Laktkursi - Raksti

Kad sākt piebarojumu? 2. daļa

Tue, 07 Apr 2026 18:50:00 +0000

Rodas jautājums: „kad ir piemērotākais laiks sākt ieviest papilduzturu?“ Kā ir labāk: „sākt ieviest piebarojumu 4 mēnešu vecumā vai 6 mēnešu vecumā?“

Atbildi uz šo jautājumu ir sniegušas vairākas starptautiskas organizācijas, pamatojoties uz daudziem pētījumiem.

• Tādas organizācijas kā PVO* un EFSA** iesaka sākt piebarošanu 6 mēnešu vecumā.

• Savukārt ESPGHAN*** ieteikumi ir plašāki. ESPGHAN norāda, ka piebarojumu var sākt no 4 līdz 6,5 mēnešu vecumam, precīzāk, no 17. līdz 26. nedēļai, kad papilduzturs neradīs negatīvu ietekmi uz bērna organismu.

• Tomēr EFSA arī uzsver, ka, sākot papilduzturu pirms 6 mēnešu vecuma, nav ne kaitējuma, ne papildu ieguvuma.

Šie ieteikumi attiecas gan uz mazuļiem, kas tiek baroti ar krūti, gan uz ar mākslīgo maisījumu barotiem bērniem.

Jums nav jāgaida tieši 6 mēneši pēc kalendāra, tomēr vecums ap 6 mēnešiem parasti ir optimāls.

Pirmkārt un galvenokārt, ir jāvadās pēc mazuļa gatavības pazīmēm piebarojuma uzsākšanai, neatkarīgi no barošanas veida.

Mazuļa gatavības pazīmes piebarojumam mēs izskatām gan pilnvērtīgā tiešsaistes konsultācijā jums ērtā laikā, gan mini konsultācijā, kurā 30 minūšu laikā varam pagūt apskatīt vairākus ar papilduzturu saistītus pamatjautājumus un noteikt, vai jūsu mazulis ir gatavs tā uzsākšanai.

Ja neesat pārliecināta, vienkārši rakstiet WA +37128149072, un mēs apspriedīsim jūsu situāciju.

To, cik būtiski ir uzsākt piebarošanu īstajā brīdī, lasiet raksta 1. daļā.

* PVO: Pasaules Veselības organizācija.

** EFSA: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (European Food Safety Authority).

*** ESPGHAN: Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrība (European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition).

Avoti:

EFSA, 2009. Scientific opinion on appropriate age range for introduction of complementary feeding of infants.

EFSA, 2019. Age to start complementary feeding of infants.

EFSA, 2019. Scientific opinion on appropriate age range for introduction of complementary feeding into an infant’s diet or other health problems.

Fewtrell, 2017. Complementary feeding: a position paper by the European Society for Paediatric Gastroenterology, Hepatology, and Nutrition (ESPGHAN) Committee on Nutrition.

WHO, 2003. Guiding principles for complementary feeding of the breastfed child.

WHO, 2023. WHO Guideline for complementary feeding of infants and young children 6–23 months of age.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Kad sākt piebarojumu? 1. daļa

Tue, 07 Apr 2026 18:22:00 +0000

Piebarojuma uzsākšanas vecums ir jautājums, kas aktuāls daudziem vecākiem. Pat speciālistu vidū pastāv atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā. Gan pārāk agra, gan pārāk vēla papilduztura ieviešana var nelabvēlīgi ietekmēt mazuļa veselību, ēšanas paradumus un uzvedību pie galda.

Pārāk agra piebarojuma uzsākšana, kad mazulis vēl nav fizioloģiski gatavs, nozīmēs:

• Intereses trūkumu par ēdienu.

• Gremošanas sistēmas negatavību.

• Nenobriedušus mutes dobuma muskuļus, izteiktu mēles izstumšanas refleksu, nespēju košļāt, koordinēt rīšanu un tikt galā ar ēdienu. Tas palielina risku, ka bērns var aizrīties ar ēdienu.

• Neizzudis mēles izstumšanas reflekss neļauj mazulim norīt ēdienu. Šādā gadījumā bieži rodas trauksmaina atmosfēra ap ēdienreizēm, jo mazulis vienkārši izspļauj visu ēdienu. Tas nogurdina vecākus un neveicina veselīgu ēšanas paradumu veidošanos mazulim.

• Mazāks krūts piena vai maisījuma daudzums. Ja tiek uzņemts liels mazkaloriju ēdienu daudzums, tas var ietekmēt bērna svara pieaugumu un mammas laktāciju. It īpaši kombinācijā ar agrīnu barošanas aizstāšanu ar papilduzturu.

Savukārt, ja papilduzturs tiek ieviests pārāk vēlu:

• Ņemot vērā augoša organisma pieaugušās vajadzības, mazulim var vairs nepietikt tikai ar zīdīšanu vai ēdināšanu ar mākslīgo maisījumu, kas var izraisīt deficītus (kaloriju, vitamīnu, mikroelementu).

• Tāpat var tikt palaists garām jutīgais periods, kad bērns pieņem un iepazīst jaunas garšas un tekstūras, un var sākt samazināties šim vecumam raksturīgā interese par pieaugušo ēdienu. Tas var tieši ietekmēt ēšanas paradumus un dažādu garšu un produktu grupu pieņemšanu, kas savukārt var ierobežot uzturu ne tikai tagad, bērnībā, bet arī turpmāk.

