajiem vecākiem. Mēs gan kā vecāki zinām, ka pirmajā gadā šis izteiciens noteikti neattiecas uz mūsu mazajiem.

Un, otrkārt, netiek ņemts vērā ļoti svarīgs un nozīmīgs faktors, kas ietekmē bērnu miegu. Tie ir GĒNI. Ģenētiskie faktori veido līdz pat 40–50 % no dažādiem bērnu miegu ietekmējošo faktoru ietekmes. Ir skaidrs, ka par šo tēmu ir nepieciešami papildu pētījumi, taču esošie pētījumi, tostarp plaši pētījumi un pētījumi ar dvīņiem, apstiprina ģenētisko ietekmi uz:

• nakts miega ilgumu;
• diendusas ilgumu (mazāka ietekme);
• pamošanās biežumu;
• bērna spēju nomierināties un aizmigt;
• biežāku pamošanos;
• grūtībām aizmigt;
• cilvēka hronotipu.

Cilvēka hronotips ir mūsu “iekšējo bioloģisko pulksteņu” īpatnības, kas ietekmē dažādu bioloģisko procesu cikliskumu organismā 24 stundu laikā, cirkādo ritmu, tostarp aizmigšanas un pamošanās laiku.

Droši vien visi ir dzirdējuši par “pūcēm” un “cīruļiem”. Tātad, bērni ar vēlu hronotipu (“pūces”) ilgāk un vēlāk aizmieg. “Cīruļi” savukārt aizmieg daudz vieglāk. Šeit ir svarīga spēja saskatīt un sajust sava bērna vajadzības. Elastība mammai ir neaizstājams rīks!

Es rakstu to, lai atbrīvotu mammas no šīs smagās nastas, nemiera un vainas sajūtas. Bērnu audzināšanā ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt.

Un ja Tu “cīnies” ar biežu zīdaiņa pamošanos, neveiksmīgiem mēģinājumiem ielikt bērnu gulēt konkrētā laikā, seko daudzajiem ieteikumiem, bet mazulis neaiziet gulēt ātri tik un tā vai tas aizņem pārāk daudz laika, un Tu zaudē ļoti daudz savu resursu – apstājies un aizdomājies, ka, iespējams, tas ir gadījums, kad tā ir Tava mazuļa individuāla īpatnība. Ieklausies viņā!

Tabulas ar miega ilgumu diennaktī ir orientējošas, tie ir vidējie rādītāji. Lielākā daļa bērnu guļ tik ilgi. Bet ir neliels procents, kas neietilpst šajā diapazonā, un viņiem ir nepieciešams gulēt nedaudz ilgāk vai arī viņi izguļas īsākā laikā.

Vairāk nekā puse (vairāk nekā 50 %) parasti ir citu faktoru, kas ietekme miegu. Un daudz ko mēs šeit varam ietekmēt. Faktoru ir ļoti daudz, un, kad es tos uzskaitu, mammas parasti brīnās: „kā saprast, kas konkrēti ietekmē?”. Tad mēs kopā atšķetinām šo mezglu. Mierīgi, balstoties uz zinātniskiem datiem, rūpējoties par mazuli un visu ģimeni.

Tev nav īpaši jāmāca bērns gulēt, taču noteikti vides faktori un izpratne par to, kas bērnam konkrētā vecumā ir patiesi normāli un dabiski, var palīdzēt jūsu ģimenei mierīgāk pārdzīvot šo periodu.

Ja Tev ir kādi jautājumi par bērnu miegu un nakts barošanu, raksti!

Avoti:

Division of Sleep Medicine, Harvard Medical School, 2021. Genetics, aging and sleep: genetics of sleep.

Fisher, 2012.Genetic and environmental influences on infant sleep.

Kocevska, 2023. Are some children genetically predisposed to poor sleep? A polygenic risk study in the general population.

Morales-Munoz, 2021. The effects of genetic background for diurnal preferences on sleep development in early childhood.

Touchette, 2013. Genetic and environmental influences on daytime and nighttime sleep duration in early childhood.

Viktorsson, 2025. Genetic and environmental influences on sleep quality, ability to settle, and crying duration in 2- and 5-month-old infants: A longitudinal twin study.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2026 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Papilduzturs: pirkts vai mājās gatavots?

Dažreiz nav skaidrs, vai ir atšķirība starp konservēto pārtiku un mājās pagatavoto piebarojumu. Šodien izskatīsim šo jautājumu.

Vispirms aplūkosim 3 galvenos papilduztura mērķus.

1. Iepazīstināt mazuli ar dažādām garšām un tekstūrām. Papilduztura ieviešana notiek jutīgā periodā – periodā, kad veidojas pārtikas garšu preferenču programmēšana un bērnu ēšanas paradumu veidošana.
2. Uzturvērtība un enerģētiskā vērtība. Pēc sešiem mēnešiem tikai ar krūts pienu vai maisījumu vairs nepietiek. Nepieciešams papilduzturs, lai apmierinātu organisma pieaugošās vajadzības. Pakāpeniski, sākot tikai ar iepazīšanu, piebarojums pārvēršas par pilnvērtīgām ēdienreizēm.
3. Pāreja no krūts piena vai maisījumu kā pamatēdiena uz ēšanu no pieaugušo galda. Galvenais mērķis ir parādīt un iepazīstināt ar to, ko ēd ģimene. Tas ir tieši sagatavošanās ēšanai kopā ar ģimeni. Ja šķiet, ka vecākiem nav pietiekami pilnvērtīgs, daudzveidīgs un veselīgs uzturs, tad ir vērts padomāt, kā mēs varam mainīt savu uzturu. Jo mazulis vispirms ņem piemēru no mums. Tajā pašā laikā nebūs viegli visu laiku gatavot bērnam atsevišķi. Tāpēc piebarojuma ieviešana ir arī labs iemesls pārskatīt savu uzturu.

Kā redzat, papilduztura ieviešana ir kā tilts starp barošanu tikai ar pienu un ēšanu kopā ar ģimeni ar minimālām izmaiņām un korekcijām bērna uzturā (pirmajos gados).

Ja mēs aplūkosim atbildi uz uzdoto jautājumu no piebarojuma mērķu viedokļa, tad pareizi piedāvāts mājās gatavots ēdiens var apmierināt tos visus.

Ko liecina pētījumi?

• Komerciāli ražotajām piebarojumam var nebūt nekādu priekšrocību uzturvērtības ziņā salīdzinājumā ar mājās gatavotu ēdienu.
• Pētījumi arī parādīja, ka 6 mēnešus vecu bērnu barošana ar mājās gatavotiem augļu vai dārzeņu ēdieniem bija saistīta ar augļu un dārzeņu patēriņa un daudzveidības palielināšanos šo bērnu uzturā 7 gadu vecumā, savukārt ēdināšana ar komerciāli ražotu pārtiku, kas satur augļus un dārzeņus, šādu ietekmi neuzrādīja.
• Tāpat ir jāpievērš uzmanība pievienotā cukura klātbūtnei, kas var ietekmēt saldumu patēriņu un vēlmi pēc lielāka daudzuma saldumiem nākotnē, kā arī radīt to pašu ietekmi, ko mēs jau apspriedām rakstā par saldumiem agrīnā bērnībā.
• Turklāt garša, tekstūra, pārstrādes pakāpe un piedevas atšķiras mājās gatavotā un pirktā pārtikā. Tas var ietekmēt turpmāko ēdienu izvēli. Jo agrīnās barošanas pamatā ir uztura programmēšana – bērns vairāk iecienīs garšas un ēdienus, ar kuriem viņš tika iepazistināts papilduztura ieviešanas laikā un agrīnā bērnībā (līdz 2 gadu vecumam). Tas var būt lielākā mērā pārstrādāts, rūpnieciski ražots ēdiens, ja runa ir par konservētiem papilduztura ēdieniem.

Ir svarīgi saprast, ka visur ir vajadzīgs līdzsvars. Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Un māmiņu resursi ir ierobežoti. Pēc negulētas nakts zobu šķilšanās laikā, steigā ceļā pie fizioterapeita, ceļojumā vai pastaigā, vienkārši nav iespējas kaut ko gatavot. Tāpēc burciņās un veikalā pirkti papilduztura ēdieni var būt liels palīgs. Tomēr vislabāk, ja bērnu uzturā dominē mājās gatavoti ēdieni un mazulis ar tiem ir iepazīts.

Kopsavilkumā, ieviešot piebarojumu, priekšroku vēlams dot mājās gatavotiem ar augstu uzturvērtību vietējiem produktiem. Izvēloties komerciāli pieejamu pārtiku, vislabāk ir izvēlēties ēdienus, kas nesatur pievienotus taukus, cukuru vai sāli, un izvairīties no pārtikas produktiem ar zemu uzturvērtību.

Turklāt mēs bieži vien varam pielāgot savu uzturu, lai tas atbilstu papilduztura vajadzībām. Tas ievērojami atvieglo šo periodu.

Ja nezini, ar ko sākt, konsultācijas laikā par papilduztura ieviešanu mēs apspriedīsim piebarojuma veidus.

Es varu atbalstīt Tevi jebkurā izvēlētā piebarojuma veidā. Es personīgi dodu priekšroku dabiskākām piebarojumam, ar kura principiem es varu iepazīstināt.

Varēšu izveidot plānu, ja tā Tev būs skaidrāk un mierīgāk. Plāns un secības izpratne bieži vien daudzām māmiņām sniedz skaidrību un pārliecību.

Es arī atbildēšu uz visiem jautājumiem, sākot no tā, kad un kā sākt, līdz jautājumiem par ūdens un gabaliņu ieviešanu, intereses trūkumu par ēdienu un to, vai kaut kas jāmaina zīdīšanā vai barošanā ar mākslīgo piena maisījumu pēc papilduztura ieviešanas.

Ja vēlies konsultāciju sniegt kā dāvanu, uzraksti un es atsūtīšu noformēto dāvanu karti, ko varēsi izdrukāt.

Avoti:

Coulthard, 2010. Long-term consequences of early fruit and vegetable feeding practices in the United Kingdom.

Foterek, 2016. Commercial complementary food consumption is prospectively.

Mennella, 2001. Prenatal and postnatal flavor learning by human infants.

Mennella, 2004. Flavor programming during infancy.

Michaelsen, 2003. Feeding and nutrition of infants and young children. Guidelines for the WHO European Region, with emphasis on the former Soviet countries. In European Series.

Skinner, 2002. Children's food preferences: a longitudinal analysis.

Ventura & Worobey, 2013. Early influences on the development of food preferences.

WHO, 2020. Complementary feeding. Family foods for breastfed children: WHO.

WHO, 2023. WHO Guideline for complementary feeding of infants and young children 6–23 months of age.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Zīdaiņa likšana uz vēdera jeb tummy time

Mazuļa likšana uz vēdera, punča laiks jeb tummy time. Šī tēma ir pilna ar mītiem un pārpratumiem. Daudzas māmiņas baidās likt mazuļus uz vēdera, jo mazulis protestēs, savukārt citas stingri ievēro grafiku. Tāpēc dalos ar dažiem pamatprincipiem mazuļu pozicionēšanai uz vēdera nomoda stundās.

