Sievietes mentālā veselība un zīdīšana

6. aprīlis, 2025 pl. 17:31, Nav komentāru

Kad mēs runājam par veiksmīgu zīdīšanu, visbiežāk daudzi cilvēki vispirms domā par piena daudzumu. Un, ja tas ir pietiekams, tad tiesa, ka ceļš uz veiksmīgu laktāciju ir ielikts. Taču es nepiekrītu, ka tas ir vienīgais faktors, kas garantē, ka ceļš būs gluds un mierīgs. To faktoru, kas ietekmē laktāciju ir daudz. Un ir daudz tas, ko mēs varam darīt, lai veiksmīgi liktu pamatus veiksmīgam zīdīšanas sākumam.

Taču šodien vēlos pievērst uzmanību faktoram, par kuru netiek daudz runāts. Tā ir sievietes mentālā veselība.

Tiklīdz mēs saskaramies ar jaunās māmiņas distresu, psiholoģisku traumu (dzemdībās, bērnībā), izdegšanu, mēs nevaram teikt, ka tas neietekmēs zīdīšanu. Psihiskā un fiziskā veselība ietekmē laktācijas ilgumu un panākumus. To apstiprina daudzi pētījumi.

Gandrīz katrā konsultācijā es sastopos ar neizteiktām emocijām, kas mammu attālina no mierīgākās un pārliecinātākās kopābūšanas ar zīdaini.

Vai tas ir izmisums par to, ka citiem bērns tik ātri un agri atteicies no krūts, bet māmiņai tā nesanāk.
Vai arī emocijas par negaidīti priekšlaicīgām dzemdībām.
Vai varbūt zīdīšanas izaicinājumi, kas rodas otrajam bērnam, trigerē sievietē viņas pieredzi ar vecāku bērnu.
Vai arī satraukums par bērna attīstību un veselību ir tik spēcīgs, ka tas pāriet uz laktāciju tēmu.
Vai varbūt mammas stāvokli ietekmē vitamīnu deficīti, sarežģīta atgūšanās pēc dzemdībām vai milzīga ikdienas slodze.

Piemērotā, uzticības pilnā vidē māmiņām bieži vien izdodas izteikt savas emocijas, izrunāties, un, ticiet man, šī dziļā saruna daudz ko maina zīdīšanas konsultēšanā.

Esmu gandarīta, ja spēju radīt pieņemošu vidi, kurā sieviete var izteikties un dalīties ar savām iekšējiem pārdzīvojumiem.

Ir arī situācijas, kad nepieciešama speciālista palīdzība. Tad ir iespēja sazināties ar:

psihoterapeitu,
ģimenes ārstu
vai PEP mammu.

Latvijā ir iespēja saņemt palīdzību pie speciālista, kurš ir apmācīts un specializējas jauno vecāku konsultēšanā - PEP mamma, pirmās emocionālās palīdzības mamma vecākiem.

Arī tad, ja Jums ir aizdomas par pēcdzemdību depresiju vai ja Jums nepieciešama psiholoģiska palīdzība, varat vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš Jūs var nosūtīt pie speciālista.

Līdz 10 psihoterapijas sesijām pēcdzemdību periodā ir bez maksas.

Un, protams, apkārtējo atbalsts. Kad visa ģimene ir komanda, kad Jūs jūtat apkārtējo atbalstu, palīdzību un sapratni, maternitātes ceļš būs daudz vieglāks.

Uzrakstiet komentārā ar kādiem izaicinājumiem Jūs saskārāties pēc bērna piedzimšanas un nāciet uz konsultācijām par zīdīšanu, piebarojumu un zīdaiņa aprūpi!

Avoti:

Eagen-Torkko, 2017. Prevalence and predictors of breastfeeding after childhood abuse.

Fernandez-Vaz & Gonzalez-Sanz, 2022. Cortisol, Maternal Stress, and Breastfeeding Rate at Hospital Discharge: A Systematic Review.

Henderson, 2003. Impact of postnatal depression on breastfeeding duration.

Ystrom, 2012. Breastfeeding cessation and symptoms of anxiety and depression: a longitudinal cohort study.

Nagel, 2022. Maternal psychological distress and lactation and breastfeeding outcomes: a narrative review.

Pezley, 2022. Efficacy of behavioral interventions to improve maternal mental health and breastfeeding outcomes: a systematic review.

Tucker & O’Malley, 2022. Mental Health Benefits of Breastfeeding: A Literature Review.

Vieira, 2018. Breastfeeding self-efficacy and postpartum depression: a cohort study.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Sievietes mentālā veselība un zīdīšana

Nav komentāru

Komentēt