• Novēlotas piebarošanas uzsākšanas dēļ var tikt palaists garām gabaliņu ieviešanas «iespēju logs», kas turpmāk var izraisīt izvēlīgumu ēdienā un tekstūrās.

• Nepietiekama mutes dobuma muskulatūras slodze var ietekmēt sejas muskuļu un runas aparāta attīstību. Tas ir svarīgi ne tikai košļāšanai, bet arī skaņu izrunai.

• Ietekme uz sensoro integrāciju un bērna vispārējo neiroattīstību.

Abos gadījumos palielinās risks, ka bērns var kļūt par izvēlīgu ēdāju un attīstīsies izvēlīgums ēdienā.

Tāpat pieaug liekā svara risks nākotnē apetītes pašregulācijas mehānismu traucējumu dēļ.

Rodas jautājums: „kad nav par vēlu un nav par agru?” Par to lasiet nākamajā rakstā.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Olas piebarojumā: ēdienu receptes ar olām papilduzturā

Wed, 01 Apr 2026 18:07:00 +0000

Lieldienas tuvojas. Tas ir laiks ne tikai ģimenes kopā būšanai, pastaigām un dekorēšanai, bet arī tradicionālajai olu krāsošanai. Šajā rakstā es dalīšos ar 5 receptēm bērniem, kuri sāk ēst papilduzturu, un kuru pagatavošanā kā pamatu tiek izmantotas vārītas olas.

Olas ir vērtīgs produkts. To ieviešanu var sākt no brīža, kad sāk ieviest papilduzturu, ko parasti iesaka ap 6 mēnešu vecumā. Lai gan olas ir izplatīts alergēns, to ieviešanas atlikšana nebūs vislabākā un ieteicamākā stratēģija. Mūsdienu pieeja papilduztura ieviešanai neatbalsta izvairīšanos no pārtikas alergēniem (ja bērnam nav alerģijas pret šo produktu). Un optimāli būtu ieviest olas līdz 12 mēnešu vecumam.

Olas ir bagātas ar olbaltumvielām, dzelzi, holīnu, vitamīniem. Un tās var būt lieliska sastāvdaļa papilduztura ēdienos.

1. Olas ar biezpienu. Vārīta ola (dzeltenums + baltums), biezpiens bez piedevām un cukura, sarīvēts svaigs gurķis, nedaudz smalki sagriezta diļļu zaļuma. Smalki sagrieztu vai sarīvētu olu sajauc ar biezpienu, sarīvētu, no mizas attīrītu gurķi un smalki sagrieztu diļļu zaļumu.

2. Olu dzeltenums ar dārzeņu biezeni. Vārītu olu dzeltenumu sasmalciniet ar dakšiņu un pievienojiet cukini/brokoļu/ziedkāposti/ķirbju/burkānu/kartupeļu vai citu dārzeņu biezenim pēc jūsu izvēles.

3. Avokado muss. Ar dakšu sasmalciniet vārītu dzeltenumu un nogatavojušos avokado, samaisiet.

4. Putra ar olu. Siltā putrā (pēc jūsu izvēles) pievienojiet ar dakšu vai rīvi sarīvētu dzeltenumu. Putrā pievienojiet augu eļļu pēc jūsu izvēles.

8-10 mēnešu vecums ir ideāls laiks, lai aktīvi ieviestu ēdienu gabaliņos un palīdzētu mazajam apgūt pincetes tvērienu. Šajā vecumā varētu piedāvāt šādu variantu.

5. Rīsu bumbiņas. Vārītos brokoļus sasmalciniet ar nazi, pievienojiet uz rīves sarīvētu olu un samaisiet ar siltu (lipīgu) rīsiem. Ja rīsi ir pārāk sausi, pievienojiet nedaudz ūdens, dārzeņu buljona vai pilienu augu eļļas. Veidojiet bumbiņas.

Šajā vecumā varat piedāvāt divu veidu bumbiņas:

Mazākas - viena kumosa lielumā, lai trenētu pincetes tvērienu.
Vai vidēja izmēra bumbiņas, no kurām mazulis varēs pats nokost pa gabaliņam, turot tās plaukstā.

P.S. Saskaņojiet pasniegšanas veidu ar drošas ēdināšanas noteikumiem, izvēloties atbilstošāko variantu sava mazuļa vecumam un prasmēm.

Šīs receptes ir tikai 5 piemēri, kā Lieldienu vārītas olas var izmantot piebarojumā.

Lai brīnišķīgas Lieldienu brīvdienas!

Ja jūtaties apmaldījusies pretrunīgos padomos un vēlaties beigt uztraukties par katru mazuļa apēsto karotīti - piesakieties konsultācijai! Atgūstiet pārliecību un pārvērtiet bērna ēdināšanu par mierpilnu un saprotamu procesu.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Vai ņemt līdzi knupi uz dzemdību namu?

Sat, 28 Mar 2026 09:07:00 +0000

Vai ņemt līdzi knupi uz dzemdību namu? Tā ir dilemma daudziem vecākiem.