Vispirms noskaidrosim, kāpēc ieteicams mazuļus likt uz vēderiņa. Tas tādēļ, ka 90. gados, iniciatīvas Back to Sleep ietekmē, kas iestājās par to, ka zīdaiņi drīkst gulēt tikai uz muguras, daudzi vecāki sāka baidīties likt bērnus uz vēdera pat nomodā. Patiesi, gulēšana uz vēdera palielina ZPNS un nosmakšanas risku. Tomēr pētījumi liecina, ka bērna atrašanās uz vēdera, kad viņš ir nomodā, novērš tādu parādību kā plakanas galvas sindroms un veicina motorikas attīstību. Arī dažādu bērnu piederumu izmantošana un ilgstoša atrašanās tajos (šūpoles, šūpoļkrēsliņi, autokrēsliņi, ratiņi) veicina to, ka mūsdienu mazuļi galvenokārt atrodas tikai uz muguras. Tāpēc tagad ir tik svarīgi runāt par laika uz punča nozīmi.

• Tummy time ir sava veida fiziska aktivitāte. Mēs paši diez vai skaitām precīzu sporta nodarbību laiku un izrēķinām to, lai tas apbilstu rekomendācijām. Biežāk mēs orientējamies uz savu pašsajūtu un pakāpeniski palielinām slodzi. Ar pozicionēšanu uz vēdera var ievērot līdzīgu principu.
• Tummy time – tas ir kopā būšanas veids ar papildu labumu attīstībai. Tāpēc nav nepieciešams likt bērnu uz vēdera, ja viņš raud, vai tieši pirms katras barošanas reizes.
• Sākt guldīt uz vēdera var uzreiz pēc dzimšanas vai pirmajās dienās un nedēļās. Jāpatur prātā, ka jaunajiem vecākiem pirmajās dienās vēl ir jāpierod, jāadaptējās un jāiemācās ņemt mazuli uz rokām. Tāpēc, ja Jūs uzreiz neesat gatavi, tas ir pilnīgi normāli.
• Sākumā pietiks ar 20 sekundēm. Pirmajās nedēļās pirmās tummy time variācijas var būt mazuļa pozicionēšana uz vēdera uz vecāka krūtīm. Tā arī ir lieliska bioloģiska poza krūts barošanai, ādu pie ādas kontakts uz mammas vēdera un kontakta diendusa (drošos apstākļos). Pozas uz vecāku rokām, kad mazulis atrodas uz vēdera, arī skaitās. Šādas maigas tummy time formas pēc laika vēlams papildināt, novietojot mazuli uz vēdera uz cietas virsmas. Šīs nodarbības ilgumu pakāpeniski palielinot. Ideālā gadījumā tam vajadzetu sasniedz 30 minūtes dienā.
• No hendlinga viedokļa ir ļoti noderīgi apvelt mazuli uz vēdera no muguras, pozicionējot laikam uz punča.
• Jāvēro, vai mazulim nav diskomforts, un, ja ir, vajadzētu atvelt viņu atpakaļ uz muguras.
• Tā kā tas ir galvenokārt par kopā būšanu, neaizmirstiet par kontaktu ar bērnu. Skatieties mazulim acīs, glāstiet muguriņu, runājiet, dziediet, smaidiet, apskatiet kopā rotaļlietas un grāmatas.
• Ja šoreiz neizdevās, mēģiniet citā laikā. Izvēlieties laiku, kad mazulis ir vesels un modrs.
• Bērna nolikšana un atrāšānās uz vēdera jābūt pieaugušo klātbūtnē un uzraudzībā. Neatstājiet bērnu bez uzraudzības!

Dažos ar mazuļa veselību saistītos gadījumos ieteikumi var atšķirties.

Papildus daudzveidīgām pozām, nesot bērnu uz vecāku rokām, liela skaita ādu pie ādas kontakta un sarunām, izlikšana mazuli uz vēdera nomodā veido pamatu bērna veselīgai attīstībai.

Konsultācijās un tiešsaistes atbalstā mēs apspriežam ne tikai barošanu, bet es ar prieku dalos arī ar mūsdienīgām rekomendācijām par mazuļa aprūpi un attīstību.

Tiešsaites atbalstu un konsultāciju var iegādāties arī kā raudzību dāvanu. Uzrakstiet man un es pastastīšu par šo iespēju vairāk!

Ja Jums ir kādi jautājumi par bērna labsajūtu un attīstību, konsultējieties ar ārstu vai fizioterapeitu!

Avoti:

Hewitt, 2020. Tummy time and infant health outcomes: a systematic review.

Hewitt, 2017. Correlates of tummy time in infants aged 0-12 months old: a systematic review.

Nisa & Sulistyorini, 2024. The effect of tummy time exercise on gross motor skills in babies aged 3-6 months.

Palmer, 2019. Moving into tummy time, together: Touch and transitions aid parent confidence and infant development.

Silva, 2023. "I am afraid of positioning my baby in prone": beliefs and knowledge about tummy time practice.

SPKC, 2025. Fizisko aktivitāšu rekomendācijas.

WHO, 2019. New WHO guidelines on physical activity, sedentary behaviour and sleep for children under 5 years of age.

Williams & Galea, 2023. Another look at "tummy time" for primary plagiocephaly prevention and motor development.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Izmaiņas krūtīs grūtniecības laikā

Grūtniecība ir ne tikai laiks, kad auglis aug un nobriest dzīvei ārpus dzemdes, bet arī sievietes organisma sagatavošanās barošanai.  Lai gan bieži vien tas nav pamanāms, grūtniecības laikā krūtīs notiek daudz izmaiņu. Piena dziedzeri attīstās hormonu ietekmē.

Visbiežāk aptuveni no otrā trimestra krūtīs var sākt pamanīt izmaiņas: krūšu izmērs var palielināties. Parasti tas mainās par 1–2 izmēriem visā grūtniecības laikā. Un tā parasti ir laba zīme, ka piena ražošanas sagatavošanās procesi krūtīs attīstās kā sagaidāms. No 16.–20. nedēļas sāk veidoties arī pirmpiens.

Ir svarīgi atzīmēt, ka priekšlaicīgu dzemdību laikā jau ir pirmpiens, kaut krūtīm ir bijis dots mazāk laika sagatavoties laktācijai. Priekšlaicīgi dzimušu bērnu laktācija un sekojoša krūts barošana ir iespējama un īpaši vērtīga. Tomēr medicīniskas manipulācijas, spēcīgs stress, ierobežota iespēja mammai būt visu laiku kopā ar mazuli, prasa īpaši rūpīgu aprūpi un atbalstu barojošai māmiņai. Šādos gadījumos – zīdīšanas speciālista palīdzība, es teiktu, ir must have.

Dažreiz jau grūtniecības beigās no krūtīm var izdalīties pirmpiens. Tas ir pilnīgi normāli. Arī gadījumos, kad pastāv hipoglikēmijas risks, iespējama agrīna šķiršana vai komplikācijas, pēdējās grūtniecības nedēļās var atslaukt un savākt pirmpienu. Taču to vajadzētu darīt, tikai iepriekš konsultējoties ar ārstu un zīdīšanas konsultantu.

Arī krūtis var kļūt jutīgākas. Un tas arī ir normāli. Areola – tumšā zona ap krūtsgalu var kļūt tumšāka, uz tās parādās izaugumi – tie ir Montgomerija dziedzeri. Tie mīkstinās, mitrinās un attīrīs krūtsgalus laktācijas laikā.

Kamēr sieviete gatavojas bērna piedzimšanai, viņas ķermenis gatavojas zīdīšanai.

Bieži vien grūtniecības laikā sievietes pēta daudzus jautājumus – par dzemdībām, ko nopirkt, kā rūpēties, kā nēsāt, daudzas sāk lasīt grāmatas par audzināšanas un psiholoģijas jautājumiem. Un šīs ir ļoti svarīgas zināšanas. Grūtniecība ir iespēja sagatavoties un ar zināšanām iegūt pārliecību.

Tomēr ļoti bieži tiek aizmirsta sagatavošanās bērna barošanai. Šķiet, ka tas ir dabiski, ka to nav jāapgūst. Un bieži vien tā arī ir. Bet pat tām māmiņām, kurām nav bijuši problēmas ar pielikšanu pie krūts, piena daudzumu vai atteikšanos no krūts, rodas garš jautājumu saraksts par dzīvi ar zīdaini, par to, ko drīkst darīt barojoša māmiņa, kā organizēt dzīvi ar zīdaini pēc iespējas ērtāk.

Visbiežāk uzdotais jautājums, ko es dzirdu konsultācijās un online atbalstā, ir – „vai tas ir normāli”.

Atbildes uz šiem jautājumiem, lifehacks par dzīvi ar zīdaini, profilaktiskie ieteikumi veiksmīgās krūts barošanas uzsākšanai var saņemt pirmsdzemdību konsultācijā par sagatavošanos zīdīšanai. Šo konsultāciju var iegādāties arī kā dāvanu. Konsultācija var notikt attālināti, klātienē Jūsu mājās (Rīga, Rīgas rajons, Jūrmala, pēc iepriekšējas vienošanās) vai kabinētā (netālu no Rīgas centrā).

Tikai 7 dienas no 26.11.2025. līdz 02.12.2025. 1,5 stundu pirmsdzemdība konsultācija ir pieejama ar 20% atlaidi Laktkursi Facebook lapas sekotājiem ar promokodu BESTSTART20.

Ja dzemdības notiek pirms konsultācijas datuma, to var izmantot kā konsultāciju par zīdīšanas vai papilduztura ieviešanas jautājumiem.

Esmu pārliecināta, ka individuāla pieeja dod vislabākos rezultātus. Tiekamies konsultācijā!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Atradināšana no krūts

Nesen atkal redzēju video par čili mērci, ko mamma izmantoja, lai pabeigtu zīdīšanu. Tāpēc nevaru neuzrakstīt par iespējamo maigu un mierīgu alternatīvu. Maiga, pakāpeniska pārtraukšana, lai gan tas prasa māmiņai pūliņu, centību un pacietību, var būt patīkama, interesanta un radīt gandarījumu par paveikto „piena ceļu”. Esmu pārliecināta, ka tikai tā var noslēgt ceļu, kas pilns ar mīlestību, komfortu un tuvību.

Apmācību laikā par konsultanti tika aplūkota tēma par atšķiršanu no krūts un man jau tad radās šaubas, ka ar apspriestajiem paņēmieniem var panākt patiesi maigu zīdīšanas pārtraukšanu. Lieta ir tāda, ka es labi jūtu bērnus, un es uzreiz sapratu, ka tas nedarbosies ar visiem.