Ja Jūs neplānojat mākslīgo barošanu jau no dzimšanas un mazulis piedzimis laikā, tad mana atbilde ir „nē“.

Jaundzimušajam ne tikai nav vajadzīgs knupis pirmajās dienās, bet tas var arī ietekmēt zīdīšanu un laktāciju.

Māneklītis nav bez iemesla saukts par “māneklīti”. Tas māna, jo ir kā tukša krūts. Tas ir radīts kā krūts aizvietotājs, nevis otrādi. Tas ir tukšs, bērns to zīž, bet nesaņem pienu. Zīžot knupi, mazulis hormonālā līmenī izjūt viltus sāta sajūtu. Un to ir svarīgi ņemt vērā, jo bērnam jāsaņem pietiekami daudz kaloriju, lai viņam būtu spēks, lai svara zudums pēc dzemdībām būtu normas robežās un lai pēc piena „atnākšanas” mazulis sāktu pieņemties svaru pēc iespējas ātrāk.

Pašlaik konsultācijās ļoti bieži sastopu miegainus mazuļus. Viņiem ir īpaši svarīgi tajā laikā, kad viņi zīž, zīst krūti un saņemt pienu.

Krūts piens:

palīdzēs izvadīt mekoniju,
sekmēs fizioloģiskās dzeltes izpausmes mazināšanai,
dos enerģiju, lai bērns zīstu vairāk un ilgāk,
kā arī stimulēs krūtis. Tas nozīmē, ka piens „atnāks” ātrāk/laicīgi un tiks radīts lielāks potenciāls piena ražošanai.
Turklāt bērni pirmajās dienās apgūst zīdīšanu. Viņiem ir svarīgi iemācīties zīst krūti pareizi, efektīvi un iegūt pieredzi zīšanā. Knupis, neatkarīgi no tā formas vai materiāla, nenodrošina tādu pašu zīšanas tehniku. Savukārt sekla krūts satveršana un neefektīva zīšana, kas „iemācīta” ar knupi, vēlāk var pāriet uz krūtsbarošanu. Un tad var rasties sāpes un traumas.
Savukārt neefektīva zīšana ilgtermiņā nozīmē sliktāku krūts iztukšošanu un mazāka piena daudzuma ražošanu.
Arī iespējamas situācijas, kad agri ieviešot pudeli un knupi, mazulis atsakās no krūts.

Kad laktācija stabilizēsies, mazulis atgūs svaru pie dzimšanas, svara pieaugums būs optimāls, Jūs varēsiet aizdomāties par knupja ieviešanu. Es vienmēr esmu pret pārmērīgu fanātismu. Knupjiem, neskaitot ietekmi uz zīdīšanu, ir daudz dažādu risku un potenciālu negatīvu efektu, bet ir ģimenes, kurām šis audzināšanas palīgrīks var būt nepieciešams. Es esmu par informētu izvēli.

Kur uzzināt par jaunākām zinātniski pamatotām rekomendācijām par knupja lietošanu?
Cik ilgi to lietot?
Kā to lietot pareizi?
Kā izvairīties no sarežģītas atradināšanas no māneklīša?
Kā maigi pārtraukt knupja lietošanu?

Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast mini-konsultācijās, kur 30 minūšu laikā Jūs saņemsiet izsmeļošas atbildes uz visiem Jūsu jautājumiem par šo tēmu.

Un ja Jūs tikai gatavojaties kļūt par mammu, tad nāciet uz pirmsdzemdību konsultāciju. Apspriedīsim ne tikai tēmu par knupi, bet arī to, ko sagaidīt pirmajās dienās pēc dzemdībām, kā barot, kā rūpēties, kā izvairīties no visbiežākajām problēmām ar zīdīšanu.

Kopā – mierīgāk!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Kopīgo maltīšu ietekme uz bērniem

Sun, 15 Mar 2026 18:51:00 +0000

Šī gada februārī tika publicēts zinātnisks raksts, jauns pētījums par vairāk nekā 2000 pusaudžiem un ģimenes kopīgu vakariņu kultūru*. Šī pētījuma rezultāti apstiprināja iepriekšējos pētījumus. Šajos atklājumos es atradu atbalstu saviem ieteikumiem papilduztura ieviešanas jautājumos.

Tātad, bērniem, kuri regulāri kopā ieturēja ģimenes vakariņas (patīkamā, labvēlīgā atmosfērā, bez novēršanās gadžetos), bija zemāka psihoaktīvo vielu lietošanas izplatība.

Un tas vairāk nav par ēdienu, maltītes laiku, bet gan par attiecībām un saikni. Saikni, kas tiek uzturēta un atjaunota kopīgas maltītes laikā. Šādas vienkāršas lietas var palīdzēt uzturēt atklātu un regulāru komunikāciju starp vecākiem un bērniem.

Un jā, šim superinstrumentam ir arī savi ierobežojumi. Bērniem, kuri bērnībā piedzīvojuši daudz stresainu un traumatisku notikumu, vien kopīgas vakariņas var nebūt pietiekamas.