Praksē es pārliecinājos, ka patiesībā ne visiem bērniņiem pakāpeniskā atšķiršanā no krūts darbojas standarta ieteikumi. Es tiešām negribēju, lai mamma justos itkā "iesprostota starp divām ugunīm" — no vienas puses, ieteikumiem "darīt to un šādi", un, no otras puses, histērija bērnam, kurš nesaprot, kāpēc viņam jāgaida barošanas reize, vai kāpēc tā beidzās agrāk nekā ierasts. Šādā situācijā var iekrist izmisumā un domāt: "vai tad nav labāk pamēģināt sinepes vai aizbraukšanu uz dažām dienām?"

Ir pilnīgi skaidrs, ka bērni ir dažādi. Dažiem patiešām būs saprotams, ka „krūts naktī guļ”. Bet citi sāks biežāk mosties un jautāt, vai jau ir rīts.

Tāpēc es sāku dzīļāk pētīt krūts barošanas funkcijas un bērnu psiholoģiskos attīstības posmus, kā arī dažāda vecuma bērnu vajadzības, saistot tās ar uzvedību pie krūts. Man palīdzēja mana interese par psiholoģiju un zināšanas, kas iegūtas fakultatīvajā psiholoģijas pamatu kursā. Tā kā krūts noteikti nav tikai par uzturu, tad, saprotot tās funkcijas, kuras tā apmierina, var tās apmierināt citā veidā. 

Krūts barošana bieži vien ir saistīta ar nomierināšanos. Un krūts ir ļoti dabiska vieta, kur mazulis var nomierināties. Atšķiršanas no krūts laikā mums ir jāsniedz atbalsts, palīdzot mazulim attīstīt emociju pašregulāciju un ieviešot citas stresa mazināšanas un nomierināšanās instrumentus. Un tas vienmēr ir par kopregulāciju. Mēs esam klāt, un mēs mācām. Runa neiet par ilgu izraudāšanos.

Es parasti piedāvāju dažādas aktivitātes un spēles. Šie jaunie veidi, kā pavadīt laiku ar mazuli, ne tikai dažādos Jūsu ikdienu, bet arī kalpos par lieliskiem attīstības elementiem.

Zīdīšana ir arī par sensoriku. Zīdīšanas procesā ir iesaistītas daudzas sensorās sistēmas, un sensorā pieeja palīdz tur, kur standarta instrumenti nav tik efektīvi. Šīs pieejas pamatā ir sensorā integrācija. Zinot, kādas aktivitātes ir piemērotas konkrētam mazulim, mēs varam samazināt krūts barošanas reižu skaitu.

Zīdīšanas noslēgšanu es uztveru kā tiltu, pāreju no viena mijiedarbības posma ar mazuli uz citu. Un, tāpat kā jebkurā pacelšanās jaunā līmenī, arī te vienmēr ir nepieciešama sagatavošanās.

Mēs sagatavojamies iespējamiem izaicinājumiem vēl pirms zīdīšanas noslēgšanas. Pirms atšķirt bērnu no krūts, mēs izvērtējam miegu, uzturu, raudāšanu. Lai gan bieži šķiet, ka, noslēdzot barošanu ar krūti, bērns sāks labāk ēst un gulēt, prakse rāda, ka bieži vien tas tā nav. Ko darīt ar ēdienos izvēlīgo mazuli, kuru vairs nebaro ar krūti? Labāk par to padomāt iepriekš.

Esmu pārliecināta un redzu praksē, ka pakāpeniska zīdīšanas pabeigšana ir nepieciešama ne tikai mazulim, samazinot stresu un palīdzot vieglāk pielāgoties dzīvei bez krūts, bet arī mammai. Krūtis nekļūst cietas, nav laktostāzes un mastīta. Mūsu mērķis ir, lai piena daudzums pakāpeniski, bieži vien māmiņai nemanot samazinātos un process neradītu diskomfortu. Emocionāli mammai arī ir vieglāk, ja atšķiršana notiek bez cīņas un stundām ilgām histērijām. Nav vainas vai nožēlas sajūtas, jo izvēlētā pieeja ir cieņpilna pret abiem procesa dalībniekiem.

Manuprāt, veiksmīgas atšķiršanas atslēga ir individuāla pieeja un bērna vajadzību ievērošana.

Tāpēc es uzskatu, ka konsultācijām par šo tēmu nepieciešama ļoti personalizēta pieeja. Pirms plāna izstrādes es uzdodu daudz jautājumu un uzmanīgi klausos.

Mūsu sadarbības rezultātā māmiņas arī atzīmē:

• Lielu emocionālu atbalstu.
• Labāku kontaktu un izpratni par mazuļa vajadzībām, šī vecuma īpatnībām, raudāšanas un histēriju iemesliem.
• Palīdzību izvēlīgā ēdāja barošanā un papilduztura ieviešanā.
• Atbilstoša gulētiešanas rituāla izvēli, kad daudzas citas pieejas ir izmēģinātas bez panākumiem.
• Miega normu izpratnes palielināšanu šajā vecumā.
• Interesantus un noderīgus padomus par laika pavadīšanu kopā ar mazuli un dienas aktivitātēm, kā arī ieteikumus par dienas režīmu.

Zīdīšanas noslēgšana noteikti nevajadzēti kopēt kaimiņienes vai paziņas stratēģijas. Tas ir sava ceļa meklējums. Man ir zināšanas un instrumenti, kurus apvienojot var paveikt šo ceļu vieglāk.

Atšķiršana no krūts, manuprāt, nav cīņa, tas drīzāk ir kvests, kura pamatā ir sadarbība ar mazuli. 

Ja Tev ir tuvs mana pieeja, es būšu priecīga Tevi redzēt:

• Mini konsultācijā, ja vēlies ieviest rituālu pirms miega vai pārkārtot krūts barošanu, nepārtraucot pilnībā zīdīšanu.
• Pilnvērtīgā konsultācijā, ja esi pārliecināta par saviem spēkiem un Tev ir nepieciešams zīdīšanas noslēgšanas plāns.
• Konsultācijā ar turpmāku atbalstu, ja neesi pilnīgi pārliecināta, vai pati to varēsi paveikt, un Tev būs vieglāk, ja es būšu vienmēr Tev blakus tiešsaistē, atbalstīšu Tevi un vadīšu kā navigators.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Kā iemācīt bērnam izšņaukt degunu? Spēles

Sākusies rudens saaukstēšanās sezona. Tas nozīmē, ka mazā deguna attīrīšana no iesnām kļūst aktuāla. Kamēr bērni ir pavisam mazi, viņi vēl nemāk izšņaukt degunu. Bērnam ir nepieciešams laiks, lai nobriestu un pieaugtu, lai iemācītos kontrolēt savu ķermeni un apgūtu šo prasmi. Tomēr kā nepalaist garām laiku un kā iemācīt mazulim izšņaukt degunu? Šajā rakstā dalīšos ar vairākiem variantiem, kā spēles formā attīstīt šo prasmi.

Un atcerēsimies, ka katram mazulim laiks, kad viņš nobriedīs šīm, var nedaudz atšķirties. Tas ir pilnīgi normāli.

Kad?

Sākot no 1,5–2 gadu vecuma. Laikā, kad mazulis ir vesels un labā omā.

Kā?

Rotaļīgā veidā.

1. "Pukšķošais ezis."

Iedomājieties kopā ar mazuli, ka esat pārvērtušies par ežiem. Pirms tam varat atrast eža attēlu grāmatā vai to uzzīmēt. Šo izglītojošo spēli var papildināt ar eža figūriņu vai mīkstu rotaļlietu. Galvenais, lai šī dzīvnieka tēls būtu pazīstams mazulim.

Parādiet ar savu piemēru, kā pukst ezis, un ļaujiet mazulim atkārtot. Pastaigājiet pa istabu un izpētiet visu apkārtni ar savu “ziņkārīgo deguntiņu”. Stāsts par ežiem lieliski papildinās šo aktivitāti.

2. "Burvju putas."

Izmantojiet iespēju vannošanās laikā, lai vingrinātos. Pamēģiniet izpūst putas ar degunu no ūdens vai rokas. Rādiet piemēru, lai bērns atkārto. Variet pat pārvērst to par sacensību. Bērnus aizrauj sacensības. Tomēr atcerieties, ka viņiem var zust interese, ja mamma vai tētis vienmēr būs priekšā. Spēles mērķis ir pavisam cits. Vissvarīgākais ir tas, lai bērns justu, ka viņam izdodas.

Ja mazulim nesanāk pūst gaisu no deguna, vispirms pamēģiniet izpūst putas no ūdens caur muti. Kad bērns būs apguvis gaisa pūšanu caur muti, gaisa izpūšana caur degunu kļūs vieglāka.

3. "Jautrs tvaika vilciens."

Ja Jums ir rotaļu tvaika vilciens vai vilciens ar sliedēm, tas būs lielisks papildinājums spēlei. Ja nav, varat izmantot savu stāstnieka talantu un attēlus, piemēram, grāmatā.

Varat arī pievienot gaisa izpūšanu no katras nāsis pēc kārtas. Aizveriet vienu nāsi ar pirkstu, vienlaikus izpūšot otru. Un otrādi. Šis ir nākamais solis pareizai deguna izšņaukšanai. Atcerieties, ka nevajadzētu pūst stipri, ar aizvērtu muti vai pa abām nāsīm vienlaikus!

4. "Maģisks sniegputenis."

Izmantojot vati, var pūst mazas vates bumbiņas no rokām vai galda, imitējot sniegputeni. Vates plēšana, bumbiņu veidošana un to savākšanas no grīdas pēc spēles beigām arī būs labs treniņš smalkās motorikas attīstīšanai.

5. "Jautra sacensība."

Piedāvājiet mazulim sacensties, kurš ātrāk nopūtīs no galda visvairāk spalvu vai papīra gabaliņu (varat izmantot krāsainu papīru, lai ir jautrāk). Spēli var padarīt sarežģītāku, izgatavojot improvizētus futbola vārtus un nopūšot "bumbiņu" (salvetes vai vates gabaliņu) vai pūšot no vienas galda puses uz otru. Atcerieties, ka mums, vecākiem, ir jādarbojas lēnāk.

6. "Noslēpumainā migla."

Nostājieties spoguļa priekšā. Lai radītu jautru noskaņu, sākumā varat izveidot grimases. Piedāvājiet mazulim izpūst no deguna uz spoguļa. Spogulis aizsvīdīs un kļūs par burvju audekli zīmēšanai ar pirkstiem. Migla izklīdīs, bet, uzpūšot uz spoguļa, bērns atkal atklās savu zīmējumu. Vai tā nav maģija!

Spēlējiet regulāri, un nākamreiz, kad bērnam tek iesnas, atgādiniet viņam, kā pūš ezis vai vilcieniņš. Izmantojiet savu iztēli un pielāgojiet spēles bērna spējām un interesēm!

Lai laba veselība šoruden!

Noderīgus rakstus lasi arī facebook lapā! Kā arī vari mani atbalstīt un sekot Instagram!

Par saaukstēšanos mammai krūts barošanas laikā var izlasīt šeit.

Raksts par saaukstēšanos mazulim krūts barošanas laikā ir pieejams te.