Un šī nav vienīgā saistība, ko pētnieki atklāja. Citos pētījumos ir atklāta saikne starp regulārām ģimenes maltītēm un samazinātu agresīvu uzvedību, depresiju, lieko svaru, negatīvu un riskantu pusaudžu uzvedību un ēšanas traucējumiem bērniem. Tas arī pozitīvi korelē ar paaugstinātu pašapziņu, sekmēm skolā (iespējama, bet mazākā ietekme) un lielāku augļu un dārzeņu patēriņu. Rezultāti atšķīrās arī pēc dzimuma, meitenēm uzrādot pozitīvākus rezultātus.

Bet tas vēl nav viss. Ir atklāta saikne, ka vecāki, kuri bieži piedalās kopīgās ģimenes maltītēs, jūtas labāk sociālās un emocionālās labklājības ziņā. Tāpēc tas ir labi ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.

Tas, par ko es runāju konsultācijās par papilduztura ieviešanas un zīdīšanas noslēgšanas jautājumos (jo arī tur bieži aktuāls ir jautājums par uzturu):

draudzīga atmosfēra pie galda un vismaz 1 kopīga ēdienreize dienā visai ģimenei ir ļoti svarīga ne tikai veselīgu ēšanas paradumu veidošanai, bet arī ģimenes attiecību stiprināšanai.

Vismaz 3–5 kopīgas maltītes nedēļā var veidot lielisku pamatu un tradīciju, kas dos rezultātus laikā, kad bērns vairs tik daudz laika nepavadīs kopā ar vecākiem, bet vajadzība pēc atbalsta, pieņemšanas un sajūtas „es esmu drošībā mājās un varu būt pats sevi” paliks. Ieviešot šo vienkāršo noteikumu jau no paša sākuma, šī tradīcija vieglāk iesakņosies un saglabāsies līdz pusaudža vecumam, kad mums tik ļoti gribēsies sirsnīgi parunāt ar bērnu un parādīt, ka mēs esam blakus un atbalstām viņu. Kā saka, visi pamati tiek likti mājās.

Un, ja gatavojaties šim svarīgajam jaunajam solim – papilduztura ieviešanai –, bet neesat pārliecināti, kā to darīt, nāciet uz konsultāciju. Es ne tikai pastāstīšu, kā, bet arī sniegšu padomus veselīgu ēšanas paradumu veidošanai un mazēšanas profilaksei.

Avoti:

* Skeer, M. R., Hajinazarian, G., Sabelli, R. A., & Eliasziw, M. (2026). Family Dinner Quality and Adolescent Substance Use: Moderation by Adverse Childhood Experiences. Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma, 1–17.

Brown, 2024. Eating family meals together at home. JAMA pediatrics patient page.

Harrison, 2015. Systematic review of the effects of family meal frequency on psychosocial outcomes in youth.

Miller, 2012. Family meals and child academic and behavioral outcomes.

Rahal, 2024. Family meals are associated with lower substance use in female adolescents.

Snuggs & Harvey, 2023. Family mealtimes: A systematic umbrella review of characteristics, correlates, outcomes and interventions.

Utter, 2018. Family meals among parents: Associations with nutritional, social and emotional wellbeing.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Zīdīšana ar uzgaļiem: par un pret

Sun, 15 Mar 2026 18:18:00 +0000

Pēdējā laikā arvien biežāk redzu ieteikumus topošajām māmiņām un māmiņām, kuras saskaras ar sāpīgu krūtsbarošanu, iegādāties silikona uzgaļus un zīdīt ar tiem. Esmu redzējusi pat ieteikumus iegādāties tos iepriekš un ņemt līdzi uz dzemdību namu. Dalīšos ar savu viedokli par uzgaļu lietošanu no zīdīšanas konsultantes skata punkta.

Kas ir krūtsgalu uzgaļi?

Tie ir silikona (visbiežāk) uzgaļi, kurus uzliek uz krūtsgaliem pirms zīdīšanas un atstāj uzliktas krūtsbarošanas laikā.
Tie ir dažāda izmēra. Un tas ir ļoti svarīgs moments: ir svarīgi izvēlēties tos atbilstoši savu krūtsgalu izmēram.
Ir arī dažādi veidi. Ir tādi, kas pilnībā nosedz areolas zonu, un ir tādi, kas to nosedz daļēji. Katram veidam ir savas priekšrocības un trūkumi.
Tos izmanto gadījumos, kad rodas problēmas ar pielikšanu pie krūts.

Kādi ir riski?

Ir svarīgi saprast, ka krūtsgalu uzgaļu pamatfunkcija nav sāpju samazināšana!

Tie neatrisina patieso sāpju pamatcēloni zīdīšanas laikā. Visbiežākais iemesls ir nepareizs krūts satvēriens. Un parasti uzgaļi nepalīdz uzlabot krūts satvērienu, bet gan otrādi.

To lietošana, īpaši ilgstoša, var:

novest pie nepareiza krūts satvēriena;
krūts uzgalī var tikt stimulēta mazāk un ne tik efektīvi;
tas savukārt turpmāk var veicināt piena daudzuma samazināšanos;
kā arī piena vadu aizsprostojumu.

Vēl viens būtisks risks ir bērna pieradums pie uzgaļiem. Turpmāk var būt nepieciešams pārejas periods, lai pārietu uz zīdīšanu bez uzgaļiem.

Tieši tāpēc ir ieteicams izmantot krūšu uzgaļus:

Tikai pēc tam, kad ir izmēģinātas citas stratēģijas.
Ja krūtsbarošana ir sāpīga vai rodas problēmas ar pielikšanu pie krūts, apspriediet šo jautājumu ar zīdīšanas konsultantu. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka uzgaļu izmantošana sāpīgas zīdīšanas gadījumā negarantē, ka sāpes pazudīs. Sāpes var nepazust, un problēma paliks neatrisināta.
Izmantojiet uzgaļus pēc iespējas īsāku laiku.
Pēc iespējas izvairieties no to lietošanas pirmajās dienās pēc dzemdībām.

Jaundzimušajam ir īpaši svarīgi atrast krūti pēc smaržas. Uz areolas ir izciļņi – Montgomerija dziedzeri, kas izdala īpašu aromātu, un, protams, arī pienam ir sava smarža, bet uzgaļi var traucēt mazulim sajust šo smaržu. Turklāt mazulim pirmajās dienās ir jāmācās un jāapgūst zīšanas prasme. Pirmās dienas arī ir svarīgas, lai ieliktu pamatus veiksmīgai laktācijai un pietiekamam piena daudzumam.

Protams, vienmēr būs veiksmīgi gadījumi, kad pēc ilgstošas uzgaļu lietošanas mamma viegli pārgāja uz krūtsbarošanu bez tiem. Šeit ir tāpat kā ar knupjiem un pudelēm. Daži bērni nejauc krūtsgalus un knupjus. Bet, pēc manas pieredzes, bieži vien zīdaiņi jauc un pierod pie uzgaļiem. Šī nav bezizejas situācija. Mēs atrodam veidu, kā pāriet uz krūtsbarošanu bez uzgaļiem. Bet tas prasa papildu darbu un laiku.

Un jā, ir situācijas, kad variants ar krūtsbarošanu ar uzgaļiem ir labāks nekā vispār atteikšanās no barošanas ar krūti. Bet šādas situācijas ir retas. Un tad ir jāseko līdzi svara pieaugumam, lai izslēgtu uzgaļu ietekmi uz piena daudzumu. Un tā, vairumā gadījumu mēs varam atrast alternatīvus risinājumus.

Un tas ir šīs publikācijas galvenais vēstījums:

Ja pirmajās dienās rodas jautājumi vai zīdīšanas problēmas, mēģiniet atrast patieso iemeslu un to novērst.

Par stratēģijām visbiežāk sastopāmo zīdīšanas problēmu risināšanā pirmajās dienās pēc dzemdībām var izlasīt šeit:

Palīdzība ir pieejama tiešsaistes atbalsta veidā ar dažāda ilguma konsultācijām, kā arī klātienes vizīte mājās Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā.

Nezināt vai šaubāties? Rakstiet! Situācijas mini diagnostika ir bezmaksas.

Turklāt pirmajās dienās pēc dzemdībām varat veikt bezmaksas testu par zīdīšanas gaitu un uzzināt, vai ir nepieciešamas korekcijas.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Zīdīšanas reorganizēšana un krūtsbarošana pēc gada vecuma

Wed, 18 Feb 2026 20:04:00 +0000

Bieži vien mamma sāk aizdomāties par zīdīšanas noslēgšanu brīdī, kad pašas resursi ir izsmelti, kad ir “tik nogurusi, ka vairs nav spēka”. Bieži vien šķiet, ka, pārtraucot zīdīšanu, varēs izgulēties, būs vairāk brīva laika, mazulis kļūs neatkarīgāks un mazāk niķīgs.

Godīgi sakot, zīdīšanas pārtraukšana prasa no māmiņas sagatavošanos un iekšējo resursu. Un, ja tā nav, atradināšana no krūts var neizdoties vai būt sarežģīta un stresaina abiem.

Ja sievietei nav spēka, tad iemesls vairumā gadījumu nav zīdīšana pati par sevi, bet daudzi faktori, piemēram,

miega trūkums,
nespēja atjaunot savus resursus,
jautājumi, kas saistīti ar pašas veselību,
pārmērīga sensorā stimulācija no cieša kontakta ar mazuli,
dažādi ikdienas pienākumi vecāku lomā un noteiktu attīstības posmu grūtības (krīzes, augšanas lēcieni, zobu šķilšanās),
pārmērīga ikdienas slodze un multitaskings,
nepietiekams apkārtējo atbalsts (praktisks un emocionāls),
nevērība pret savu „iekšējo bērnu”, kuram vismaz dažreiz ir nepieciešama uzmanība,
laikus nepamānīti trigeri no savas bērnības,
kā arī sociālo normu spiediens, gaidas, vēlme atbilst.

Un viena no iespējām, kas var palīdzēt, neskaitot primāro cēloņu novēršanu, ir zīdīšanas reorganizēšana. Zīdīšanas reorganizēšana tā, lai būtu mazāk haosa, mazāk krūtsbarošanas reižu.

Parasti mammas izmanto šo iespēju bērniem, kas vecāki par 1 gadu. Zīdīšana paliek, bet parādās lielāka sakārtotība un paredzamība.

Ar šādu pieeju barošana ar krūti var ilgt ilgāk un noslēdzas maigāk un mierīgāk.