Ja Jums ir kādi jautājumi par bērna labsajūtu saaukstēšanas laikā, konsultējieties ar ārstu!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Mīkstā rotaļlieta un bērna miegs

Bieži vien gan konsultācijās par zīdīšanas noslēgšanu, gan miega jautājumos, rodas jautājums, kā palīdzēt mazulim atslābināties un aizmigt, kādu rituālu ieviest, kā samazināt pamošanās reižu skaitu. Daudzās rekomendācijās par miega jautājumiem sastopams padoms ieviest pārejas objektu – mīkstu rotaļlietu. 

Ideja ir tāda, ka bērnam pietiks ar to, ka viņš apskauj rotaļlietu un aizmieg, samazināsies satraukuma līmenis, mazulis atslābs un aizmiegs. Bet tas, ar ko es bieži sastopos, ir tas, ka tas nedarbojas. Bērns vai nu to ignorē, vai izmet no gultiņas, vai arī tas nekādi neietekmē miega kvalitāti un atšķiršanas no krūts tempu. Tajā pašā laikā, protams, ir arī pozitīvi piemēri.

Ko vajadzētu ņemt vērā, ieviešot rotaļlietu kā pārejas objektu, un kāpēc šīs jauninājums ne vienmēr dod efektu, uzzināsim šajā rakstā!

Vispirms noskaidrosim, kas ir pārejas objekts. Šo terminu ieviesa britu pediatrs un psihoanalītiķis Donalds Vuds Vinikots (Winnicott; viņš ieviesa arī jēdzienu „pietiekami laba mamma”). Ar šo jēdzienu tiek saprasts kāds priekšmets, kam ir liela nozīme un kas darbojas kā “tilts” šķiršanās gadījumā no mammas (primārās mīlestības un piesaistes figūras). Šis priekšmets rada komforta sajūtu, samazina stresu un nomierina šķiršanās laikā.

Pārejas objekti var labi darboties ar bērniem līdz 4–5 gadu vecumam un var būt efektīvi arī adaptācijas periodā bērnudārzā.

Tomēr, izvēloties mīkstu rotaļlietu kā pārejas objektu, ir jāņem vērā daži aspekti.

Pirmkārt, ir jāņem vērā:

• Mazuļiem līdz 1 gada vecumam (īpaši pirmajos 6 mēnešos) nav ieteicams gulēt bērnu gultiņā ar liekiem priekšmetiem, lai samazinātu ZPNS (zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma) risku.
• Ne visi bērni pieņem pārejas objektus. Pētījumu rezultāti liecina, ka aptuveni 50–60 % bērnu izvēlas pārejas objektu. Pētnieki arī pieņem, ka audzināšanas stils var ietekmēt pārejas priekšmetu nepieciešamību.
• Labāk ir iegādāties divus vienādus priekšmetus, kuru pazaudēšanas gadījumā var aizstāt. Bērniem mīļākās rotaļlietas pazaudēšana var radīt daudz pārdzīvojumu.
• Nevajadzētu aizrauties ar pārmērīgo pārejas objekta izmantošanu. Lietojiet to tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams. Pārmērīga tā izmantošana dažiem bērniem var izraisīt pārmērīgu atkarību no tā, trauksmi, ja tas nav blakus, un samazināt iespējamo, mazulim tik nepieciešamo kontaktu ar vecākiem.

Visbiežāk pieļautās kļūdas:

1. kļūda: vecāki izvēlas pārejas objektu. Bērnam PAŠAM jāizvēlas pārejas objekts. Bieži mēs pērkam skaistākās un citu ieteiktās rotaļlietas, bet bērns tās izmet no gultiņas vai nelieto. Jo tikai mazulis PATS var izlemt, kurš objekts var kļūt viņam par „tiltu” un sniegt nepieciešamo komfortu.

2. kļūda: daudzi vecāki apsver tikai mīkstās rotaļlietas. Patiesībā tas var būt arī cits priekšmets, kas bērnam sniedz komfortu, nomierina un atgādina par mammu. Piemēram, daži bērni izvēlas kādu mammas mantu vai apģērba gabalu (piemēram, halātu vai krekliņu).

• Vissvarīgākais, tam jābūt kaut kam ļoti svarīgam mazulim un saistītam ar mammu.

Rezultātu sekmēs, ja pārejas objekts ir ar raksturīgu smaržu, kas mazulim atgādina mammu. Smarža arī ir saprotamāka mazulim. Ja pirmsskolas vecuma bērnam var vairāk izskaidrot, piešķirt objektam nozīmi, tad mazulim mammas smarža ir vienkāršs un saprotams nomierinošs stimuls. Tāpēc mammas halāts, krekliņš vai iepriekš pie mammas krūtim valkāts bērna apģērbs, ko pēc tam uzvelk mazulim mammas prombūtnes laikā, var kalpot kā viens no atbalsta punktiem.

Mammas prombūtnes laikā toddleriem un pirmsskolas vecuma bērniem bērnudārzā papildus mīkstajai rotaļlietai kā pārejas objekts var noderēt neliela rotaļlieta vai kāda neliela mammas mantiņa, ko var ielikt kabatā, mammas dāvaniņa, ko viņa speciāli šim nolūkam vai iepriekš ir uzdāvinājusi, mammas foto, piekariņš un daudz kas cits. Pat acīm neredzami, bet mazulim jūtami un nozīmīgi iepriekš atstāti “skūpsti plaukstā” var pildīt šo lomu.

3. kļūda: gaidīt tūlītēju efektu. Daži, iespējams, sagaida, ka mazulis sāks gulēt visas nakts garumā jau pēc pirmā vakara rituāla ar jaunu rotaļlietu. Lai izveidotu „tiltu”, ir nepieciešams laiks. Nedēļas un dažreiz pat mēnesis.

4. kļūda: neņemt vērā bērna fizioloģiskās un psiholoģiskās iespējas. Nekas šajā pasaulē nevar aizstāt fizisko un emocionālo kontaktu ar vecākiem. Nekas šajā pasaulē nevar paātrināt vai pārlekt attīstības posmu, augšanas lēcienu, miega regresu, fizioloģisko vajadzību pēc nakts barošanas. Lai pārietu uz jaunu, neatkarīgāku posmu, bērnam ir nepieciešama gan fiziskais, gan emocionālais briedums. Jo vairāk mēs piepildām mūsu mazuļa „mīlestības kausu”, jo piepildītāks, pārliecinātāks un galu galā patstāvīgāks viņš kļūs.

Tieši tāpēc „pārejas objekts” ir tikai palīgs, pagaidu risinājums un palīdzība mazulim, kamēr mēs neesam blakus, bet viņš vēl nav gatavs tik ilgai mūsu prombūtnei. Miegs taču arī ir šķiršanās.

• Raksts par krūts barošanas noslēgšanu pirms gulētiešanas vakarā ir pieejams šeit.
• Par “3 minūšu noteikumu”, tiekoties ar bērnu pēc šķiršanās, var izlasīt šeit.

Ja Tev ir nepieciešama palīdzība miega, zīdīšanas, papilduztura jautājumos, es vienmēr esmu blakus! WA: +37128149072

Ja nezini kā ieviest rituālu pirms miega, nāc uz mini konsultāciju! Izvēlēsimies to, kas būs piemērots tieši Tavam mazulim!

Avoti:

Caldwell, 2022. A discussion of three versions of Donald Winnicott's “transitional objects and transitional phenomena”, 1951‐1971.

Free & Goodrich, 1985. Transitional object attachment in normal and in chronically disturbed adolescents.

Green, 2004. Parenting practices that limit transitional object use: an illustration.

Lehman, 1992. Soft object and pacifier attachments in young children: the role of security of attachment to the mother.

Steier & Lehman, 2000. An observational measure of children's attachments to soft objects.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Kā saprast, ka krūts barošana norit veiksmīgi?

Piedzimstot bērniņam, pirmajās nedēļās un pat mēnešos daudzas barojošas māmiņas mocās ar jautājumu: “Vai man ir pietiekami daudz piena? Vai laktācija noris veiksmīgi?”

Un tiešām, pirmajās dienās, kad notiek tik daudz pārmaiņu un adaptācija jaunajai dzīvei ar mazuli, ir grūti atcērēties informāciju no pirmsdzemdību kursiem un saprast, vai ar zīdīšanu ir viss kārtībā. Jo taču ir tik daudz stāstu par neveiksmēm ar krūts barošanu un pastāv bažas, ka “arī ar mani var notikt tas pats”.

Šeit ir galvenie punkti, kas jāņem vērā, domājot par zīdīšanu pirmajās nedēļās pēc dzemdībām:

• Svara pieaugums bērnam.
• Autiņbiksīšu saturs.
• Komforts krūts barošanas laikā.

Vairāk par to, kā saprast, vai piena pietiek, lasi šeit.

Tā kā pirmajās dienās tiek ielikti pamati veiksmīgai laktācijai un māmiņu trauksme bieži ir augsta, es izstrādāju un piedāvāju papildrīku barojošām māmiņām, lai novērstu kādu risku iespējamību un palielinātu sievietes pārliecību savos spēkos. 

Šīs ir bezmaksas tests, ko var izpildīt dažu minūšu laikā. Vēlams 5.-7. dienā pēc dzemdībām. Pēc tam Jūs saņēmsiet situācijas analīzi uz norādīto e-pastu.

Ja Tev ir paziņas, kurām šīs raksts un tests varētu būt nodērīgs, dalies ar šo informāciju!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Vainas izjūta mātes lomā

Vainas izjūta. Iespējams, viens no visbiežāk sastopamajiem emocionālajiem stāvokļiem, kas pavada sievieti mātes lomā. Un tā burtiski var "saindēt" maternitātes ceļu. Noteiktos gadījumos un pareizi uztverot, tā var būt pozitīva, rādot mums ceļu, virzot uz izaugsmi, vedot pie pieredzes un secinājumiem, pašrefleksijas un rezultātā pie pozitīvām pārmaiņām. Tas noteikti nav tas, ko vajadzētu bloķēt sevī. Šī sajūta ir jāpārstrādā, nevis jāiesprūst tajā.

Taču bieži vien vainas izjūta traucē un nomāc vecākus, izsitot no līdzsvara un traucējot vecākiem būt saskarsmē ar bērniem. Un pats svarīgākais, ko es novēroju, ir tas, ka ļoti bieži vainas izjūta tiek uzspiesta no ārpuses un ir nepamatota.

Cik reižu esmu palīdzējusi māmiņām tikt skaidrībā, ka tas, kas bieži tiek attēlots kā slikta bērna uzvedība, kā viņu kā vecāku „izgāšanās”, jo viņi „nav iemācījuši mazulim aizmigt patstāvīgi”, „radījuši kaitīgu asociāciju ar aizmigšanu pie krūts vai rokās” vai „pārāk pieķēruši bērnu pie sevis”, ir normāla un dabiska bērna uzvedība. Viss, kas mazuļiem nepieciešams, nav īpašas apmācības, treniņi vai neatkarības attīstīšana, bet gan vecāki, tuvība ar viņiem, emocionāla un fiziska, viņu siltums un klātbūtne. 