Dažreiz pat vienas barošanas reizes izzušana var būt kā svaiga gaisa malks. Piemēram, ģimene var pāriet uz mazuļa likšanu gulēt kopā ar tēti. Mamma vakarā iegūst papildu minūtes sev, īpaši, ja viņa jau ir nogurusi pēc garas dienas.
Vai arī haotiskas barošanas reizes izzūd. Daudziem tas ir konsultāciju mērķis. Tas ir pietiekami, lai atjaunotos, restartētos un kļūtu par labāko sevis versiju mammas lomā.

Ja jūtiet, ka tas ir Jums aktuāls, pierakstieties uz bezmaksas mini diagnostiku.

Mēs apspriedīsim situāciju, es pastāstīšu, ko var mainīt, kādas izmaiņas var palīdzēt, ko sagaidīt no bērna un krūtsbarošanas šajā vecumā, un vienosimies par pilnvērtīgu konsultāciju. Visbiežāk zīdīšanas reorganizēšanai pietiek ar mini konsultāciju, pēc kuras Jūs saņemsiet plānu un ieteikumus, atbalstu un virzienu, lai turpinātu savu “piena ceļu” citā kvalitātē.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Stratēģijas visbiežāk sastopāmo zīdīšanas problēmu risināšanā pirmajās dienās pēc dzemdībām

Wed, 21 Jan 2026 12:11:00 +0000

Pārmērīgs svara zudums jaundzimušajam pirmajās dienās pēc piedzimšanas, sāpīga zīdīšana, krūtsgalu traumas un grūtības pielikt mazuli pie krūts ir vieni no izplatītākiem izaicinājumiem jaundzimušo mammam. Apskatīsim galvenās stratēģijas katra izaicinājuma risināšanai!

1. Pārmērīgs svara zudums.

Svara zudums ap 7–10 % pēc dzemdībām ir normāls. Lielāks svara zudums prasa rūpīgi izvērtēt barošanu un atrast iemeslu.

Parasti pirmais solis ir pārliecināties, ka barošana ar krūti ir efektīva un ka mazulis ne tikai zīž, bet arī norij pienu.

Bērna miegainība, retas mazuļa ēdināšanas reizes, neefektīva pielikšana pie krūts var būt vieni no galvenajiem iemesliem. Taču ir daudz vairāk iemeslu pārmērīgam svara zudumam pirmajās dienās, piemēram, placentas fragmentu palikšana dzemdē pēc dzemdībām. Tāpēc ir svarīgi gan izvērtēt pielikšanu pie krūts un barošanas režīmu, gan izslēgt visus iespējamos iemeslus.

Ja nepieciešama līdzbarošana, tad papildus krūtsbarošanai mazuli papildus jābaro vai nu ar savu krūts pienu, vai donoru pienu, vai maisījumu. Prioritāte ir tieši šādā secībā. Bieži mamma var atslaukt savu pienu un līdzbarot mazuli ar alternatīvu barošanas metodi. Pirmajās nedēļās ir ieteicams neizmantot pudeli. Jaundzimušo visbiežāk ir ērtāk līdzbarot ar karoti vai šļirci.

Pārmērīga svara zuduma gadījumā nepieciešama koordinēta speciālistu komanda. Konsultācija ar zīdīšanas konsultantu ir ieteicama un bieži vien nepieciešama.

Manā pieredzē šādā gadījumā konsultācija (tiešsaistē vai klātienē Jūsu mājās) ar turpmāku 2 nedēļu atbalstu parasti dod labus rezultātus. Ja bija nepieciešama līdzbarošana ar maisījumu, bieži vien mēs izstrādājam plānu, kas palīdz pāriet uz ekskluzīvu zīdīšanu.

2. Sāpīga zīdīšana un krūtsgalu traumas.

Katrai sievietei pēc dzemdībām ir atšķirīga krūšu galu jutība. Un neliels diskomforts pirmajās zīdīšanas sekundēs pirmajās pāris nedēļās pēc dzemdībām var būt normāls. Tomēr stipras sāpes, sāpes visā krūtsbarošanas laikā vai pēc tās, traumas un plīsumi uz krūtsgaliem prasa tūlītēju rīcību. Pirmkārt, jāpārbauda, vai bērns pareizi satver krūti un vai krūtsbarošana notiek pareizi.

Vairumā gadījumu problēma ir tieši pielikšanā pie krūts un krūts satvērienā. Var būt arī noderīgi veikt mazuļa mutes dobuma diagnostiku. Dažas mutes dobuma uzbūves īpatnības var izraisīt sāpīgu barošanu ar krūti, piemēram, īsā zemmēles saitīte. Par to var izlasīt šajā rakstā.

Sāpīgu zīdīšanu nevajadzētu paciest. Gan apmācīts personāls dzemdību nodaļā, gan zīdīšanas konsultants var palīdzēt, izskaidrot un atbalstīt.

3. Grūtības pielikt bērnu pie krūts.

Tas var notikt jau no pirmās dienas vai parādīties “piena atnākšanas” periodā.