Nevis apmācīt, bet gan apsildīt ar apskāvieniem, uzmanību, pie krūts. Un tad no neaizsargātības radīsies veselīga patstavība, ne tagad, arī ne pēc mēneša, bet gan pēc gadiem. 

Un iemigšana pie krūts vai rokās, bieža pamošanās, vēlme būt kopā ar mammu un trauksme viņas prombūtnes laikā ir attīstības posmi, kas pāries, mazulim augot.

Ir iespējas maigi uzlabot miegu, savā tempā ieviest jaunu rituālu pirms miega vai sākt pakāpeniski un saudzīgi atradināt mazuli no krūts. Darot to atbilstoši mazuļa attīstības stadijai, vecumam un spējām.

Ideālas mammas tēls un nereālas gaidas par mātes lomu, kas radītas sociālajos tīklos, daudzām atņem vissvarīgāko – pārliecību savos spēkos, resursu un iespēju izbaudīt šo momentu. Uztraucoties par to, ka „es kā mamma neesmu iemācījusi, nepaspēju, neesmu attīstījusi bērnā”, var palaist garām šo mirkli. Taču tas ir tik nozīmīgs un neatkārtosies.

Vai esi kādreiz jutusi vainas izjūtu, kas Tev tika uzspiesta kā vecākam?

Ja Tev ir jautājumi par mazuļa miegu, nāc uz konsultāciju!

Ja nepieciešama palīdzība ar atšķiršanu no krūts, gaidu Tevi uz konsultāciju!

Maigi un cieņpilni pret mammu un mazuli. 

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Kā bērni maina vīriešus?

Šo svētdien Latvijā atzīmē Tēva dienu. Tāpēc šis raksts ir par viņiem – par tēviem. Gatavojoties mazuļa piedzimšanai, mēs detalizēti pētām bērna vajadzības un attīstību, kā arī izmaiņas sievietes organismā pēc dzemdībām. Un kas notiek vīrieša organismā pēc tam, kad viņš kļūst par tēti? Interesanti, vai ne? Lūk, daži fakti par šo tēmu.

• Arī vīrieša ķermenis reaģē uz mantinieka piedzimšanu. Un šīs izmaiņas notiek gan hormonālā līmenī, gan smadzeņu struktūrā.

• Vīrieša organismā notiek izmaiņas tādu hormonu līmenī kā testosterons, vazopresīns, oksitocīns, kortizols.

• Tātad, ir zināms, ka kopumā vīriešiem, kuri ir iesaistīti bērna aprūpē no pirmajām dienām, testosterona līmenis samazinās. Un šis līmenis vairs nebūs tāds pats kā pirms pirmā bērna piedzimšanas!

• Tāpat ir novērota kopīgas gulēšanas ar zīdaini ietekme uz testosterona līmeni tēviem. Šī hormona līmenis arī samazinās.

• Šādas hormonālās pārmaiņu mērķis ir attīstīt tēvā spēju rūpēties par mazuli un būt atsaucīgākam uz jaunā ģimenes locekļa vajadzībām.

• Smadzenes pārstrukturējas, un dažas struktūras samazinās, bet citas palielinās. Tādējādi smadzenes var efektīvāk darboties jaunajos apstākļos, un tētim ir vieglāk pielāgoties mazuļa vajadzībām, izjust empātiju un izrādīt rūpes.

• Pētnieki pat ieviesa terminu, lai apzīmētu izmaiņas vīriešu smadzenēs, nosaucot tēvu smadzenes par „dad brain”.

• Izmaiņas, kas notiek vīrieša ķermenī, ir atkarīgas no tā, cik ļoti viņš iesaistās mijiedarbībā ar bērnu. Un šīs izmaiņas sākas pēc bērna piedzimšanas.

• Mijiedarbība ar bērnu, ādu pie ādas kontakts un rotaļāšanās ar bērnu palielina oksitocīna līmeni tēva organismā. Šis hormons ir atbildīgs par sociālo mijiedarbību un ir svarīgs piesaistes veidošanai.

• Ir zināms, ka ādu pie ādas kontakts ar mazuli gan ar mammu, gan ar tēti samazina stresa līmeni un paaugstina oksitocīna līmeni gan bērnam, gan vecākam.

• Interesanti, ka tētiem vairāk oksitocīna izdalās, kopīgi spēlējoties ar mazuli, atšķirībā no māmiņām, kurām oksitocīna līmenis paaugstinās aprūpes un mazuļa mierināšanas brīžos.

• Vīriešiem arī var novērot pēcdzemdību depresiju.

• Tēti un viņu atbalsts ir veiksmīgas krūts barošanas atslēga. Ir pētījumi, kas liecina, ka viens no atteikšanās no krūts barošanas vai agrīnas atšķiršanas no krūts iemesliem ir partnera un radinieku ietekme. Un šis iemesls ir pirmajā vietā.

Jā, tētis nevar barot savu mazuli pirmajos mēnešos. Bet ir tik daudz iespējamo mijiedarbību un veidu, kā izrādīt rūpes par mazuli un viņa mammu.

Tēvu un māšu loma ir atšķirīga. Bet viens ir skaidrs – bērna harmoniskai attīstībai ir nepieciešama abu vecāku iesaistīšanās. Tēva nozīme mazu meiteņu un zēnu dzīvē ir ne mazāka. Tā vienkārši ir citāda.

Vai Jūs atzīmējat Tēva dienu? Uzrakstiet par savām tradīcijām šo svētku svinēšanā!

Vienmēr esmu priecīga, kad konsultācijās par zīdīšanas, miega, papilduztura ieviešanas, bērna aprūpes jautājumiem piedalās arī tēti. Mammai ar tēti sadarbojoties kā komandai vieglāk sanāk risināt krūts barošanas, ar bērna miegu un svara pieaugumu saistītos izaicinājumus, kā arī maigi noslēgt zīdīšanu. Ja nepieciešama palīdzība, rakstiet!

Avoti:

Alvarez-Garcia, 2024. Postpartum depression in fathers: a systematic review.

Atzil, 2012. Synchrony and specificity in the maternal and the paternal brain: relations to oxytocin and vasopressin.

Bakermans-Kranenburg, 2019. Birth of a father: fathering in the first 1,000 days.

Feldman, 2010. Natural variations in maternal and paternal care are associated with systematic changes in oxytocin following parent-infant contact.

Feldman, 2011. Maternal and paternal plasma, salivary, and urinary oxytocin and parent-infant synchrony: considering stress and affiliation components of human bonding.

Fleming, 2002. Testosterone and prolactin are associated with emotional responses to infant cries in new fathers.

Gettler, 2011. Longitudinal evidence that fatherhood decreases testosterone in human males.

Gettler, 2012. Does cosleeping contribute to lower testosterone levels in fathers? Evidence from the Philippines.

Kim, 2014. Neural plasticity in fathers of human infants.

Kohlhuber, 2008. Breastfeeding rates and duration in Germany: a Bavarian cohort study.

Martinez-Garcia, 2023. First-time fathers show longitudinal gray matter cortical volume reductions: evidence from two international samples.

Van Anders, 2012. Baby cries and nurturance affect testosterone in men.

Varela, 2017. Cortisol and blood pressure levels decreased in fathers during the first hour of skin-to-skin contact with their premature babies.

Vittner, 2018. Increase in oxytocin from skin-to-skin contact enhances development of parent-infant relationship.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Vai barojošai māmiņai drīkst ēst arbūzu zīdīšanas periodā?

Šajā nedēļas nogalē saņēmu ziņu no barojošas māmiņas: "Vai varu ēst arbūzu, barojot bērnu ar krūti? Ļoti gribas..." Šo un līdzīgus jautājumus saņēmu bieži. Tēma par barojošu māmiņu uzturu ir pilna ar mītiem. Noskaidrosim, vai barojoša māmiņa drīkst ēst arbūzu!

Es neatradu zinātnisko informāciju par arbūza negatīvo ietekmi uz mammu vai mazuli. Arbūzs netiek iekļauts sarakstā ar produktiem, kas samazina laktāciju, kā arī uzskatīts par kaitīgu vai aizliegto.

Nolēmu iedziļināties jautājumā, tāpēc devos uz Google, lai uzzinātu, no kurienes barojošām māmiņām ir šāds jautājums. Uzreiz atklāju vairākus mītus un nepamatotu informāciju.

Mīts Nr. 1: arbūzā ir kaitīgas vielas no mēslošanas līdzekļiem, un tas ir kaitīgi mazulim. 

Visticamāk, ne vairāk kā citos augļos un dārzeņos. Mēs neēdam mizu, un, ja kaut kas tur bija, tad lielākā daļa atrodas mizā vai tuvāk ārpusei. Ja Jūs to mazgājat un mizu neēdat – mīts ir atspēkots.

Mīts Nr. 2: arbūzs var izraisīt paaugstinātu gāzu veidošanos bērnam. 

Tas ir temats atsevišķam rakstam. Īsumā varu teikt, ka tam nav nekāda sakara ar gāzu veidošanos mazulim. Gremošanas attīstība pirmajos dzīves mēnešos ir galvenais gāzu veidošanās iemesls mazuļiem.

Mīts Nr. 3: arbūzs var izraisīt alerģiju mazulim, tāpēc no tā vajadzētu atteikties zīdīšanas laikā. 

Ir zināms, ka neiesaka atteikties no alergēniem produktiem barojošas mātes uzturā. Ir zināms, ka grūtniecības laikā ar augļūdeņiem un zīdīšanas laikā ar mātes pienu mazulis tiek iepazīstināts ar garšām. Ir zināms, ka šāda uztura programmēšana labvēlīgi ietekmē mazuļa ēdienu preferences. Ja vēlaties, lai mazulis mīlētu augļus un dārzeņus, ēdiet tos paši (grūtniecības laikā, zīdīšanas periodā un vienkārši tāpat!).

Pusmīts: arbūzs palielina un uzlabo laktāciju. 

Tiešām, arbūzā ir daudz ūdens, un, ja sievietei ir dehidratācija, tas būs labs ūdens avots. Turklāt tajā ir elektrolīti – karstā laikā tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Tomēr nav zinātnisku pētījumu un pierādījumu, ka arbūzs būtu galaktogogs (palielinātu piena daudzumu). Vairāk par galaktogogiem var izlasīt šeit.

Ja Jūs uztraucaties par to, vai mazulim pietiek piena vai arī viņš slikti pieņemas svarā, pirmā lieta, ko vajadzētu darīt, ir vērsties pie zīdīšanas konsultanta. Kopā jūs varēsiet izprast īstos cēloņus, nevis "apspiest" problēmu, ēdot arbūzu vai kaut ko citu.

Kopsavilkumā: barojoša māmiņa var ēst arbūzus zīdīšanas periodā mērenos daudzumos. Šis noteikums attiecas arī uz citiem pārtikas produktiem. Arbūzs var būt lielisks ūdens un mikroelementu avots.

Vai Jūs arī dzirdējāt ieteikumus izvairīties no kāda pārtikas produkta zīdīšanas laikā? Uzrakstiet komentāros!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Mīti par zīdīšanu

Joprojām ir populāri vairāki mīti par zīdīšanu. Šodien aplūkosim piecus no tiem.

Mīts Nr. 1: “Krūts piens ir paredzēts tikai uzturam.” 

Mīts, ka, ja mazulis naktī bieži zīst, tas noteikti ir tāpēc, ka viņš ir izsalcis, turpina izplatīties.

Mātes krūts piena un barošanas ar krūti funkcijas un pozitīvā ietekme uz bērnu ir daudz plašākas:

• Enerģētiskā/uzturvērtība.
• Mazuļa aizsardzība pret vairākām slimībām (īs- un ilgtermiņā).
• Imūnā aizsardzība un imūnsistēmas nobriešana.
• Kuņģa-zarnu trakta nobriešana un attīstība.
• Smadzeņu attīstība.
• Psiholoģiskās piesaistes veidošanās.
• Atvieglojums zobu šķilšanās laikā.
• Palīdzība saaukstēšanās laikā,  ātrāka un vieglāka atveseļošanās pēc akūtām elpceļu vīrusu infekcijām, mazāka zāļu lietošana zīdaiņa vecumā.
• Spēja nomierināties histērijas laikā.
• Relaksācija aizmigšanai.
• Mutes dobuma muskuļu, kas ir svarīgi ēdiena sakošļāšanai un runai, treniņš.
• Sensorā stimulācija.
• Drošības un mammas tuvības sajūta.
• Termoregulācija, sirdsdarbības un elpošanas regulēšana.
• Ādu pie ādas kontakts.
• Iepazīšanās ar mātes uztura pārtikas produktu garšām, kas vēlāk būs svarīgi, ieviešot papilduzturu.
• Pretvēža, pretmikrobu aizsardzība.
• Pēkšņas zīdaiņu nāves sindroma riska samazināšana.

Krūts barošana ir instruments māmiņai, kas palīdz mātes lomā. Tā nav tikai barošana. Tas ir daudz vairāk.

Mīts Nr.2: “Zīdīšana nes labumu tikai bērnam.”

Patiesībā barošana ar krūti būtiski pozitīvi ietekmē sievietes veselību un kalpo arī par noderīgu instrumentu mātes lomā.

• Sabiedrībai, valstij un planētai barošana ar krūti ir arī svarīgs faktors attīstībai.
• Tas ietver cilvēku spēju strādāt ilgāk, pateicoties risku samazinājumam saslimt ar vairākām slimībām barojošai sievietei un bērniem (arī nākotnē).
• Tas ietver arī situācijas, kurās vecāki retāk ņem darbanespējas lapas bērnu slimību dēļ.
• Tā ir arī mazāk noslogota veselības aprūpes sistēma.
• Tas pozitīvi ietekmē arī planētas klimatu. Aizsargājot klimatu un domājot par vidi, var šķirot atkritumus, pārdomāti izmantot resursus vai barot bērnu ar krūti.
• Tas nozīmē, ka tiek ražots, transportēts un izmantots mazāk medikamentu.
• Šis ir īsākais iespējamais ceļš no ražotāja (mātes krūtīm) līdz patērētājam (zīdainim).

Zīdīšanas pozitīvā ietekme uz māmiņas organismu:

• samazina vairāku slimību risku barojošai sievietei turpmākajā dzīvē.
• samazina pēcdzemdību asiņošanu.
• veicina svara atgriešanos pie pirmsgrūtniecības svara.
• samazina pēcdzemdību depresijas risku.
• uzlabo pēcdzemdību kaulu mineralizāciju.

Vairāk par laktācijas ietekmi uz sievieties organismu vari izlasīt šeit.

Mīts Nr. 3: “Bērna raudāšana nozīme, ka nepietiek piena.”

Kļūstot par vecākiem, mēs saskaramies ar dilemmu, kā atšifrēt mazuļa raudāšanas iemēslus. Pamazām mēs iemācāmies atpazīt mazuļa pamatvajadzības. Tomēr pirmajās dienās un nedēļās jaundzimušā raudas ļoti bieži var tikt nepareizi interpretētas. Piemēram, ka, ja mazulis raud, tas nozīmē, ka nepietiek piena.

Bērna raudāšana ir saziņas valoda ar vecākiem diskomforta vai neapmierināto vajadzību gadījumā. Un ir tik daudz iemeslu, kāpēc mazuļi raud.

Protams, ja mazulis ir izsalcis un iepriekšējie izsalkuma signāli bija palaisti garām, tad viņš signalizēs par to raudot. Bet nemierīgs, raudošs mazulis uzreiz nenozīmē piena trūkumu.

Vienīgais pietiekama uztura rādītājs ir mazuļa svara pieaugums. Par pazīmēm, kas liecina par piena pietiekamību, vari izlasīt šeit.

Diemžēl pētījumi liecina, ka mātes bieži vien nepareizi interpretē jaundzimušā raudāšanu un nevajadzīgi pāriet uz mākslīgo barošanu, priekšlaicīgi pārtraucot piena ceļu.

Tāpēc pirmsdzemdību konsultācijās par sagatavošanos zīdīšanai un tiešsaites atbalsta laikā par zīdīšanas jautājumiem, mini konsultācijās par zīdīšanu, mākslīgo barošanu, aprūpi, kolikām un miegu mēs apspriežam veiksmīgas zīdīšanas pazīmes, raudāšanas iemeslus un nozīmi, kā arī izsalkuma signālus mazulim. Pirmajās nedēļās un mēnešos mēs iepazīstam mazuļus. Un ir pilnīgi normāli mācīties atpazīt viņu signālus un veidot kontaktu.

Ja vēlies iemācīties runāt mazuļa valodā un saņemt izsmeļošas atbildes uz zīdīšanas jautājumiem, raksti! Labprāt dalīšos ar uzkrātajām zināšanām un savu pieredzi!

Mīts Nr. 4: “Ja nepietiek piena, vajag pāriet uz barošanu ar mākslīgo piena maisījumu.”

Nē, Mamma, Tev ir varianti. Atceries, ka pat piliens mātes piena ir vērtība. 

Gadās, ka svara pieaugums liecina par to, ka mazulim ir nepieciešams vairāk uztura harmoniskai attīstībai.

• Tad pirmais solis ir stabilizēt laktāciju.
• Tas var būt izmaiņas pielikšanā pie krūts, barošanas pozās, barošanas režīmā, dažos gadījumos piebarojums.
• Piebarojums var būt ar mātes krūts pienu, donoru krūts pienu vai maisījumu.
• Bieži vien paralēli papildus piebarošanai var izmantot piena apjoma pavairošanas tehnikas.
• Maisījuma lietošana var būt nepieciešana uz īsu brīdi.
• Laktāciju var stabilizēt un atgriezties pie ekskluzīvās zīdīšanas.

Šim nolūkam jau vairākus gadu desmitus tiek apmācīti un strādā zīdīšanas konsultanti. Speciālists ne tikai palīdzēs un sniegs padomus, kā tikt galā, bet arī atbalstīs Tevi Tava piena ceļā.

Izmanto visas iespējas, pirms pāriet uz mākslīgo barošanu. Un atceries, ka kombinētā barošana arī ir opcija.

Vajadzīgs padoms, raksti! Esmu šeit, lai Tev izdotos!

Mīts Nr. 5: „Ja krūts barošana no paša sākuma neizdodas, tad zīdīšana neizdosies.”

Zīdīšana ir tāda pati prasme kā citas. Zīdīšanu apgūst gan māmiņa, gan bērns. Lai apgūtu zīdīšanu, sievietei un bērnam ir nepieciešams laiks. Dažiem tas prasa ilgāku laiku, citiem – īsāku. Arī dzemdību norise un pirmās dienas pēc dzemdībām var ietekmēt sākumu. Taču ar uzmanīgu un kompetentu palīdzību lielāko daļu problēmu ar zīdīšanu var atrisināt un panākt ērtu un mierīgu krūts barošanu.

Zīdīšana nav viss vai nekas. Ir ļoti daudz dažādu opciju, kā barot mazuli:

• Ekskluzīva krūts barošana.
• Krūts barošana un barošana ar atslauktu pienu.
• Barošana tikai ar atslauktu pienu.
• Krūts barošana un barošana ar donora pienu.
• Barošana tikai ar donora pienu.
• Barošana ar atslauktu pienu un maisījumu.
• Barošana ar donora pienu un maisījumu.
• Barošana ar donora pienu un atslauktu pienu.
• Krūts barošana un barošana ar maisījumu.
• Barošana tikai ar maisījumu.

Un arī dažādās proporcijās.

Un arī

• Relaktācija (laktācijas atjaunošana pēc pauzes).
• Laktācijas indukcija (ierosināšana) un nebioloģiska bērna un bioloģiska bērna no surogātmātes barošana ar krūti.

Un bērna barošana nav statiska laikā.

Sākot ar piebarojumu ar maisījumu un krūts barošanu, var pāriet uz ekskluzīvu zīdīšanu. Un piebarošana ar savu pienu nenozīmē, ka atgriešanās pie barošanas tikai ar krūti nav iespējama. Tas ir iespējams.

Katras mātes un bērna piena ceļš ir unikāls. Un unikāls ir ceļš uz mērķi. Strādājot komandā ar speciālistu, Tu varēsi sasniegt savus mērķus bērna/bērnu barošanā.

Ja domā, ko dāvināt savai paziņai, kura ir bērna gaidībās, vai sev, ieskaties šeit. Dāvanu karte individuālai konsultācijai ar iespēju izvēlēties tēmu būs noderīga katrai ģimenei neatkarīgi no bērna barošanas veida. Tikai pārbaudīta un zinātniski pamatota informācija – bez mītiem!

Avoti:

DaMota, 2012. Maternal request for in-hospital supplementation of healthy breastfed infants among low-income women.

Brown, 2014. Factors influencing the reasons why mothers stop breastfeeding.

Gatti, 2008. Maternal perceptions of insufficient milk supply in breastfeeding.

Horta & Victora, 2013. Long-term effects of breastfeeding: a systematic review. World Health Organization.

Li, 2008. Why mothers stop breastfeeding: mothers’ self-reported reasons for stopping during the first year.

Odom, 2013. Reasons for earlier than desired cessation of breastfeeding.

Palmer, 2015. Existential security is a necessary condition for continued breastfeeding despite severe initial difficulties: a lifeworld hermeneutical study.

Wagner, 2013. Breastfeeding concerns at 3 and 7 days postpartum and feeding status at 2 months.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Kā barot zīdaini mammas prombūtnes laikā?

Laiku pa laikam barojošai māmiņai ir jādodas prom, un rodas jautājums, kā barot bērnu viņas prombūtnes laikā.

Tā kā ar šo jautājumu ir saskārusies gandrīz katra ar krūti barojoša māmiņa, un tas ir bieži man uzdots jautājums, piedāvāju dažus padomus.