Atkarībā no iemesliem ir atrodams risinājums. "Atnākot pienam", dažreiz krūtis var kļūt cietas, stipri piebriedušas un var novērot to pietūkumu. Pretstatā spēcīgai masāžai un piena atslaukšanai no pārpildītām un pietūkušām krūtīm, mūsdienu pieeja ir maigāka. Tā ietver īpašas maigas krūšu un areolas (zonas ap krūtsgalu) masāžas, vēsas kompreses, aukstuma pielikšanu uz krūtīm pēc zīdīšanas uz laiku līdz 10–20 minūtēm.

Detalizētas rekomendācijas es vienmēr sniedzu tikai pēc situācijas izpētes. Parasti šādu situāciju var atrisināt 30 minūšu ilgā tiešsaistes konsultācijā. Pareiza stratēģija un ātra palīdzība no zīdīšanas konsultanta var ievērojami samazināt laktostāzes, mastīta risku un palīdzēt pārdzīvot šo pārejas periodu ērtāk un mierīgāk.

Ja jau no pirmās dienas rodas grūtības ar bērna pielikšanu pie krūts, jāvēršas pie speciālista, kurš palīdzēs pielikt mazuli un atradīs papildu iemeslu, ja tāds ir. Vienlaikus dažkārt var būt nepieciešams barot bērnu ar alternatīvām metodēm, kas aprakstītas iepriekšpirmajā punktā.

Lai kāds arī būtu sākums, mēs bieži vien varam ietekmēt tālāko ceļu. Un krūtsbarošanas izaicinājumi pirmajās dienās nenozīmē, ka mums nekavējoties jāpāriet uz mākslīgo ēdināšanu ar maisījumu. Mēs varam daudz ko izdarīt, lai pārvarētu šos izaicinājumus!

Ja Jums ir nepieciešama palīdzība, es esmu blakus!

WA: +37128149072

Šajā rakstā aprakstītās stratēģijas zīdīšanas problēmu risināšanā neņem vērā katras situācijas individuālās īpatnības, un šai informācijai ir vispārīgs, informatīvs rakturs!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

TOP 3 zīdīšanas izaicinājumi pirmajās dienās

Tue, 20 Jan 2026 19:22:00 +0000

Bieži sastapos ar to, ka barojošas mammas saskaras ar zīdīšanas izaicinājumiem jau dzemdību nodaļā vai pirmajās dienās pēc dzemdībām un nezina, ko darīt. Situāciju pasliktina fakts, ka bieži tiek piedāvāti pretrunīgi padomi un izvēlētas stratēģijas, kas neatbalsta barošanu ar krūti.

Tāpēc šodien pārrunāsim TOP 3 zīdīšanas izaicinājumus pirmajās dienās pēc dzemdībām.

Pārmērīgs svara zudums. Svara zudums ap 7–10 % pēc dzemdībām ir normāls. Lielāks svara zudums prasa rūpīgi izvērtēt barošanu un atrast iemeslu.
Sāpīga krūtsbarošana un krūtsgalu traumas. Īpaši, kad sāp ne tikai pirmajās sekundēs, bet visas barošanas laikā.
Grūtības pielikt bērnu pie krūts. Bieži novērojams laikā, kad "atnāk piens".

Ko bieži dara: Uzreiz piedāvā pāriet uz barošanu no pudeles, ar maisījumu vai ar silikona krūšu galu uzgaļiem. Bieži ir labākie risinājumi!

Ja svara zudums ir ievērojams un nav iespējas līdzbarot ar mammas krūts pienu vai donora pienu, var būt nepieciešama līdzbarošana ar maisījumu. Tas bieži vien ir īslaicīgi, taču šādi gadījumi ir reti. Vairumā gadījumu ekskluzīvu barošanu ar krūti var turpināt, lai gan īslaicīgi papildinot to ar papildus līdzbarošanu ar atslaukto pienu.

Pudeles izmantošana mulsina lielu daļu mazuļu pirmajās dienās pēc piedzimšanas. Laikā, kad jaundzimušo uzdevums ir apgūt zīdīšanu, pudeles var traucēt šīs iemāņas attīstību. Ir reti izņēmuma gadījumi, taču vairumā gadījumu alternatīvas metodes ir labākais risinājums līdzbarošanai.

Silikona krūšu uzgaļi nepalīdzēs novērst sāpju cēloni krūtsbarošanas laikā un nepalīdzēs noņemt pietūkumu, kad krūtis ir cietas, stipri piebriedušas laikā, kad “atnāk” piens. Jā, tos var izmantot dažās situācijās, bet tas drīzāk ir pēdējais solis, pirms kura ir izmēģināti citi paņēmieni.

Aprakstītās stratēģijas ir plaši pazīstamas, bet tās bieži vien nepalīdz saudzīgi ielikt pamatus laktācijas procesam. Tās "slēpj" sākotnējos iemeslus, kurus varētu atrast un efektīvi atrisināt, nepieradinot mazuli pie silikona uzgaļiem, pudelēm un bez liekās maisījuma ieviešanas bez indikācijām.

Ko darīt, ja saskaraties ar šiem 3 izaicinājumiem, lasiet nākamajā rakstā!

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova

Faktors, kas ietekmē bērnu miegu, par kuru gandrīz nerunā

Tue, 13 Jan 2026 17:26:00 +0000

Es zinu, cik aktuāla vecākiem ir miega tēma. No visām pusēm skan, ka, ja zīdainis bieži pamostas, nevar pats aizmigt, kā arī tikai ar Tavu palīdzību, slikti aizmieg, diendusas ir īsas, tad tā ir problēma. Un Tev kā mammai ar to kaut kā jātiek galā.