1. Sāc gatavoties jau iepriekš.

Aprēķini, cik daudz piena aptuveni nepieciešams, un sāc atslaukt.

Atkarībā no tā, cik ilga būs šķiršanās, tas var būt laiks sagatavošanai no dažām dienām līdz “lielājai” dienai īsas šķiršanās gadījumā un līdz vairākām nedēļām un pat mēnešiem, ja paredzama ilga šķiršanās (darba atsākšana, uz laiku medikamentozās ārstēšanas, mammas operācijas, komandējuma vai ceļojuma dēļ).

Ir vērts apsvērt, ka, ja barošanas metode tiks izmantota pirmo reizi, tad vajadzētu atslaukt vairāk un mēģināt pabarot bērnu. Tas pats attiecas uz atslaukšanu un atslaukšanas tehnikas apgūšanu.

2. Ar izvēlēto alternatīvo barošanas metodi vispirms izmēģini pati pabarot bērnu, un pēc tam ļauj to izmēģināt pieaugušajam, kas paliks kopā ar bērnu.

Visbiežāk, barojot ekskluzīvi ar krūti, ieteicams izmantot krūzīti vai šļirci.

3. Centies pabeigt piena bankas veidošanu 1–2 dienas pirms “lielās” dienas.

Lai Tev būtu laiks novērot sajūtas krūtīs. Gadījumā, ja pēc dienām ar papildus atslaukšanu jūtīsi pārpildītās krūtis, Tev būs mierīgāk un vieglāk uz to reaģiet mājās.

Arī neatliekot uz pēdējo dienu, samazinās stress un trauksme, kas var parādīties steigā.

4. Pieliec mazuli pie krūts tieši pirms došanās ārā.

5. Uzmani diskomfortu krūtīs.

Ja izlaidīsi barošanas reizi, krūtis var kļūt pārpildītas. Lai izvairītos no sastrēguma piena vados, ja jūti diskomfortu krūtīs, ieteicams atslaukt līdz pazūd diskomforta sajūta.

Nav nepieciešams savākt šo pienu.

Vari atslaukt ar rokām vai ar piena pumpi.

Ja Tev joprojām ir jautājumi un vēlies uzzināt vairāk:

• Ar ko un kā atslaukt?
• Cik daudz piena vajadzētu atslaukt?
• Cik ilgs laiks tam būs nepieciešams?
• Kad ir labākais laiks atslaukt?
• Kā es varu sev palīdzēt atslaukt vairāk piena?
• Kā es varu samazināt laktostāzes, mastīta un piena sastrēguma risku šajā laikā?
• Ar ko un kā barot bērnu?
• Ko darīt, ja…

Pieraksties uz konsultāciju un

izmanto iespēju uzzināt no speciālista, kā saglabāt laktāciju šķiršanās laikā un padarīt gatavošanos tam pēc iespējas ērtāku visiem: māmiņai, pieaugušajam, kas paliks kopā ar bērnu, un mazulim.

Aleksandra Ņekrasova – Tavs atbalsts zīdīšanas periodā!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Smadzeņu attīstība bērniem pirmajos dzīves gados

Laikam, nevienā citā cilvēka dzīves posmā smadzenes neattīstās tik strauji kā pirmajās 1000 dzīves dienās.

Bērna smadzenes ir ļoti plastiskas un attīstās kosmiskā ātrumā - no 25 % no pieaugušā smadzeņu lieluma dzimšanas brīdī līdz 90 % līdz 5 gadu vecumam. Un visstraujāk tās attīstās pirmajos 2-3 dzīves gados.

Turklāt mazuļa smadzenēs notiek daudzi svarīgi procesi, piemēram,

• strauji veidojas savienojumi starp nervu šūnām. Un tas ir aptuveni miljons jaunu neironu savienojumu sekundē pirmajos dzīves gados.
• Ir arī svarīgs mielinizācijas process, t. i., nervu šūnu aizsargapvalka veidošanās pirmajos 2 dzīves gados.
• Tiek likti pamati daudzu smadzeņu zonu un sistēmu attīstībai, kā arī stresa noturības pamatiem.
• Pirmajos gados gūtā pieredze veido smadzeņu arhitektūru.

Smadzeņu attīstību ietekmē gan ģenētiskie, gan apkārtējās vides apstākļi. Piemēram, ir svarīgi:

• vecumam atbilstošs uzturs,
• toksiska stresa neesamība,
• iespēja aktīvi pētīt un rotaļāties drošā vidē (iespēja aktivizēt visas maņu sistēmas un izmantot tās pasaules izzināšanai);
• ciešas un uzticības pilnas attiecības ar gādīgiem pieaugušajiem;
• pirmajos divos dzīves gados laika pie ekrāniem neesamība;
• pieaugušo palīdzība emociju regulēšanā un jutīga mazuļa signālu nolasīšana, lai apmierinātu viņa pamatvajadzības;
• fizisks kontakts, pozitīvi stimulējoša mijiedarbība un vecāku komunikācija ar mazuli;
• pietiekamas fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā.

Un zīdīšana arī ir viens no šīs "puzles" elementiem.

Krūts pienā ir

• oligosaharīdi, kas veicina labvēlīgas zarnu mikrofloras veidošanos. Labvēlīgās baktērijas zarnās var pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību, aktivizējot imūnās šūnas un mijiedarbojoties caur “mikrobioms - zarnas - smadzenes” asi.
• garās ķēdes polinepiesātinātās taukskābes,
• mio-inozitols,
• augšanas faktori,
• B grupas vitamīni,
• jods,
• gangliozīdi,

kuri spēj pozitīvi ietekmēt smadzeņu attīstību.

Ir jautājumi zīdīšanas un papilduztura ieviešanas jautājumos? Raksti! 

Laktkursi - Tavs eksperts ar vienu klikšķi! Vienkārši. Ātri. Efektīvi.

Avoti: 

Ali, 2017. Literature review on motor skill and physical activity in preschool children in New Zealand.

Alpert 1990. Aerobics enhances cardiovascular fitness and agility in preschoolers.

Docq, 2020. The protective and long-lasting effects of human milk oligosaccharides on cognition in mammals.

Fleming, 2020. Human and bovine milk oligosaccharides elicit improved recognition memory concurrent with alterations in regional brain volumes and hippocampal mRNA expression.

Fleming, 2020. Dietary oligofructose alone or in combination with 2'-fucosyllactose differentially improves recognition memory and hippocampal mRNA expression.

Fung, 2017. Interactions between the microbiota, immune and nervous systems in health and disease.

Gibbs & Forste, 2014. Breastfeeding, parenting, and early cognitive development.

Gibson, 1997. Effect of increasing breast milk docosahexaenoic acid on plasma and erythrocyte phospholipid fatty acids and neural indices of exclusively breast fed infants.

Horta & Victora, 2013. Long-term effects of breastfeeding: a systematic review. Geneva: WHO.

Huelke, 1998. An overview of anatomical considerations of infants and children in the adult world of automobile safety design.

Knickmeyer, 2008. A structural MRI study of human brain development from birth to 2 years.

Kramer, 2008. Breastfeeding and child cognitive development: new evidence from a large randomized trial.

Massaroni, 2023. The relationship between language and technology: how screen time affects language development in early life-a systematic review.

McJarrow, 2009. Influence of dietary gangliosides on neonatal brain development.

Palmano, 2015. The role of gangliosides in neurodevelopment.

Paquette, 2023. The human milk component myo-inositol promotes neuronal connectivity.

Purkiewicz, 2025. Breastfeeding: the multifaceted impact on child development and maternal well-being.

Reilly, 2006. Physical activity to prevent obesity in young children: cluster randomised controlled trial.

Steer, 2010. FADS2 polymorphisms modify the effect of breastfeeding on child IQ.

Stiglic & Viner, 2019. Effects of screentime on the health and well-being of children and adolescents: a systematic review of reviews.

Tierney & Nelson, 2009. Brain development and the role of experience in the early years.

Vaher, 2022. Microbiome-gut-brain axis in brain development, cognition and behavior during infancy and early childhood.

Vazquez, 2015. Effects of a human milk oligosaccharide, 2’-fucosyllactose, on hippocampal long-term potentiation and learning capabilities in rodents.

Wang, 2003. Brain ganglioside and glycoprotein sialic acid in breastfed compared with formula-fed infants.

Whitehouse, 2011. Duration of breast feeding and language ability in middle childhood.

WHO, 2019. Guidelines on physical activity sedentary behaviour and speel for children under 5 years of age.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Otrā bērna barošana ar krūti

Šodien aplūkosim, ko sagaidīt, zīdot otro bērnu.

Vispirms viens iedvesmojošs fakts:

• ar katru jaunu grūtniecību un laktāciju krūts struktūra attīstās arvien vairāk, tāpēc ar nākamo bērnu piena bieži vien ir vairāk. Tomēr, protams, ir vērts ņemt vērā arī citus faktorus, kas šīs izmaiņas var padarīt mazāk acīmredzamas.

Tāpēc, ja Jums ir bijušas barošanas grūtības un problēmas, kas saistītas ar piena daudzumu, ne vienmēr Jūs piedzīvosiet tās arī ar otro mazuli.

Tomēr iepriekšēja pieredze ar zīdīšanas grūtībām var atturēt mammu no lēmuma zīdīt savu otro bērnu. Šajā gadījumā vienmēr būs noderīga konsultācija ar zīdīšanas konsultantu pirms dzemdībām. Mēs varēsim izrunāt iepriekšējo pieredzi un izklīdināt bailes, sastādot plānu, kas varēs palielināt zīdīšanas panākumus.

Ja māmiņa ir pieredzējusi un zina, ka viņai ir plakani vai ievilkti krūtsgali, un tas bija šķērslis iepriekšējā reizē, pirms dzemdībām arī ir vērts apspriest šo jautājumu ar konsultantu. Daudzos gadījumos ir risinājumi jau grūtniecības laikā, kā arī konkrētas rekomendācijas uzsākot zīdīt pēc dzemdībām. To zināšana un ievērošana no pirmās dienas pēc dzemdībām var ievērojami uzlabot zīdīšanas pieredzi.

Ir vērts arī atcerēties, ka katrs bērns ir unikāls. Un zīdīšanas pieredze ar katru būs unikāla. Katra bērna temperaments var būt atšķirīgs, un vajadzības pēc barošanas biežuma, ilguma, piena apjoma arī.

Ir gadījumi, kad krūts barošana ar iepriekšējiem bērniem noritēja gludi, bet ar 2., 3., 4. bērnu māmiņa saskārās ar grūtībām, piemēram, īsu zemmēles saitīti. Neraugoties uz lielāku pieredzi, nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību. Kļūstot par māmiņu otro reizi, sieviete bieži vien ir mierīgāka un daudz zina par attīstību un audzināšanu. Taču ir pilnīgi normāli lūgt padomu.

Ja starpība starp grūtniecībām ir neliela un vecākais bērns joprojām zīst krūti, ir iespējams turpināt zīdīšanu grūtniecības laikā un saglabāt tandēmu barošanu pēc jaunākā bērna piedzimšanas.

Jāievēro trīs noteikumi:

• Jaunākais bērns vienmēr ir prioritātē.
• Ir nepieciešama konsultācija ar ārstu, lai pārliecinātos, ka nepastāv priekšlaicīgu dzemdību un citi riski.
• Ja vecākajam bērnam vēl nav gada, jāņem vērā, ka grūtniecības otrajā pusē piena daudzums var samazināties un jākontrolē vecākā bērna svara pieaugums.

Ar otro bērna ienākšanu ģimenē daudz kas noteikti būs citādi. Un, lai gan ir lielāka pieredze un pašpārliecība, uzmanību prasīs abi bērni. Tāpēc, iepriekš atrodot palīgus un sadalot lomas, pēcdzemdību periods paies mierīgāk.

Vai šis raksts bija Jums noderīgs? Seko arī Facebook un Instagram.

Un, ja Jums ir jautājums, uz kuru vēlaties saņemt atbildi, ir iespēja saņemt mini konsultāciju. 

Uz tikšanos konsultācijā!

Jūsu zīdīšanas konsultante,

Aleksandra Ņekrasova

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Pirmās dienas pēc dzemdībām

Vecāki ar nepacietību gaida sava bērniņa piedzimšanu, gatavojoties dzemdībām. Bet vai esam gatavi periodam pēc dzemdībām? Padalīšos ar dažiem faktiem, kas palīdzēs justies mierīgāk pirmajās dienās pēc dzemdībām.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām, barojot bērnu ar krūti, var sāpēt vēders

Tas ir pilnīgi normāli. To sauc arī par atsāpēm. Krūts barošana palīdz samazināt asiņošanu un atjaunot dzemdes izmēru pirmajās dienās. Zīdīšanas laikā izdalās hormons oksitocīns, kas arī ir atbildīgs par dzemdes saraušanos. Tādējādi zīdīšana palīdz sievietei ātrāk atgūties pēc dzemdībām.

Pirmajās dienās pēc dzimšanas novērojama mazuļa svara zudums

Tā ir normāla parādība, kas novērojama lielākajai daļai mazuļu. Ja svara zudums pārsniedz 10%, jāpievērš uzmanība barošanas efektivitātei un ieteicams konsultēties ar speciālistu - ārstu un, ja nepieciešams, ar zīdīšanas konsultantu. Parasti paredzams, ka svars atgriezīsies līdz dzimšanas svara vērtībai līdz 14. dienai. Dažiem jaundzimušajiem nepieciešams vairāk laika. Tomēr, ja līdz 14. dienai svars netiek atgūts, labāk konsultēties ar zīdīšanas konsultantu un pārrunāt šo jautājumu ar savu ārstu.

Lai apgūtu barošanu ar krūti ir nepieciesama prakse - māmiņa mācās un bērns mācās

Lai iemācītos barot bērnu ar krūti, ir vajadzīgi prakse un laiks. Tāpēc mēģiniet, lieciet mazuli pie krūts un dodiet sev un mazulim laiku, lai iemācītos. Ja Jums rodas jautājumi un jūtaties nedroša, nevilcinieties lūgt palīdzību, atrodoties dzemdību nodaļā. Ir arī iespēja sazināties ar zīdīšanas konsultantu. Tikai viena konsultācijas sesija var palīdzēt Jums iegūt pārliecību un ielikt pamatus veiksmīgai zīdīšanai.

Bērna raudāšana nav līdzvērtīga piena trūkumam

Pētījums liecina, ka 95% māmiņu var barot bērnu tikai un pilnībā ar krūti. Protams, ir vērts ņemt vērā, ka šis pētījums tika veikts 1985. gadā, tomēr ir svarīgi saprast, ka ļoti nelielā procentuālā daļā, kad barošana ar krūti patiešām nav iespējama jau no paša sākuma, citos gadījumos ir iespējama ekskluzīvā zīdīšana vai zīdīšana ar papildus piebarošanu. 

Pētījumu rezultāti arī liecina, ka piena trūkuma sajūta ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes atsakās no barošanas ar krūti vai ieviesa piena maisījumu. Galvenais piena trūkuma sajūtas iemesls ir neizpratne par mazuļa normālo uzvedību. Un 2008. gada pētījumā 35% sieviešu, kuras pārtrauca zīdīt bērnu pirmajās nedēļās pēc dzemdībām, kā iemeslu norādīja piena trūkuma sajūtu.

Zīdaiņu raudāšana bieži tiek uztverta kā signāls par piena trūkumu, lai gan galvenais rādītājs, ka bērns saņem pietiekami daudz piena, ir svara pieaugums. Par to jau rakstīju šeit. Raudāšanai ir daudz iemeslu. Un vecākiem ir nepieciešams laiks, lai izprastu mazuļa signālus un raudāšanas iemeslus.

Gadījumā, ja Jums šķiet, ka piena ir par maz, vispirms jākonsultējas ar ārstu. Arī zīdīšanas konsultants var palīdzēt izprast iespējamos raudāšanas iemeslus, izveidot augšanas līkni, novērtēt svara pieaugumu un sniegt padomu, kā uzlabot laktāciju vai palielināt piena daudzumu, ja nepieciešams. Vai rodas šaubas? Rakstiet!

Otrās nakts sindroms jaundzimušajam

Otrās nakts krīze jeb otrās nakts sindroms bieži vien rada vecākiem trauksmi. Par to lasiet manā rakstā šeit.

Un, ja Jums ir kādi jautājumi vai vēlaties iepriekš sagatavoties pēcdzemdību periodam, mazuļa barošanai un kopšanai, kā arī barojošas māmiņas dzīvei, nāciet uz pirmsdzemdību konsultāciju!

Ja rodas jautājumi, kas saistīti ar Jūsu un Jūsu mazuļa veselību un labsajūtu, konsultējieties ar savu ārstu!

Avoti:

Brown, 2014. Factors influencing the reasons why mothers stop breastfeeding.

DaMota, 2012. Maternal request for in-hospital supplementation of healthy breastfed infants among low-income women.

Gatti, 2008. Maternal perceptions of insufficient milk supply in breastfeeding.

Holdcroft, 2019. Effect of early initiation of breastfeeding on the uterine consistency and the amount of vaginal blood loss during early postpartum period citation.

Hoyt-Austin, 2022. Academy of Breastfeeding Medicine Clinical Protocol #2: Guidelines for Birth Hospitalization Discharge of Breastfeeding Dyads, Revised 2022.

Li, 2008. Why mothers stop breastfeeding: mothers’ self-reported reasons for stopping during the first year.

Neifert, 1985. Lactation failure due to insufficient glandular development of the breast.

Odom, 2013. Reasons for earlier than desired cessation of breastfeeding.

Palmer, 2015. Existential security is a necessary condition for continued breastfeeding despite severe initial difficulties: a lifeworld hermeneutical study.

Wagner, 2013. Breastfeeding concerns at 3 and 7 days postpartum and feeding status at 2 months.

Matu izkrišana pēc dzemdībām

Matu izkrišana vai plānāki mati pēc dzemdībām piemeklē daudzas sievietes. Līdz šim par šo tēmu ir veikti tikai daži pētījumi.

Avoti:

American Academy of Dermatology. Hair loss in new moms. Available on aad.org (last view 03.06.2025).

Ekmekci, 2014. The changes in the hair cycle during gestation and the post-partum period.

Lynfield, 1960. Effect of pregnancy on the human hair cycle.

Malkud, 2015. Telogen effluvium: a review.

Mirallas & Grimalt, 2016. The postpartum telogen effluvium fallacy.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.

Sulas bērnu uzturā

Rūpēs par bērnu, domājot, ka tā būs labāk un veselīgāk, daudzi vecāki saviem mazuļiem piedāvā sulas. Un bieži vien jau ļoti agrā vecumā. Sulu lietošanas ieguvumi ir pretrunīgi. Aplūkosim rekomendācijas.

Amerikas Pediatru asociācija iesaka:

Izvairīties no sulu lietošanas bērniem līdz 12 mēnešu vecumam.

ESPGHAN* ir līdzīgas rekomendācijas.

• Augļu sulai nav uzturvērtības zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam.
• Salīdzinājumā ar veseliem augļiem augļu sulai zīdaiņiem un bērniem nav uzturvērtības, un tai nav būtiskas lomas veselīgā sabalansētā uzturā.
• Neviena sula, pat svaigi spiesta, nav salīdzināma ar augļiem. Izspiežot sulu, tajā zūd šķiedrvielas. Jūs varat vienā reizē izdzert vairāk sulas nekā apēst augļus. Tādējādi iegūstot vairāk kaloriju.
• Ražotas sulas bieži satur konservantus, pievienoto cukuru. Un, kā mēs atceramies, līdz 2 gadu vecumam nav ieteicams lietot pievienoto cukuru bērnu uzturā.
• Pārmērīgs sulu patēriņš bērniem palielina caurejas, meteorisma un zobu kariesa risku, kā arī nepietiekama uztura vai pārēšanās un līdz ar to liekā svara risku. Sulas var ietekmēt arī bērnu garšas preferences.

Ja bērnam piedāvājat sulas, ievērojiet šīs vadlīnijas:

• Izvairieties no nepasterizētām sulām. Tās var saturēt patogēnus.
• Izvēlieties 100% sulas, nevis sulu dzērienus.
• Izdzeriet sulu vienā reizē, nedaliet to vairākās reizēs.
• Nedodiet tās pirms gulētiešanas vai naktī.
• Dodiet priekšroku parastām krūzītēm un glazītēm, nevis pudelītēm un krūzītēm ar snīpi (sippy cup).
• No 1 līdz 3 gadu vecumam ieteicamais sulas daudzums dienā ir ne vairāk kā 120 ml.
• No 4 līdz 6 gadu vecumam - ne vairāk kā 120-180 ml dienā.
• Bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam ieteicams izdzert ne vairāk kā 1 glāzi jeb 280 ml sulas dienā.

Sabalansēts un daudzveidīgs uzturs spēj nodrošināt bērniem, kas vecāki par 1 gadu, visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Tomēr, ja ir aizdomas par to trūkumu, vispirms jākonsultējas ar ārstu.

Piedāvāt augļus sulu vietā vienmēr ir laba ideja!

Ja vēlies uzzināt, kā ielikt veselīgo ēšanas paradumu pamatus bērnam, nāc uz konsultāciju par piebarojuma ieviešanas jautājumiem!

* ESPGHAN: Eiropas bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrība (European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition).

Avoti:

Fewtrell, 2017. Complementary feeding: a position paper by the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition (ESPGHAN) Committee on Nutrition.

Fidler Mis, 2017. Sugar in infants, children and adolescents: a position paper of the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition Committee on Nutrition.

Heyman & Abrams, 2017. Fruit juice in infants, children, and adolescents: current recommendations.

King, 2017. The ESPGHAN complementary feeding position paper 2017.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

© 2025 Aleksandra Nekrasova. All Rights Reserved.