Un Tu strādā, lai radītu piemērotu vidi mazuļa miegam, pēti viņa nomodā pavadīto laiku, lejupielādē aplikācijas, lai sekotu bērna miegam, aplūko vairākas miega tabulas (un nez kāpēc tās pat atšķiras!), domā: “vai tas nav saistīts ar bērna ēdināšanu?” un vēl pievienojas aizdomas “vai iemesls varētu būt medicīnisks?” un Tu apmeklē ārstu, lai pārbaudītu mazuli “no galvas līdz kājām”. Atbilde – mazulis ir vesels. Tad kāpēc mazulis slikti guļ?

Pirmkārt, vissvarīgākais šķērslis ir nepareizas gaidas. Pieņēmums, ka “gulēt kā zīdainis” nozīmē labi gulēt, ir maldīgs un izskan kā kāds izsmiekls par jaunajiem vecākiem. Mēs gan kā vecāki zinām, ka pirmajā gadā šis izteiciens noteikti neattiecas uz mūsu mazajiem.

Un, otrkārt, netiek ņemts vērā ļoti svarīgs un nozīmīgs faktors, kas ietekmē bērnu miegu. Tie ir GĒNI. Ģenētiskie faktori veido līdz pat 40–50 % no dažādiem bērnu miegu ietekmējošo faktoru ietekmes. Ir skaidrs, ka par šo tēmu ir nepieciešami papildu pētījumi, taču esošie pētījumi, tostarp plaši pētījumi un pētījumi ar dvīņiem, apstiprina ģenētisko ietekmi uz:

nakts miega ilgumu;
diendusas ilgumu (mazāka ietekme);
pamošanās biežumu;
bērna spēju nomierināties un aizmigt;
biežāku pamošanos;
grūtībām aizmigt;
cilvēka hronotipu.

Cilvēka hronotips ir mūsu “iekšējo bioloģisko pulksteņu” īpatnības, kas ietekmē dažādu bioloģisko procesu cikliskumu organismā 24 stundu laikā, cirkādo ritmu, tostarp aizmigšanas un pamošanās laiku.

Droši vien visi ir dzirdējuši par “pūcēm” un “cīruļiem”. Tātad, bērni ar vēlu hronotipu (“pūces”) ilgāk un vēlāk aizmieg. “Cīruļi” savukārt aizmieg daudz vieglāk. Šeit ir svarīga spēja saskatīt un sajust sava bērna vajadzības. Elastība mammai ir neaizstājams rīks!

Es rakstu to, lai atbrīvotu mammas no šīs smagās nastas, nemiera un vainas sajūtas. Bērnu audzināšanā ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt.

Un ja Tu “cīnies” ar biežu zīdaiņa pamošanos, neveiksmīgiem mēģinājumiem ielikt bērnu gulēt konkrētā laikā, seko daudzajiem ieteikumiem, bet mazulis neaiziet gulēt ātri tik un tā vai tas aizņem pārāk daudz laika, un Tu zaudē ļoti daudz savu resursu – apstājies un aizdomājies, ka, iespējams, tas ir gadījums, kad tā ir Tava mazuļa individuāla īpatnība. Ieklausies viņā!

Tabulas ar miega ilgumu diennaktī ir orientējošas, tie ir vidējie rādītāji. Lielākā daļa bērnu guļ tik ilgi. Bet ir neliels procents, kas neietilpst šajā diapazonā, un viņiem ir nepieciešams gulēt nedaudz ilgāk vai arī viņi izguļas īsākā laikā.

Vairāk nekā puse (vairāk nekā 50 %) parasti ir citu faktoru, kas ietekme miegu. Un daudz ko mēs šeit varam ietekmēt. Faktoru ir ļoti daudz, un, kad es tos uzskaitu, mammas parasti brīnās: „kā saprast, kas konkrēti ietekmē?”. Tad mēs kopā atšķetinām šo mezglu. Mierīgi, balstoties uz zinātniskiem datiem, rūpējoties par mazuli un visu ģimeni.

Tev nav īpaši jāmāca bērns gulēt, taču noteikti vides faktori un izpratne par to, kas bērnam konkrētā vecumā ir patiesi normāli un dabiski, var palīdzēt jūsu ģimenei mierīgāk pārdzīvot šo periodu.

Ja Tev ir kādi jautājumi par bērnu miegu un nakts barošanu, raksti!

Avoti:

Division of Sleep Medicine, Harvard Medical School, 2021. Genetics, aging and sleep: genetics of sleep.

Fisher, 2012.Genetic and environmental influences on infant sleep.

Kocevska, 2023. Are some children genetically predisposed to poor sleep? A polygenic risk study in the general population.

Morales-Munoz, 2021. The effects of genetic background for diurnal preferences on sleep development in early childhood.

Touchette, 2013. Genetic and environmental influences on daytime and nighttime sleep duration in early childhood.

Viktorsson, 2025. Genetic and environmental influences on sleep quality, ability to settle, and crying duration in 2- and 5-month-old infants: A longitudinal twin study.

Raksta autore: Aleksandra Ņekrasova